Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Raneks zināja, ka Eila devusies izjādē kopā ar Jondalaru. Arī viņš kopā ar citiem bija devies zvejot, bet visu dienu bija satraucies par to, ka garais, izskatīgais Zelandoni vīrs var atgūt sev Eilu. Ģērbies Darneva drēbēs, Jondalars izskatījās iespaidīgi, un kaula riku meistars ar savu estētisko izjūtu ļoti labi apzinājās viesa nenoliedzamo pievilcību, it īpaši pie sievietēm. Viņš ar atvieglojumu ieraudzīja, ka abi tomēr vēl jo­projām dzīvo šķirti un tikpat tālu viens no otra kā iepriekš, bet, kad viņš aicināja Eilu uz savu gultu, viņa atteicās, aizbildinoties ar nogurumu. Pasmaidījis viņš ieteica savai mīļotajai atpūsties un nopriecājās par to, ka viņa vismaz gulēs viena, ja jau negrasījās būt kopā ar viņu.

Dodoties pie miera, Eila nemaz nebija tik nogurusi, bet gan emocio­nāli iztukšota, ilgu laiku viņa palika nomodā domādama. Jaunā sieviete priecājās, ka Raneks nebija mītnē tajā brīdī, kad viņi abi ar Jondalaru atgriezās no izjādes, un pateicīga, ka viņš nezūdījās par viņas atraidī­jumu, - viņa joprojām gaidīja dusmas un sodu par to, ka uzdrīkstas būt nepaklausīga. Bet Raneks nebija uzstājīgs, un šī vīrieša sapratne gandrīz jau lika Eilai savas domas mainīt.

Viņa centās salikt pa plauktiņiem visus šīs dienas notikumus un ne tikai - arī savas jūtas un emocijas. Kāpēc Jondalars bija viņu ieguvis, ja jau viņu negribēja? Un kāpēc viņš bija bijis tik rupjš? Viņš jau daudz neatpalika no Brouda. Tad kāpēc viņa bija gatava atdoties Jondalaram? Kad Brouds bija viņu ar spēku piespiedis atdoties, tas bija bijis smags pārbaudījums. Vai tā bija mīlestība? Vai viņa izjuta Baudas velti tāpēc, ka šo vīrieti mīlēja? Bet arī Raneks mācēja viņai sagādāt Baudas velti, un viņa taču viņu nemīlēja - vai tomēr mīlēja?

Varbūt tomēr savā ziņā mīlēja, bet tā bija citāda mīlestība. Jondalara nepacietība lika viņai justies kā kopā ar Broudu, bet tomēr ne tāpat. Viņš bija rupjš un uzbudināts, bet nepaņēma viņu ar varu. Eila saprata atšķirību. Brouds bija gribējis viņu vienīgi sāpināt un licis sev pakļau­ties. Jondalars viņu gribēja, un viņa ar visu sirdi un dvēseli, un katru savu būtnes šūniņu bija viņam atsaukusies un jutusies apmierināta un piepildīta. Ja viņš būtu darījis viņai pāri, tad Eila tā nemūžam nebūtu jutusies. Vai Jondalars būtu paņēmis viņu ar varu, ja viņa to nebūtu gribējusi? "Nē," viņa domāja, "viņš to nemūžam nebūtu darījis." Jaunā sieviete bija pārliecināta: ja viņa būtu iebildusi un viņu atgrūdusi, viņš būtu pārtraucis. Bet viņa nebija iebildusi, bet gan gribējusi un uzņēmusi vīrieti sevī, Jondalaram to vajadzēja sajust.

Viņš Eilu gribēja, bet vai mīlēja? Tikai tas, ka vīrietis gribēja ar viņu dalīties Baudas veltē, nenozīmēja to, ka viņš viņu joprojām mīlēja. Var būt, ka mīlestība Baudas velti padara pilnīgāku un labāku, bet to ir iespējams arī baudīt bez mīlestības. Raneks to viņai pierādīja. Raneks viņu mīlēja, par to Eilai nebija šaubu. Viņš gribēja dzīvot ar viņu kopā pie viena pavarda un audzināt kopīgus bērnus. Jondalars nekad nebija to viņai lūdzis, nekad nebija teicis, ka vēlas bērnus.

Tomēr reiz viņš Eilu bija mīlējis. Varbūt viņa izjuta Baudas velti, jo šo vīrieti mīlēja, pat ja viņš vairs viņu nemīlēja. Tomēr vēl joprojām viņu gribēja un ieguva. Kāpēc pēc tam viņš kļuva tik vēss? Kāpēc atkal bija viņu atgrūdis? Kāpēc bija pārstājis viņu mīlēt? Reiz viņai likās, ka pazīst Jondalaru. Tagad viņa šo vīrieti vairs nemaz nepazina. Pavēlusies uz sāniem, Eila saritinājās ciešā kamoliņā un atkal klusām raudāja - lēja asaras par to, cik ļoti vēlējās, lai Jondalars viņu atkal mīlētu.

- Priecājos, ka ielūdzu Jondalaru uz pirmajām Mamutu medībām, - Taluts sacīja Nezijai, kad abi Lauvas pavarda pieaugušie iemītnieki devās pie miera. - Viņš visu nakti cītīgi taisīja pīķi, domāju, ka viņš patiešām vēlas piedalīties.

Nezija paskatījās viņā, sarāva vienu uzaci un pašūpoja galvu. - Tagad viņa prātu jau vismazāk nodarbina mamutu medības, - viņa atbildēja un apspraudīja zvērādu ap jaunākās meitiņas dusošo blondo galviņu un ar maigu mīlestību uzsmaidīja savai vecākajai meitenei - sievietei, kas bija saritinājusies blakus jaunākajai māsiņai. - Mums būs jāpadomā, kur nākamajā ziemā ierīkot Latijai atsevišķu vietu, jo viņa būs sieviete, bet Ragijai viņas pietrūks.

Taluts atskatījās un redzēja, ka viņu apmetnes viesis noslauka krama skaidas un vienlaikus cauri visiem pavardiem cenšas saskatīt Eilu. Ne­spēdams viņu saskatīt, Jondalars pievērsa acis Lapsas pavardam. Pagrie­zis galvu, Taluts redzēja, ka Raneks dodas pie miera viens pats, bet arī tumšādainais vīrietis skatījās Eilas gultas virzienā. "Nezijai droši vien taisnība," vadonis nodomāja.