Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Pašās tumšākajās un aukstākajās bargā ledus perioda ziemās, kad šķita, ka pat gaiss sasals, arī pašās paļāvīgākajās sirdīs varēja rasties šaubas, ka siltums un dzīvība vēl kādreiz uz šīs zemes atgriezīsies. Tajās dienās, kad pavasaris šķita vistālākais sapnis, atmiņas un nostāsti par iepriekšējo Pavasara festivālu atviegloja pašas dziļākās bailes un viesa jaunu cerību, ka Zemes Mātes iedibinātais gadalaiku cikls varētu patie­šām turpināties. Tāpēc Mamutu cilts bija radusi katru Pavasara festivālu padarīt tik aizraujošu un neaizmirstamu, cik vien iespējams.

Lielajās Pavasara dzīrēs netiks baudīts nekas tāds, kas palicis pāri no pagājušā gada krājumiem. Atsevišķi cilvēki un mazas grupiņas jau vairā­kas dienas pavadīja laukā un cītīgi nodarbojās ar zvejošanu, medīšanu, cilpu izlikšanu un augu vākšanu. Jondalars bija licis lietā savu pīķu me­tēju un bija iepriecināts, ka kopējā katlā varēja ziedot arī savu artavu - grūsnu bizonu mātīti, kaut arī izdēdējušu un vāju. Tika savākti visi iespējamie ēdamie augi, kādus vien varēja atrast: bērzu un vītolu spur­dzes; jauno paparžu dzinumi; tika izmantoti arī vecie sakneņi, kurus nomizoja, apgrauzdēja un sasita pulverī; priežu un bērzu mizas sulīgie kambiji, kas no jaunās sulas bija saldi; dažas sarkanīgi melnas kuitalu iecienītas ogas ar cietām sēklām, kas auga blakus maziem, sārtiem ziediņiem uz mūžzaļa, zema krūma; un no slēgtākām vietām, kas vēl atradās zem sniega segas, spilgti sarkanas brūklenes, šīm sasalušajām un atkausētajām ogām piemita patīkami salds aromāts, tās bija paslē­pušās zem tumšām, cietām lapām uz zemiem, pušķainiem zariņiem.

Pumpuri, asni, dzinumi, saknes, lapas, dažādi ziedi - zeme bija pār­pilna ar garšīgu, svaigu pārtiku. Piensulas augu asni un jaunie dzinumi tika izmantoti kā dārzeņi, bet ziedi, kas bija pilni ar bagātīgu nektāru, tika lietoti ēdiena saldināšanai. Āboliņa, balandas, nātru, balzamsaknes, pieneņu un savvaļas salātu lapas tiks apceptas vai ēstas svaigas; īpaši tika meklēti dadža stiebri un saldā dadža saknes. Pie iemīļotākajiem augiem ierindojās liliju gumi, kaķastu dzinumi un vilkvālīšu stublāji. Saldās, aromātiskās lakricas saknes varēja ēst svaigas vai apcept pelnos. Dažus augus vāca uzturam, citus atkal galvenokārt tiem piemītošās garšas dēļ, un vēl citus izmantoja tējas vārīšanai. Eila pārzināja gandrīz lielākās augu daļas dziednieciskās īpašības un dažus no tiem ievāca arī savām zāļu sievas vajadzībām.

Klinšainās nogāzēs tika lasīti sīki, cilindriskas formas savvaļas sīpola jaunie dzinumi un sausās, atklātās vietās tika ievāktas citronskābeņu lapas. Māllēpes varēja atrast mitros līdzenumos blakus upei. To nedaudz sāļā piegarša ļoti labi noderēja kā garšviela, tomēr Eila tās lasīja, arī lai dziedētu klepu un astmu. Pēc ķiploka garšojošie lāča zāles zaļumi tika lasīti to garšas un aromāta dēļ, tāpat kā sūrās kadiķogas, asās tīģerlili- jas gumi, aromātiskais baziliks, salvija, timiāns, piparmētras, liepziedi, kas tajos laikos auga uz ložņājoša krūma, kā arī vēl daudz un dažādi citi zaļumi. Daži tiks izžāvēti un uzglabāti, citi atkal tiks izlietoti, lai piešķirtu garšu nesen noķertajām zivīm un dažādu dzīvnieku gaļai, kas tika sarūpēta svētku mielastam.

Tā kā vairums dzīvnieku pēc bargās ziemas badošanās vēl joprojām bija kārni, tad šajā gadalaikā ļaudis labprātāk uzturā lietoja zivis, par kuru bagātību upēs nevarēja sūdzēties. Bet simboliski svētku mielastā bija jāiekļauj ari vismaz viena tikko pavasari dzimuša dzīvnieka svaiga gaļa - šoreiz tā būs bizonu teliņa mīkstā gaļa. Dziru pagatavošana tikai no svaigiem zemes produktiem pierādīja to, ka Zemes Māte atkal pie­dāvā savu bagātību, ka Viņa turpinās apgādāt un barot savus bērnus.

Sakarā ar mielastam paredzētās barības meklēšanu un vākšanu ap­metnē jau vairākas dienas valdīja Pavasara festivāla gaisotne. Pat zirgi to sajuta. Eila pamanīja, ka viņas četrkājainie draugi kļuvuši nervozi. No rīta viņa zirgus izveda laukā, kādu gabalu prom no mītnes, lai tos nosukātu un sapostu. Šis pasākums parasti nomierināja Vīniju un Skrē­jēju, kā arī pašu Eilu un deva jaunajai sievietei aizbildinājumu tikt no visiem prom, pabūt vienatnē un sakārtot domas. Viņa zināja, ka šodien būs jādod Ranekam atbilde. Rīt būs Pavasara festivāls.

Vilks bija ērti iekārtojies blakus un tagad viņu vēroja. Paošņājis gaisu, kucēns pacēla galvu un paskatījās apkārt un sāka sist asti pret zemi, tādējādi paziņodams, ka tuvojas kāds draugs. Pagriezusies Eila juta, ka nosarkst un sirds sāk ātrāk sisties.

-     Eila, cerēju, ka atradīšu tevi vienu pašu. Ja neiebilsti, gribētu ar tevi aprunāties, - Jondalars sacīja dīvaini nospiestā balsī.

-     Nē, man nav iebildumu, - sieviete atbildēja.