Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Viņa pasniedza Jondalaram absorbējošu trušādiņu un ūdens toveri. Kamēr viņš mazgājās - tas bija paradums, kuru Eila sāka piekopt pēc jaunā vīrieša ierašanās un kuru ari viņš pieņēma, - jaunā sieviete vēl­reiz pārlūkoja savus zāļu krājumus, priecīga par to, ka viss arsenāls ir palicis neskarts. Viņa izvēlējās katram no viņiem dažādu tēju dzer­šanai. Pati sev viņa sagatavoja savu ierasto zelta saknes un antilopes saknes maisījumu, uz brīdi svārstīdamās, vai nevajadzētu to pārstāt lietot un paskatīties, vai viņā neizaugs bērniņš. Par spīti visiem Jonda­lara skaidrojumiem, Eila joprojām uzskatīja, ka bērnu aizsāk vīrietis, nevis gars. Bet, lai kas tas arī būtu, Izas maģiskās zālītes iedarbojās un viņas mēnešreizes, Jondalars tās sauca par mēness ciklu, joprojām notika regulāri. Eila iedomājās, ka būtu jauki dabūt bērniņu, kas ra­dies no Baudas veltes, ko viņa dalīja ar Jondalaru, bet varbūt labāk ir nogaidīt. Ja arī viņš nolems kļūt par Mamutu cilts locekli, tad varbūt to varēs atļauties.

Paskatījusies, ko vēl pievienot savai tējai, jaunā zāļu sieva pamanīja baltdadzi - sirds un elpošanas spēcinātāju, kā arī mātes piena stimu­latoru -, bet tā vietā izvēlējās damianu [4] , kas nostabilizēja sievietes ciklu. Pēc tam vēl pievienoja sarkano āboliņu un mežrozīšu augļus, kas uzlaboja vispārējo veselības stāvokli un piešķīra tējai labu garšu. Jondalara tējai viņa izvēlējās žeņšeņa sakni, kas domāta vīrieša spēkam, enerģijai un izturībai, pievienoja dzeltenās skābenes, kas kalpoja kā toniks un attīrītājs, tad vēl lakricas sakni, jo bija pamanījusi, ka viņš rauc pieri, kas parasti norādīja uz to, ka cilvēks pārāk uztraucas vai izjūt stresu, turklāt tā saldina tēju. Beidzot pievienoja vēl šķipsniņu ilzīšu, lai nomierinātu nervus.

Iztaisnojusi un sakārtojusi guļamādas, Eila pasniedza Jondalaram tējas krūzīti, ko pati bija izgatavojusi no koka un kas jaunajam vīrie­tim bija tik mīļa. Tad, nedaudz nosaluši, abi kopā devās uz gultu, kur pabeidza dzert tēju un ērti iekārtojās.

-   Tu tik jauki smaržo - kā puķe, - Jondalars sacīja, ieelpodams gaisu pie sievietes auss un paknibinādams viņas auss ļipiņu.

-    Tu arī.

Izrādīdams mīlestību, jaunais Zelandoni vīrietis viņu maigi un ilgi skūpstīja. - Tēja bija garšīga. No kā tu to vārīji? - viņš jautāja, no­skūpstījis Eilas kaklu.

-    No ilzītēm un vēl dažām saknītēm, kas uzlabo tavu pašsajūtu, dod spēku un izturību. Nezinu, kā tās visas tavā valodā sauc.

Viņš noskūpstīja sievieti vēlreiz, šoreiz jau kaislīgāk, un Eila viņam sirsnīgi atbildēja. Paslējies uz elkoņa, viņš paskatījās uz viņu.

-    Eila, vai tu maz zini, cik esi brīnišķīga?

Viņa pasmaidīja un papurināja galvu.

-    Jebkad, kad vien tevi vēlos, tu esi tam gatava. Tu nekad neesi mani atraidījusi vai atstūmusi, tomēr - jo vairāk tevi iegūstu, jo vairāk vēlos.

-     Vai tas ir pārsteidzoši, ka es tevi vēlos tikpat bieži, cik tu mani? Jondalar, tu pārzini manu augumu labāk nekā es pati. Tu liki man iz­baudīt Baudas velti, par kuru man nebija ne jausmas. Kāpēc lai es tevi negribētu ikreiz, kad tu gribi mani?

-     Bet vairumam sieviešu bieži vien tam nav noskaņojuma vai arī viņas nejūtas pietiekami ērti, kad stepē ir sals vai upes krastā ir dubļi, ja silta gulta gaida tikai dažu soļu attālumā. Bet tu nekad nesaki nē. Tu nekad neliec gaidīt.

Eila aizvēra acis; tās atverot, viņas pierē iegūla grumba. - Jondalar, tā es tiku audzināta. Klana sieviete nekad nesaka nē. Lai kur arī viņa atrastos un lai ko tajā brīdī darītu, kad vīrietis parāda signālu, viņa pārtrauc visus darbus un apmierina viņa vajadzību. Tā tas jādara ar katru vīrieti, pat ja viņa to ienīst, kā es ienīdu Broudu. Jondalar, tu man sniedz vienīgi prieku un baudu. Man ļoti patīk tas, ka tu mani gribi jebkurā laikā un jebkurā vietā. Ja vien tu mani vēlies, es vienmēr esmu tam gatava. Es vienmēr tevi gribu. Es mīlu tevi.

Pēkšņi Jondalars viņu piespieda sev klāt tik cieši, ka jaunā sieviete tik tikko spēja paelpot. - Eila, Eila! - viņš iesaucās aizsmakušā čukstā un paslēpa galvu pie viņas kakla. - Man šķita, ka nekad neiemīlēšos. Visi visapkārt sameklēja sev sievietes, ar kurām kopā dibināt pavardu un ģimeni. Es kļuvu arvien vecāks. Pat Tonolans Ceļojuma laikā atrada savu sievieti. Tāpēc mēs kādu laiku dzīvojām pie Šaramudiem. Es pa­zinu daudzas sievietes. Man ir patikušas daudzas sievietes, bet likās, ka allaž kaut kā pietrūka. Biju domājis, ka vaina slēpjas manī un Māte man nekad neļaus iemīlēties. Biju domājis, ka tāds ir man uzliktais sods.

-     Sods? Par ko tad? - Eila pajautāja.

-     Par… par kaut ko tādu, kas notika ļoti sen.

Eila neturpināja tincināt. Arī tas bija viņai ieaudzināts.

15

Starp spēcīgajām vēja brāzmām viņu pasauca kāda tāla un nedroša balss, tā bija viņa mātes balss. Jondalars bija mājās, bet mājas izska­tījās dīvainas - pazīstamas un tomēr svešādas. Viņš pataustīja vietu sev blakus gultā. Tā bija tukša! Panikā, pilnīgi pamodies, viņš kā bulta uzšāvās kājās.