Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Frabeks ir allaž uzskatījis Raneku par novirzi no normas. Par spīti augstajam stāvoklim un atzītajai kaula riku meistara slavai, Frabeks nekad nezināja, ko sagaidīt no tumšādainā vīrieša, un viņa tuvumā nejutās ērti. Frabekam visu laiku bija tāda izjūta, ka Raneks pret viņu izturas nicinoši un, runājot šādā izsmalcināti ironiskā tonī, ņirgājas par viņu. Šodienas nemiera cēlējam tas nebūt negāja pie sirds, un turklāt tik tumšā ādas krāsā droši vien slēpās kas nedabisks.

-    Tev taisnība, Ranek, - Frabeks runāja skaļā balsī. - Es neuzskatu, ka Eila ir dziedniece. Kā gan kāds, kas uzaudzis kopā ar tiem dzīvniekiem, var kļūt par dziednieku? Un Fralijai jau ir bijuši bērni. Kāpēc gan šai reizei jābūt īpašai un citādai? Ja vien šis dzīvnieku sievišķis nav uzlicis viņai ļaunu aci. Jau pietiek ar to, ka tas plakangalvju puika pazemina apmetnes stāvokli. Vai tad jūs to neredzat? Eila to pazeminās vēl vai­rāk. Kādēļ lai kāds gribētu tādu sievieti, kas izaugusi pie dzīvniekiem? Un ko gan ļaudis domās, ja ieradīsies pie mums ciemos un atklās, ka turam zirgus mitekļa iekšpusē? Nē, es negribu, lai dzīvnieku sievišķis, kas dzīvojis kopā ar plakangalvjiem, kļūtu par Lauvas apmetnes locekli.

Pēc Frabeka izteikumiem par Lauvas apmetni telpā sākās vispārēja kņada, bet Talijas balss ieskanējās pāri visām pārējām: - Pēc kādiem rādītājiem tu uzskati, ka apmetnes stāvoklis ir krities? Ridags manu stāvokli nav pazeminājis, es joprojām esmu Māsu Padomes noteicošā balss. Arī Taluts nav neko zaudējis no sava ieņemamā stāvokļa.

-    Ļaudis allaž mēdz sacīt: "Tā apmetne ar plakangalvju puiku." Man ir kauns atzīt, ka esmu šīs apmetnes piederīgais, - Frabeks kliedza pretim.

Ar savu raženo augumu nostājusies blakus kārnajam vīrelim, Talija ledainā balsī paziņoja: - Tevi šeit neviens netur. Tu vari jebkurā laikā no mums aiziet.

-    Nu, paskaties tik! Ko tu esi sadarījis! - Krouzija iekliedzās. - Fralija ir gaidībās, un tu gribi viņu no šejienes izdzīt tādā aukstumā, kad mums nav citur, kur iet. Kāpēc gan es vispār reiz piekritu, ka kļūsti par Fralijas vīru? Kāpēc gan es ticēju, ka kāds, kas maksā tik zemu līgavas pūra maksu, var būt manai meitai pietiekami labs? Mana nabaga meitiņa, mana nabaga Fralija…

Vecās sievas gaudas apslāpēja kopīga dusmīgu balsu ņurdoņa un Frabekam mērķēti argumenti. Pagriezusi visiem muguru, Eila devās uz Mamuta pavardu. Pa ceļam viņa pamanīja, ka Ridags no Lauvas pavarda ar lielām, skumjām acīm vēro notiekošo sapulci, un devās pie viņa. Apsēdusies blakus zēnam, Eila pataustīja viņa krūtis un uzmanīgi no­pētīja, lai pārliecinātos, ka ar mazo puiku viss ir kārtībā. Tad, nemaz nepūlēdamās uzsākt sarunu, jo pati nezināja, ko teikt, viņa pacēla bērnu uz rokām. Ielikusi puisīti klēpi, jaunā sieviete to šūpoja šurpu turpu, klusā balsi monotoni un neskanīgi dungodama. Tā viņa reiz bija šūpojusi savu dēlu, un vēlāk, dzīvojot vientulībā savā ielejas alā, bieži bija ari sevi tādā pašā veidā ieaijājusi.

-    Vai neviens vairs neciena Runas vāli? - Taluts ieaurojās, pārklieg­dams vispārējo kņadu. Vadoņa acis liesmoja. Viņš bija dusmīgs. Eila nekad nebija redzējusi Talutu tik dusmīgu, bet viņa apbrīnoja vadoņa pašsavaldīšanos, kad viņš turpināja runāt: - Krouzij, mēs nedzīsim Fra­liju ārā aukstumā, un tu apvainoji gan mani, gan Lauvas apmetni, do­mājot, ka mēs tā darīsim.

Vecā sieva pavērtu muti skatījās vadonī. Īstenībā viņa nemaz nebija domājusi, ka apmetne varētu izraidīt Fraliju. Viņa tikai bija publiski norājusi Frabeku un nebija domājusi, ka tas tiks uztverts kā apvaino­jums. Krouzija bija gana krietna sieva, lai tagad no kauna nosarktu, kas dažus ļaudis pārsteidza, tomēr vecā sieva nesaprata dažas smalkas pieņemtās uzvedības normas. Galu galā Fralijas ieņemamais stāvoklis jau tika mantots no viņas. Reiz Krouzija sava ieņemamā stāvokļa dēļ tika augsti vērtēta, vai vismaz tā tas bija, kamēr viņa vēl nebija tik daudz zaudējusi un visus apkārtējos nostādījusi tik nožēlojamā stāvoklī. Viņa joprojām varēja pieprasīt atzinību, ja ne bagātību.

-    Frabek, tev ir bijis jākaunas par to, ka piederi pie Lauvas apmetnes, - Taluts turpināja, - bet, ja ari šī apmetne ir zaudējusi savu prestižu, tad tikai tāpēc, ka ir pieņēmusi tevi savās rindās. Kā jau Talija sacīja, neviens tevi nespiež šeit palikt. Tu vari brīvi doties prom jebkurā laikā, bet mēs tevi nedzīsim prom, ne jau ar slimu sievieti, kam šoziem jādzemdē. Iespējams, ka agrāk tev nav bijusi darīšana ar grūtām sievietēm, bet, vai nu tu to saproti, vai ne, Fralijas slimība ir kas vairāk par grūtniecību. Pat es tik daudz zinu. Bet ne jau šī iemesla dēļ tika sasaukta sapulce. Nav svarīgi, kā tu jūties vai ko mēs visi domājam, tu esi Lauvas apmetnes iemītnieks. Esmu paziņojis savu vēlmi pieņemt Eilu pie sava pavarda un padarīt viņu par Mamutu cilts locekli. Bet šim lēmumam ir nepieciešama visu apmetnes iemītnieku piekrišana, un tu esi pret to.