На початку третього тисячоліття нашої ери до сусідньої планетної системи з орбіти Землі стартує Космічна Академія Наук. За корабель їй служить астероїд, у надрах якого створено атмосферу, близьку до земної. Це і є Ковчег Всесвіту, що несе генофонд нашої планети у Космос. Звідси й назва гостросюжетного футурологічного роману Миколи Руденка.З передмови до нашого видання читач дізнається про складний життєвий і творчий шлях автора — громадянина, поета, публіциста, непримиренного борця за права і свободи людини. Пройшовши через тюрми, заслання, вимушену еміграцію, Микола Руденко залишився вірним сином свого народу і, повернувшись на Батьківщину, продовжує плідно творити. Письменник здобув заслужене визнання. 1993 року він став лауреатом Державної премії України імені Т. Шевченка.
Микола Руденко
Виктор Колупаев
Попробовал сочинить нечто лёгкое и незамысловатое. Про рядовые заботы обыкновенных людей, живущих в мире, где нет металлов. Вернее, они, конечно, есть, но встречаются в рассеянном и неудобном для металлургов в виде. Поэтому, собственно, металлурги там не живут. А если и живут, то о том, что они металлурги - не знают. 14/08/2011 добавил эпилог. Сочинялось в соавторстве с Викторией Александровой (http://zhurnal.lib.ru/a/aleksandrowa_l_w/).
Сергей Александрович Калашников
Владимир Михайлов
В романе повествует о людях редкой и опасной профессии — кадровым саперам высокой квалификации, — которым из мирного времени приходится "возвращаться" в дни последней войны и вести бой с фашистским минером, непревзойденным мастером своего страшного дела.
Виктор Пелевин
1.0 — создание файла
Клиффорд Дональд Саймак
Любен Дилов
В городском парке студент Георгий Куксин заблудился по вполне банальной причине — с перепою. Однако на этом банальности закончились. Потому что он очутился в Посейдонии. В параллельном мире. В котором совсем нет электричества, потому что неправильная физика. Зато там есть неправильная Империя, неправильный император (и такая же монаршая семейка), неправильный порядок, больше похожий на коммунизм, и неправильная война, в которой Куксе, как обзовут Гошку на флоте, предстоит стать неправильным героем… И кто сказал, что все это ему не понравится? С самой первой минуты и с самой первой встречи. И кажется, на всю оставшуюся жизнь.
Robert Silverberg
Ежегодный сборник фантастических и приключенческих повестей и рассказов.
Валерий Алексеевич Быков
Незамысловатая история про рядовые заботы обыкновенных людей, живущих в мире, где нет металлов. Вернее, они, конечно, есть, но встречаются в рассеянном и неудобном для металлургов в виде. В соавторстве с Викторией Александровой http://zhurnal.lib.ru/a/aleksandrowa_l_w/ Завершено 14/08/2011. Вычитано и исправлено 07/09/2011.
Neal Stephenson
Роман «Фаэты» повествует о гибели пятой планеты Солнечной системы из-за ядерного взрыва океанов, о судьбе уцелевших героев и их потомков.
Александр Петрович Казанцев
Menschlicher Forschergeist sind keine Grenzen gesetzt. Kurz vor dem Jahre 2000 sind Mond und Mars bereits bezwungen.Die Venus dagegen, der Schwesterplanet der Erde, hütet hinter einer dichten Wolkenhülle auch vor den stärksten irdischen Teleskopen ihre Geheimnisse.Deshalb startet die "SSSR-KS 3", ein sowjetisches Raumschiff, mit zwölf Wissenschaftlern an Bord in Richtung Venus. Die Landung gelingt, doch heftige Gewitter und sintflutartige Regen erschweren die Erkundung des Planeten.Alle bewegt die Frage: Gibt es hier vernunftbegabte Wesen? Sollen es die aufrecht gehenden schildkrötenartigen Geschöpfe sein, die dreien der Kosmonauten zum Verhängnis werden?Phantasiereich und glaubhaft gestaltet der Autor die Begegnung des Erdenmenschen mit Bewohnern einer anderen Welt und mit der ans Wunderbare grenzende Technik eines fremden Raumschiffs, das vor Jahrtausenden auf der Venus niedergegangen ist.
Georgi Martynow
Fu mentre si versava il caffè della prima colazione che John Redpath s'accorse qualcosa di "strano", di qualcosa "che non andava", pur non riuscendo a capire che cosa fosse… Restò un momento a guardarsi intorno, poi tese l'orecchio per sentire se, tra i rumori familiari del mattino presto, nello stabile in cui abitava, ne mancasse qualcuno, ovvero ce ne fossero degli insoliti… Questo tradizionale (e insuperato) modo di cominciare una storia di fs, ben pochi oggi possono permetterselo. Bisogna infatti che un romanzo possa competere con i classici, per non deludere le aspettative suscitate nel lettore da un inizio di questo tipo. Ma per Bob Shaw, autore di "Quando i Neutri emergono dalla Terra", la difficoltà non esiste: ogni suo nuovo romanzo, comunque cominci, s'impone immediatamente come un classico.
Bob Shaw
Quelque part dans l'inconnu, la Cité Terre progresse difficilement sur le sol d'une étrange planète. Pour survivre, la Cité doit se rapprocher toujours davantage d'un point qui reste insaisissable : l'Optimum. A mesure qu'on laisse celui-ci s'éloigner, le paysage se transforme inexplicablement : un ravin se referme, une montagne s'élargit ou s'aplanit. Le temps est soumis à d'étranges aberrations, puis c'est l'apparence des êtres qui se modifie comme en un miroir déformant , jusqu'à la monstruosité.Helward Mann vient d'atteindre l'âge de mille kilomètres, celui de sa majorité, et s'apprête à entrer dans la prestigieuse guilde des Topographes du Futur.Aujourd'hui, Helward Mann va quitter la Cité pour la première fois et affronter les pièges du monde inverti.L'univers rêvé par Christopher Priest dans ce roman est un des plus surprenants que nous ait offert la science-fiction. Il place son auteur au tout premier rang de la jeune S.F. britannique.
Christopher Priest
Nel 22esimo secolo, la scienza ha vinto il problema dell'invecchiamento. Basta un'iniezione, e si diventa quasi immortali. Ma un simile miracolo ha un prezzo piuttosto alto per la popolazione maschile: fa diventare impotenti. E prima di entrare nella categoria dei "disattivati", dei "freddi", gli uomini ci pensano settanta volte sette, in genere preferiscono aspettare fino all'ultimissimo momento. Finché a Will Carewe, impiegato presso il grande complesso chimico che produce la droga dell'immortalità, si offre un'occasione unica: quella di fare da cavia per un nuovo, rivoluzionario prodotto che non ha nesun effetto collaterale, nessuna conseguenza sul piano sessuale. Chi direbbe di no? Solo che la vita di una cavia si rivela presto molto pericolosa, le conseguenze dell'esperimento possono essere ben più inaspettate e misteriose e tutto può finire con un "raffreddamento" definitivo, sottoterra…
Джон Вуд Кэмпбел по праву считается одной из значительнейших фигур «золотого века фантастики». Сам он написал немного — зато стал «литературным отцом» Айзека Азимова, Лайона Спрэг де Кампа, Лестера дель Рея, Пола Андерсона — и еще многих, многих авторов, что теперь признаны абсолютными классиками жанра, но в свое время буквально выросли под крылом редактировавшегося Кэмпбелом журнала «Поразительная научная фантастика» Журнала, который, что называется, создал «стиль и почерк» классической американской фантастики — однако почти не оставил Кэмпбелу времени для самостоятельного творчества. Почти... потому что лучшее из кэмпбеловского наследия к сейчас воспринимается так, словно было создано еще вчера Примеров тому достаточно, но самый яркий из них — повесть «Нечто». Хотя бы потому, что фильм, снятый по ней, смотрел — и продолжает смотреть — весь мир.
Джон Вуд Кэмпбелл
Greg Egan , Грег Иган
Nine-year-old Prabir Suresh lives alone with his baby sister, Madhusree, and his biologist parents on a tropical Indonesian isle. Teranesia is so small and remote, it's not on the maps, and its strange native species of butterfly remained undiscovered until the 21st century. Prabir never wants to leave, but war forces him to flee with Madhusree. He believes he has saved his sister-until she returns to Indonesia, a grad student seeking to carry on their parents' forgotten work, pursuing reports of strange new plant and animal species. Prabir follows, to discover birds and orchids even stranger than the butterflies: mutants that are evidence of frightfully sped-up evolutionary changes with no discernable cause.Greg Egan has received the Hugo Award and the John W. Campbell Memorial Award. He was widely considered the best SF author of the '90s, and one publication (Science Fiction Weekly) has named him "perhaps the most important SF writer in the world"-high praise, but not unjustified. For evidence, check out not only Teranesia, but works like Diaspora, Distress, and Quarantine.
Vernor Vinge
RIETUMOS NO ĒDENESHarijs HarisonsSaprātīgu ķirzaku un akmens laikmeta cilvēku sadursme… Vai patiešām tāda ir civilizācijas vēsture? Par to varēsiet izlasīt aizraujošajā episkajā romānā, kas ir viens no interesantākajiem populārā amerikāņu rakstnieka daiļradē.Rīga, 1997 Izdevniecība GANDRS HARRY HARRISONWest of EdenPublished by Panther Books 1985Granada Publishing Ltd. Copyright © harry harrison 1984© No angļu valodas tulkoja Valdis Felsbergs © Dmitrija Paramonova vāks un zīmējumi © Katrīnas Vasiļevskas noformējums Redaktors Pāvils Silnieks Korektore Daira SlukaISBN 9984-593-00-2SATURS Prologs 8Kerika priekšvārds 91. grāmata 112. grāmata 176 Pasaule rietumos no Ēdenes 349Vēsture 351Tani 364Vārdnīcas 366Zooloģija 372Pateic ībasRakstot šo romānu, es izmantoju dažādu nozaru ekspertu padomus. Jilanē bioloģija ir dr. Džeka Koena darbs. Jilanē un marbaka valodas radījis prof. T. A. Šipijs. Bez viņu palīdzības un padoma grāmata būtu citāda un daudz nabadzīgāka. Mana pateicība viņiem ir bezgalīga.Harijs HarisonsHarijs Harisons dzimis 1925. gadā Stemfordā, Konektikutas pavalstī (ASV), audzis Ņujorkā un 18 gadu vecumā iesaukts Savienoto Valstu armijā. Pēc vairākiem gadiem atgriezies civilajā dzīvē, viņš uzsāka komiksu biznesu un nodrošināja sev veiksmīgu redaktora karjeru, līdz brīdim, kad 1951. gadā rada sev jaunu nodarbi kā neatkarīgs rakstnieks. īpašu vietu ražīgā rakstnieka daiļradē ieņem Ēdenes romānu triloģija, kuras pirmo romānu Rietumos no Ēdenes (1984) kā klasisku Harisona darbu arī pedāvājam latviešu lasītajam.Harijs Harisons ir viens no pasaules fantastiskās literatūras rakstnieku asociācijas (WSF) entuziastiem un vadītājiem. Kopā ar ģimeni viņš līdz šim uzturējies daudzās valstīs, tostarp Meksikā, Anglijā, Itālijā un Dānijā. Ēdenes sarakstīšanas laikā Harisoni bija apmetušies Īrijā.Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, tālu austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis.Mozus I. 2. - 8.Un Kains aizgāja no Dieva acīm un dzīvoja Noda zemē, austrumos no Ēdenes.Mozus I. 4. -16.
Harijs Harisons
E. NORTONESargasi kosmosāIZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1977A(Amer) No 509Эндрю Нортон СaРГaССЫ В КОСМОСЕ Серия «В мире фантастики» Издательство «Зинатнe» Рига 1977На латышском языке Перенод с английского И. Кундзнньш Предисловие А. Стругацкого и Б. Стругацкого Оформление Э. БуровойNo angļu valodas tulkojis I. K u n d z i ņ š A. Strugacka un B. Strugacka priekšvārds Noformējusi E. B u r o v a(Ј) Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne». 1977PRIEKŠVĀRDSAmerikāņu fantastikā ir vairāki vārdi, kuri bauda cieņu savā dzimtenē, bet tikpat kā nav pazīstami aiz tās robežām. Izņemot speciālistus, maz pie mums ir tādu, kas dzirdējuši, piemēram, par tādiem rakstniekiem kā Margareta Senklēra, Čārlzs Herness, Sems Mervins, Endrū Nortone; ļoti reti pie mums tiek izdoti Mirēja Leinstera, Ērika Rasela, Gordona Diksona darbi. Taču tie uzrakstīti pietiekami augstā līmenī, un tiem nav nekā kopīga ar «pelēko» bulvāru makulatūru, kas pārpludina rietumu grāmatu tirgus, to saturs ir patiesi aizraujošs, sižeti asi un labi veidoti, bet aprakstītie notikumi un situācijas liecina par autoru neparasti spilgto iztēli.Tomēr šos sacerējumus nevar salīdzināt ar tādu meistaru darbiem kā R. Bredberijs, R. Seklijs, A. Azimovs. Sie romāni un stāsti apraksta piedzīvojumus, nevis cilvēka un sociālas traģēdijas. To aizsācēji ir Hegards un Berouzs, nevis Velss un Capeks. Pretējo spēku izvietojums tajos ir līdz naivumam vienkāršs. Gaišmataini draugi un rudi ienaidnieki, ka rakstīja Cehovs. Ienaidnieki tīko sagrābt varu Galaktikā un pie viena iegūt daiļo varoni, bet draugi cenšas skaistuli aizsargāt un pie viena stāties ceļā ienaidnieku varaskārajiem tīkojumiem. Pirmajās divās grāmatas trešdaļās draugiem klājas slikti, pēdējā trešdaļā sakāvi cieš ienaidnieki. Tāda ir aplūkotās piedzīvojumu fantastikas shēma, un no autora talanta atkarājas tikai tas, lai šī shēma iespējami mazāk durtos acīs.Par šādas literatūras klasisku paraugu, īstenībā par tas ciltstēvu jāuzskata slavenais Edmona Hamiltona stāsts «Zvaigžņu karaļi» (1949). Intriga sākas ar to, ka labais, bet ālrsirdīgais Vidusgalaktikas impērijas valdnieks kopā ar Herkulesa zvaigznāja lodveida kopas baroniem, kā arī ar sabiedrotajiem grāfiem un hercogiem atsevišķās zvaigžņu asociācijās stājas nāvīgā konfliktā ar Tumšo Pasauļu Līgu — zvaigžņu kopu tumša putekļu miglāja dzīlēs. Lai gūtu uzvaru, imperators ir gatavs upurēt pat sava dēla prinča personisko laimi, apprecinot viņu ar nemīlamo Fo- malgautas sistēmas kņazieni… Karš kosmosā risinās virsgaismas ātrumā, lietojot atornartilēriju un vēl fantastiskākus līdzekļus (piemēram, pretinieka apšaude caur televizora ekrānu).Stāsts «Zvaigžņu karaļi» uzrakstīts pirms divdesmit astoņiem gadiem, un ir pilnīgi saprotams, ka tagad tas liek lasītājam pasmaidīt. Taču mūsdienās piedzīvojumu fantastikas autori jau raksta citādi. Titulētas personas viņu sacerējumos vēl laiku pa laikam ir sastopamas, taču kosmiskajā arēnā tās vairs tikpat kā neiziet. Starpzvaigžņu valstiskums izpaužas demokrātiskākās formās — parasti tās ir Savienības, Federācijas, Apvienotās Republikas. Grandiozās simtiem tūkstošu kuģu lielu armādu sadursmes devušas vietu necilam divkaujām starp tirdzniecības kuģiem un pirātiem — dažkārt kaujas vietā paspēj ierasties policijas kreiseris. Un vispār, pret bezdibe- nīgajām kosmosa dzīlēm arvien biežāk vērojama cieņas pilna nevērība: autoru augstā literārā meistarība ļauj sasniegt nepieciešamo efektu arī mūsu planētas pieticīgajā arēnā vai kādas blakusgalakti- kas noslēpumainajā pasaulē. So sacerējumu valoda ir zaudējusi Berouza retoriskumu un utilitāro lapida- ritāti, varoņu rīcība ieguvusi kaut kādu šķietamu psiholoģisku, bet dažreiz arī sociālu motivējumu, un — kas ir 'ļoti svarīgi — paši varoņi no augstākās sabiedrības sfērām nolaidušies pašā dzīves mutulī; šī dzīve bieži vien ir diezgan dīvaina, pat rēgaina, un tomēr, pēc tīras piedzīvojumu literatūras mērauklas, īsta tautas dzīve. īsāk izsakoties, piedzīvojumu fantastika ir tiktāl tuvinājusies Lielās literatūras līmenim, ciktāl piedzīvojumu literatūra vispār spēj tam tuvoties. Bet labākie šī žanra darbi pauž pat sociāla protesta iedīgļus.Grāmata «Visuma sargasi» pieder vienas no talantīgākajām amerikāņu piedzīvojumu fantastikas autorēm, rakstnieces Fndrū Norlones, spalvai un, jāatzīst, ir pats labākais viņas darbs. Kā lasītājs redzēs, šajā sacerējumā tikpat kā nemana nekādas idejiskas un valodas radniecības ar nebēdnīgoBerouza un Hegarda romantiku, tas uzrakstīts labā reālistiskā manierē un pilnībā atbilst mūsdienu literārajām normām. Tajā nav nolaupītu skaistuļu un supervaroņu, kuriem kosmoss «līdz ceļiem», bet ir parastu kosmosa ceļotāju bargā un grūtību pilnā ikdiena, kas paiet, ar sviedriem vaigā pelnot savu dienišķo maizi. Starp citu, tieši dienišķā maize, nevis noslēpumaini izzudušas civilizācijas dārgumi ir stāsta varoņu rīcības galvenais virzītājs spēks. Pasaule, kurā viņi dzīvo un strādā, ir ne mazāk cietsirdīga un nežēlīga par Džeka Londona Balto Klusumu. Valsti — Federāciju, kas apvieno simtus saules sistēmu, — plosa iekšējas pretrunas. Alkatīgie monopoli sagrābj visu, ko vien spēj aizsniegt. Vienpatņi izmisīgi cīnās par eksistenci, vājie iet dibenā, stiprie tik tikko un kaut kā turas virspusē. Nabadzīgs cilvēks bez sakariem var paļauties tikai uz savu atjautību, profesionālo meistarību un veiksmi. Taču, ja nebūs veiksmes, nepalīdzēs ne atjautība, ne meistarība.Diezin vai Nortone ir centusies izdarīt kaut kādus sociālus vispārinājumus. Būtu naivi ari domāt, ka tieši tādu viņa redz cilvēces nākotni. Nav jāaizmirst, ka viņa rakstījusi parastu piedzīvojumu romānu, viņai bijis vajadzīgs fons sižeta risinājumam, un kā godīgs cilvēks viņa par tādu fonu izvēlējusies tieši to bēdīgo stāvokli, kurš viņai mūsdienu Amerikā visvairāk nepatīk. Iespējams, ka tas pat izdarīts neapzinīgi.Galvenais šajā sacerējumā — draudzība, augsts humānisms, internacionālisms. Atturīga vīriešu draudzība bez siekalainas tās apliecināšanas un izskaidrošanas. Sī draudzība nepazīst ne nacionālu, ne rasu naidu. Kosmiskā kuģa apkalpe atgādina Tūra Heijer- dāla «Ra» komandu: anglis, holandietis, nēģeris, arābs, ķīnietis, japānis, vācietis, amerikānis. Šķiet, starp viņiem ir arī krievs, tikai rakstniece sagrozījusi viņa uzvārdu. Tātad, draudzība, biedriskums, uzticība biedriem, pašaizliedzīga savstarpēja palīdzība. Un tas vjss — nelielā kolektīvā, kas cīnās par eksistenci. Citādi neizdzīvot. Visapkārt ir naidīga sabiedrība un paidīgs Visums, un no šiem abiem ienaidniekiem jāatkaro sev gabals gaļas. Situācija gluži kā Džekam Londonam.Stāsts izceļas ne tikai ar draudzības tēmu (kas piedzīvojumu fantastikā vispār ir diezgan reta). Nortonei ir lieliska fantāzija. Svešas un baismīgas planētas ainas zīmētas reljefi un iespaidīgi, stāstā ir papilnam lielisku, precīzu detaļu, kas izkaisītas pa visu grāmatu. Rakstniece skārusi arī tiešām aktuālas mūsdienu tēmas — tiesa, viņa nav centusies tajās iedziļināties. Priekšteči — rase, kas kādreiz valdījusi visā Galaktikā, tāpat kā cilvēce pašreiz pārvalda visu Zemi, — gājuši bojā drausmīgos savstarpējos karos, gājuši bojā, saberzdami sevi pulveri ar kaut kādu nezināmu ieroci, kas spēj pārvērst pelnos veselas planētas un apdzēst saules. Un viens no stāsta varoņiem ar bailēm runā par to, cik šausmīgi būs, ja šis ierocis ir saglabājies un nonāks Zemes iedzīvotāju rokās …Gribas minēt vēl kādu interesantu detaļu. Nortone izvirzījusi kosmosa ceļotājiem, diezgan parastiem tā iedomātā laika ļaudīm, pārmērīgas prasības. Viņiem ne tikai pilnībā jāpārzina sava specialitāte. Viņiem ne tikai jāpārzina blakusspecialitātes un jāiegūst praktiskas iemaņas visdažādāko mašīnu, vilcēju un lidaparātu vadīšanā. Viņiem jābūt fiziski attīstītiem kā vieglatlētiem daudzcīņniekiem, vajadzības gadījumā jāprot kauties un karot, viņiem jābūt acumirklīgai reakcijai, jāspēj vairākas diennaktis pēc kārtas iztikt bez miega — un, neraugoties uz visu to, Nortone viņus rāda kā parastus, simpātiskus ļaudis, nepavisam ne pārcilvēkus. Vai tas nav mūsdienu un nākamo kosmonautu prototips?Nobeigumā jāpiebilst vēl pāris vārdu. Vairāku subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ (acīmredzot steiga, izdevniecības apstākļi utt.) Endrū Nortone vairākās vietās pieļāvusi nevajadzīgu atkārtošanos, nepatīkamas paskaidrojošas piezīmes, sižeta neatbilstību.Tagad atstājam lasītāju vienatnē ar stāstu un ceram, ka viņam tas sagādās tādu pašu prieku kā mums.A. Sirugackis, B. Strugackis
E. NORTONE
STAŅISLAVS LEMSSOLARISStaņislavs Lems dzimis 1921. gadā Ļvovā. Tur viņš pabeidza vidusskolu un sāka studēt medicīnu. Karš pārtrauca S. Lema studiju gaitas. Pēc Polijas atbrīvošanas Lems Krakovā pabeidza medicīnas studijas un pievērsās rakstniecībai.Staņislava Lema pirmais solis zinātniskās fantastikas jomā bija grāmata «Astronauti». Šajā virzienā gāja viņa daiļrades tālākais attīstības ceļš. Viņš sarakstījis ap 20 grāmatu, kurās dziļa zinātniska doma savijas ar neparastu iztēles bagātību. S. Lema grāmatas tulkotas vairāk nekā divdesmit pasaules valodās. Lūk, daži S. Lema daiļdarbi, kuru slava aizskanējusi tālu aiz Polijas robežām: «Astronauti», «Ma- gelāna mākonis», «Solāris», «Atgriešanās no zvaigznēm>s «Ede- na», «Robotu pasakas», «Neuzvaramais», «Zvaigžņu dienasgrāmatas».S. Lemu interesē ne vien zinātniskā fantastika, bet arī mūsdienu tematika. Viņš ir uzrakstījis romānu «Laiks, kas nav bijis veltīgs», autobiogrāfisko stāstu «Augstā pils», kā arī filozofiskās esejas «Dialogi» un «Summa Technologiae».Par panākumiem rakstniecībā Staņislavs Lems 1957. gadā iepelnījās Krakovas pilsētas balvu, bet 1965. gadā saņēma Polijas Kultūras un mākslas ministra prēmiju.Stāstā «Solāris» grupa zinātnieku, kas ieradušies no Zemes, cenšas nodibināt kontaktu ar planētas Solāris saprātīgo matēriju. Uz Solāris šī saprātīgā matērija ir okeāns — gigantisks augsti organizētas plazmas receklis. Okeāns spēj iedzīvināt materiālos tēlos spilgtākos iespaidus, kas glabājas cilvēka apziņā.S. Lems savā darbā centies parādīt, ar kādām neparedzētām grūtībām jāsastopas pētniekiem, saskaroties ar citu pasauļu saprātīgajām būtnēm.No polu valodas tuikujis - Mākslmieks Edgars Skujiņš IZDEVNIECĪBA " LIESMA
STAŅISLAVS LEMS
Roberts ŠEKLIJSŠIS TAS PAR VELTIIZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1972Seši stāstu krājumi, četri fantastiski un pieci piedzīvojumu romāni — tāds ir gados samērā jaunā (dz. 1928. g.) amerikāņu rakstnieka Roberta Seklija ieguldījums literatūrā. Vislielāko uzmanību viņš veltījis fantastikai, uzskatīdams, ka «neviens cits daiļrades veids nedod rakstniekam tādu rīcības brīvību kā fantastika. Tā var aptvert — un aptver — visu uz pasaules, no nevaldāmas piedzīvojumu romantikas līdz satīrai un sociālajai analīzei.» R. Šeklija darbos fantastika sastopama visās šajās izpausmes formās.Viss, ko uzrakstījis Šeklijs, lai kādām iztēles krāsām un sižeta samezglojumiem žilbina acis, sakņojas mūsu pašu pasaulē un vedina domāt par ikdienas problēmām. Kaut vai titulstāsts «Sis tas par velti». Tā varonim no debesīm nokritusi mašīna, kas izpilda jebkuru vēlēšanos. Laimīgais īpašnieks cenšas izspiest no tehnikas brīnuma visu iespējamo. Sīkpilsoņa sapņi ir mazi, toties to ir daudz un viņa alkatība neizmērojama. Par šo alkatību stāsta varonim Kolinsam ir jāsamaksā ar savu dzīvi. Mašīna ir iz'domāta, bet cilvēks — .kā no kapitālistiskās sabiedrības paņemts, tikai rakstnieka talanta paspilgtināts. Un tā visos šī krājuma stāstos, vienalga, kāda būtu to ievirze — traģiska vai komiska.Šo īso iepazīstināšanu gribas nobeigt ar literatūrkritika J. Kagarjicka vārdiem par R. Šekliju: «… viņš nepamāca un neizklaidē — viņš kopā ar mums domā par dzīvi. Tāpēc lasīt viņu ir viegli, aizmirst — grūti.»No angļu valodas tulkojis I. LIVSICS Noformējis G. CĪLĪTIS
Roberts ŠEKLIJS