Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Talij! Latij! Uzgaidiet brītiņu! - iesaucās Brīsija, steigdamās viņām pakaļ. - Mēs tikko grasījāmies sūtīt pie jums ziņnesi, Talij. Mēs vēlētos jūs šovakar ielūgt uz kopēju maltīti Vītolu apmetnē.

-    Paldies, Brīsij! Es augsti vērtēju tavu ielūgumu. Protams, mēs aiz­iesim. Man taču vajadzēja zināt, ka varu uz tevi paļauties.

-    Talij, mēs jau labu laiku esam draudzenes. Dažkārt senajām leģen­dām tic tikai tāpēc, ka tās ir senas. Man izskatās, ka ar Fralijas bērniņu viss ir kārtībā.

-    Turklāt viņa piedzima par agru. Ja nebūtu bijis Eilas, Bektija nebūtu izdzīvojusi, - Latija ātri piebilda, aizstāvēdama savu draudzeni.

-    Tomēr man ir ļoti interesanti, no kurienes viņa ieradusies. Visi do­māja, ka Eila ieradusies kopā ar Jondalaru. Viņi abi ir slaidi un blondi, bet es zinu labāk. Atceros, kā mēs izvilkām viņu un brāli no Berana jūras muklāja. Eilas toreiz nebija kopā ar brāļiem, un es zinu, ka viņas akcents nemaz nelīdzinās ne Mamutu cilts, ne Sungaji cilts izrunai. Bet es joprojām nespēju aptvert, kā viņa kontrolē zirgus un vilku.

Talija jutas daudz labāk, kad viņas turpināja ceļu uz ieplakas centru un Vilka apmetnes būdām.

-    Cik daudz tagad sanāk? - Tarnegs jautāja Barzekam, kad vēl viena delegācija bija atstājusi viņu apmetni.

-    Gandrīz vai puse no visām apmetnēm ir izdarījušas samierināšanās žestus, - Barzeks paskaidroja. - Varu iedomāties vēl pāris, kuras ari varbūt varētu mums pievienoties.

-     Bet vēl paliek apmēram puse no visām apmetnēm, - Taluts bilda. - Un dažas no tām diezgan spēcīgi nostājas pret mums. Dažas pat uzskata, ka mums vajadzētu doties prom, - Tarnegs sacīja.

-     Bet arī viņi pieder pie Mamutu cilts, katrā saimē ir sava melnā avs, - Nezija izteica savas domas.

-    Man nepatīk šī šķelšanās, - Taluts atzinās. - Abās pusēs ir iesaistīti pārāk daudz labu ļaužu. Kaut es varētu izdomāt, kā visu atkal vērst par labu!

-     Arī Eila jūtas briesmīgi. Viņa radot vienīgi problēmas Lauvas ap­metnei. Vai redzējāt viņas sejas izteiksmi, kad tie jaunekļi, kas bija kāvušies, nosauca viņu par "zvēru sievu"?

-     Vai tu domā tos, kurus mēs pieķērām pie up…? - Danugs nepa­beidza jautājumu, kad Tarnegs viņu ātri pārtrauca.

-    Viņš domāja to brāli un māsu, kurus Eila un Dīgija pieķēra vienu otru iekaustām. - Tarnegs nodomāja: "Danugam vajadzētu būt piesar­dzīgākam. Viņš jau gandrīz izpļāpājās par tiem puišiem, kas kāvās."

-    Nekad neesmu redzējis Ridagu tik drūmu, - Nezija turpināja. - Ar katru gadu viņam Vasaras sapulces kļūst arvien grūtākas. Viņam nepa­tīk tas, kā cilvēki pret viņu izturas, bet šogad ir vēl ļaunāk… tas varbūt arī tāpēc, ka tagad viņš Lauvas apmetnē jūtas daudz labāk. Diemžēl tas viss viņam nenāk par labu, bet nezinu, ko tur varētu darīt. Pat Eila uztraucas, un tas mani vēl vairāk biedē.

-     Kur tagad ir Eila? - Danugs pajautāja.

-     Laukā, pie zirgiem, - Nezija atbildēja.

-    Manuprāt, viņai to vajadzētu uztvert kā komplimentu, ka daži viņu nosauca par "zvēru sievu". Jūs taču piekritīsiet, ka viņa labi māk apieties ar dzīvniekiem, - Barzeks izteica savu viedokli. - Daži ļaudis pat domā, ka viņa māk sarunāties ar dzīvnieku gariem no viņpasaules.

-    Turklāt daži atkal uzskata, ka tas tikai apstiprina to, ka viņa pati dzīvojusi kopā ar dzīvniekiem, - Tarnegs viņam atgādināja. - Un apsūdz Eilu, ka viņa pievilina nevēlamus garus.

-    Tomēr Eila turpina apgalvot, ka ikviens spēj sadraudzēties ar dzīv­niekiem, - Taluts sacīja.

-    Viņa pati no tā visa neko lielu neiztaisa, - Barzeks teica. - Varbūt tāpēc daži ļaudis to neuzskata par neko īpaši svarīgu? Cilvēki ir vairāk pieraduši pie tāda ļaužu tipa kā Vinkaveks, kas visiem liek saprast, ka pats par sevi ir ļoti augstās domās.

Nezija paskatījās uz Talijas vīrieti un nobrīnījās, kāpēc gan viņam tik ļoti nepatīk Vinkaveks. Mamuta apmetne bija viena no pirmajām, kas nostājās viņu pusē.

-     Barzek, varbūt tev ari ir taisnība, - Tarnegs atzina. - Dīvaini, cik ātri gan var pierast dzīvot kopā ar dzīvniekiem, ja tie tik labi uzvedas. Viņi neizskatās nedabiski. Viņi ir tādi paši kā citi dzīvnieki, izņemot to, ka viņiem var pieiet tuvu klāt un pieskarties. Bet, kad par to padomā, tad tas liekas prātam neaptverams. Kāpēc gan vilkam vajadzētu paklau­sīt kāda vārga zēna signālam, kuru tas zvērs varētu viegli pārplēst uz pusēm? Kāpēc gan tiem zirgiem vajadzētu ļaut kādam sev kāpt mugurā un jāt? Un kāpēc gan kādam vajadzētu iedomāties to pat mēģināt?

-   Es nemaz nebūtu pārsteigts, ka ari Latija kādu dienu to izmēģinātu, - Taluts atzinās.

-    Ja kāds to darīs, tad tā noteikti būs viņa, - Danugs sacīja. - Vai redzējāt Latiju, kad viņa bija šeit? Pirmā vieta, uz kurieni viņa devās, bija zirgu nojume. Viņa pēc tiem ilgojas vairāk par visiem. Manuprāt, Latija ir iemīlējusies tajos zirgos.