Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Mamuts pamāja ar galvu. - Tas to visu izskaidro, - viņš sacīja. - Es tāpēc brīnos: kā tu visu māki darīt, ja neesi to mācījusies?

-    Arī Krebs pēc tam mainījās. Ilgu laiku mūsu attiecības vairs nebija tādas kā agrāk. Kopā ar mani viņš bija ieraudzījis kaut ko tādu, ko ne­bija redzējis iepriekš. Es viņu sāpināju. Nezinu tikai - kā, bet es viņu sāpināju, - Eila atzinās, un jaunās sievietes acīs sariesās asaras.

Mamuts aplika viņai apkārt rokas, kamēr Eila klusām izraudājās uz vecā vira pleca. Pēc tam asaras draudēja pārvērsties īstos plūdos, jaunā sieviete elsoja un nespēja apvaldīt pēdējā laikā pārdzīvotās bēdas. Skum­jās atmiņas par Krebu izsauca asaras, kuras tik ilgi bija apspiestas, - tās bija bēdu, apmulsuma un atraidītas mīlestības asaras.

Jondalars visu vēroja no ēdienu gatavošanas pavarda puses. Viņš bija gribējis iet pie Eilas, kaut kā labot notikušo, un centās izdomāt, ko sacīt, kad Mamuts piegāja pie jaunās sievietes un sāka ar viņu sarunāties. Kad Zelandoni virs ieraudzīja Eilu raudam, viņš bija pārliecināts, ka viņa izstāstījusi šamanim par to, kas notika. Jaunā vīrieša seja no kauna piesarka. Viņš nespēja pārtraukt domāt par stepē notikušo atgadījumu; jo vairāk viņš par to domāja, jo ļaunāk kļuva.

Pēc tam viņš sev pārmeta: "Tu biji spējīgs vienīgi aizbēgt. Tu pat nemēģināji viņai palīdzēt, pat nemēģināji atvainoties un izstāstīt, cik pats jūties šausmīgi." Jondalars sevi ienīda un vēlējās doties prom; sakravāt savas mantas un doties prom; nekad vairs neredzēt ne Eilu, ne Mamutu, ne kādu citu, bet viņš bija Mamutam apsolījis, ka paliks līdz Pavasara festivāla beigām. Jaunais vīrietis turpināja risināt domu pavedienu: "Mamuts jau tagad droši vien domā, cik esmu nicināms. Vai solījuma neturēšana būtu vēl kas ļaunāks?" Bet Jondalaru šeit piesais­tīja kas vairāk nekā tikai dotais solījums. Mamuts bija sacījis, ka Eilai var draudēt briesmas, un, par spīti tam, cik ļoti viņš sevi ienīda un cik dedzīgi vēlējās bēgt projām, Jondalars nespēja pamest Eilu briesmās vienu pašu.

-     Vai tagad jūties labāk? - Mamuts apjautājās, kad Eila piecēlās sēdus un izslaucīja acis.

-    Jā, - viņa atbildēja.

-     Un tu nesavainojies?

Eila par šo jautājumu bija pārsteigta. Kā viņš varēja to zināt? - Nē, nepavisam, bet Jondalars domā, ka ir nodarījis man pāri. Kaut es varētu viņu saprast! - Eila atzinās, un acīs atkal draudēja sariesties asaras. Tad viņa centās pasmaidīt. - Dzīvojot klanā, es tik daudz neraudāju. Manas asaras darīja klana ļaudis nemierīgus. Iza domāja, ka man ir slimas acis, jo tās ūdeņoja, kad biju bēdīga, un, kad raudāju, viņa allaž tās ārstēja ar speciālu zāļu uzlējumu. Toreiz es gribēju zināt, vai tikai man vienai ir ūdeņojošas acis, vai tādas ir arī visiem Citiem.

-    Tagad tu to zini. - Mamuts pasmaidīja. - Asaras mums dotas, lai atvieglotu sāpes. Dzīve ne vienmēr ir viegla.

-      Krebs mēdza sacīt, ka ne vienmēr ir viegli sadzīvot ar spēcīgu totēmu. Viņam bija taisnība. Alu Lauva sniedz spēcīgu aizsardzību, bet liek izturēt ari grūtas pārbaudes. Allaž esmu no viņiem mācījusies un jutusies pateicīga, bet tas nav viegli.

-    Domāju, ka tas ir nepieciešams. Tev dzīvē piešķirts īpašs uzdevums, tu tam esi izvēlēta.

-      Mamut, kāpēc tieši es? - Eila raudāja. - Negribu būt īpaša. Es gribu būt vienkārša sieviete un atrast savu vīrieti, dzemdēt bērnus, kā jau visas sievietes to dara.

-    Eila, tev jābūt tādai, kādai tev jābūt. Tas ir tavs liktenis, tavs izre­dzētais ceļš. Ja tev tas nebūtu pa spēkam, tad tu netiktu izvēlēta. Iespējams, tas ir kaut kas tāds, ko tikai sieviete spēj izdarīt. Bet, bērns, neuztraucies par to. Tava dzīve nesastāvēs tikai no pārbaudījumiem un pārdzīvojumiem. Tev ir paredzēta arī liela laime. Tikai varbūt tā neiz- vērtīsies tāda, kādu tu to gribētu vai esi to iedomājusies.

-    Mamut, arī Jondalara totēms tagad ir Alu Lauva. Viņu izvēlējās un apzīmogoja tāpat kā mani. - Eilas rokas neapzināti pataustīja rētas uz kājas, bet tās atradās zem garajām biksēm. - Biju domājusi, ka viņš ir izvēlēts man, jo sievietei ar tik spēcīgu totēmu ir nepieciešams vīrietis ar tikpat spēcīgu totēmu. Bet tagad es vairs neesmu par to droša. Kā tu domā, vai Jondalars kļūs par manu vīru?

-    Tikai Mātes ziņā ir to izlemt, lai ko tu arī darītu, tu tur nevari neko mainīt. Bet, ja viņš tika izvēlēts, tad ir jābūt savam iemeslam.