Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Tā bija mana telts… nē, tā bija Kreba telts, - viņa pati sevi izlaboja. - Lai gan Krebs nekad to neizmantoja. To telti es izmantoju tad, kad mani izvēlējās par vienu no tām sievietēm, kas gāja vīriem līdzi medī­bās, lai sadalītu medījumu un palīdzētu to pārnest mājās. Bet tā telts nepiederēja man. Tā piederēja Krebam. Aizejot no klana, es to paņēmu līdzi, jo domāju, ka Krebs neiebilstu. Nevarēju to viņam pajautāt. Viņš bija miris, bet, ja arī būtu bijis dzīvs, tad mani neredzētu. Toreiz es tikko kā biju nolādēta. - Pār Eilas vaigiem sāka ritēt asaras, kaut arī likās, ka viņa tās nemaz neievēro. - Es biju mirusi. Bet Durks mani redzēja. Viņš vēl bija pārāk mazs, lai saprastu, ka mani nedrīkst redzēt. Ak, Jondalar! Es negribēju viņu atstāt! - Tagad jau Eila šņukstēja. - Bet es nevarēju viņu ņemt līdzi. Es nezināju, kas varēja ar mani notikt.

Jondalars nesaprata, kas viņam jāsaka vai jādara, tāpēc vienkārši turēja Eilu apskautu un Jāva viņai izraudāties.

-    Es gribu viņu atkal satikt. Ikreiz, kad ieraugu Ridagu, es iedomājos par Durku. Es ļoti vēlētos, kaut mans dēls tagad būtu man līdzās. Kaut Mamutu cilts mūs abus varētu pie sevis pieņemt!

-     Eila, ir jau vēls. Tu esi nogurusi. Nāc, iesim gulēt! - Jondalars ro­sināja, vadīdams Eilu uz guļvietas pusi, bet pats jutās neomulīgi. Tādas vēlmes un iedomas bija pilnīgi nereālas, un Zelandoni vīrietis negribēja Eilu uz tām iedrošināt.

Viņa paklausīgi pagriezās un ļāva sevi vest. Klusēdams Jondalars palīdzēja jaunajai sievietei novilkt drēbes, tad apsēdināja un, maigi pastūmis, apguldīja, un apklāja ar zvērādām. Piemetis pavardam malku, viņš uzbēra oglēm valni, lai tās degtu ilgāk, pēc tam pats ātri izģērbās un ierāpās gultā blakus Eilai. Aplicis roku, viņš jauno sievieti maigi noskūpstīja, tik tikko pieskardamies viņas lūpām.

Panāktais efekts bija kaisli stimulējošs, un vīrietis sajuta viņas de­dzīgo atsaucību. Ar tikpat vieglu un gandrīz vai kutinošu pieskārienu Jondalars sāka skūpstīt Eilas seju, vaigus, aizvērtās acis un pēc tam atkal maigās, pilnīgās lūpas. Ar roku atliecis viņas zodu, vīrietis tikpat maigi noskūpstīja viņas kaklu. Par spīti kņudošajai sajūtai un skaudra­jām kaisles trīsām, viņa piespieda sevi gulēt mierīgi, līdz vīrieša liegie pieskārieni izgaisināja viņas drūmo noskaņojumu.

Jondalara pirksti noglāstīja viņas pleca izliekumu un pārskrēja pāri visai rokai. Tad lēnām, tik tikko pieskardamies, viņš atvilka roku un no­glāstīja rokas iekšpusi. Eila nodrebēja no trauksmes, kas katram nervu galiņam lika ietrīcēties no gaidošās baudas sajūtas. Turpinādams ar roku maigi glāstīt Eilas ķermeņa aprises, viņš noslidināja to lejup gar sānu un ar prasmīgu glāstu pārbrauca pār viņas mīksto krūtsgaliņu. Tas uzreiz kļuva ciets, it kā jauno sievieti pēkšņi būtu pārstrāvojusi baudas sajūta.

Nespēdams pretoties, Jondalars pieliecās un paņēma to mutē. Vīrie­tim to sūcot un apmīļojot, sieviete paliecās viņam pretim un samanīja sev starp kājām siltu mitrumu, it kā kaut kur dziļi viņā iekšā būtu radu­sies īstas baudas apjauta. Kad Jondalars sajuta sievietes ādas smaržu un viņas gatavību, viņa loceklis piebrieda. Viņam nekad nebija Eilas gana, un viņa vienmēr bija gatava viņam atdoties. Vīrietis nespēja atcerēties ne reizi, kad Eila būtu viņu atraidījusi. Nebija svarīgi, kādos apstākļos - iekšā vai ārā, siltās kažokādās vai uz aukstas zemes, kad vien viņš gri­bēja, jaunā sieviete bija gatava dzimumaktam, ne tikai kā piekāpīga, bet arī kā aktīva un griboša partnere. Tikai mēnešreižu laikā viņa kļuva atturīgāka, it kā par to kautrētos, un, respektējot viņas gribu, tādās reizēs Jondalars atturējās no tuvības.

Vīrietim noglāstot jaunās sievietes gūžu, viņa tam atvērās, un Ze­landoni vīrietis sajuta tik spēcīgu vēlmi, ka tajā pašā mirklī bija gatavs viņu iegūt, bet gribēja šo brīdi paildzināt. Viņi abi atradās siltā, sausā vietā, vieni paši, iespējams, pēdējoreiz šajā ziemā. Nebija jau tā, ka Mamutu cilts velēnu miteklī viņi nemīlētos, bet, būdami divatā, viņi varēja izbaudīt īpašo brīvības izjūtu un nodoties Baudas veltei ar visu sirdi un dvēseli. Jondalara roka pārbaudīja mitrumu starp Eilas kājām, un, atradis sievietes baudas centru - piebriedušo klitoru -, vīrietis, to paglāstījis un apmīļojis, izdzirdēja, kā sieviete sāk elsot un iekliedzas. Pasniedzies vēl zemāk, viņš ar diviem pirkstiem dziļi iegāja sievietes vagīnā un izpētīja tās dzīles; viņa izlieca muguru un ievaidējās. Jonda­lars nodomāja: "Ak, kā es viņu gribu, bet vēl nav pienācis laiks."

Atlaidis krūtsgaliņu, viņš atgriezās pie sievietes mutes, kas bija ne­daudz pavērta. Cieši viņu noskūpstījis, vīrietis izbaudīja lēnu un jutek­lisku saskaršanos ar mēlēm. Uz brīdi viņš atvirzījās, lai pārliecinātos, vai spēj vēl sevi kontrolēt, pirms pilnībā atdodas savai nepārvaramajai tieksmei un jaunajai, gribošajai sievietei, kuru mīl. Jondalars skatījās viņas sejā, līdz Eila atvēra acis.