Brīnumnazis Triloģijas TUMŠĀS MATĒRIJAS otrā daļa

Serafina ausīdamās klusītēm gāja tālāk, līdz sadzir­dēja balsis. Izklausījas, ka tur norit kaut kas līdzīgs pa­domes apspriedei.

Serafina atvēra durvis un iegāja telpā.

Ap lielu galdu bija sasēdies kāds ducis cilvēku. Viens otrs uz mirkli pacēla skatienu, izklaidīgi uzlūkoja raganu un turpat arī aizmirsa. Serafina, klusītēm stāvēdama pie durvīm, vēroja. Sapulci vadīja vecāks kungs kardināla tērpā, pārejie izskatījās pēc šādiem tādiem garīdznie­kiem, izņemot Koulteres kundzi; viņa bija vienīga klāt­esoša sieviete. Kažoku Koulteres kundze bija nometusi uz krēsla atzveltnes, viņas vaigi kvēloja: kuģa iekštelpās bija karsts.

Vērīgi palūkojusies visapkart, Serafina Pekkala ievē­roja, ka istabā ir vēl kāds vīrietis ar kalsnu seju un demonu-vardi sev līdzās. Viņš sēdēja pie galda, kas bija stāvgrūdām nokrauts ar grāmatām ādas iesējumā un pa­virši izmētātām sadzeltējuša papīra kaudzēm. Sākumā ragana nosprieda, ka tas būs kāds ierēdnis vai sekretārs, bet tad viņa ieraudzīja, ko vīrietis dara acis neatrau­dams, viņš lūkojās milzīgam pulkstenim vai kompasam līdzīgā zelta ierīcē, vai ik minūti novērsdamies un piezī­mēdams novērojumus. Pa brīdim atvēris vienu no grāmatam, viņš lietišķi pētīja rādītāju, ielūkojās vērēs un tikai tad, visu pierakstījis, atkal pievērsās ierīcei.

Serafina, saklausījusi vārdu ragana, atkal pievērsās diskusiju galdam.

-    Raganai kaut kas ir zināms par bērnu, ierunājās viens no garīdzniekiem. Viņa atzinās. Par bērnu esot dzirdējušas visas raganas.

-   Interesanti, kas par viņu zināms Koulteres kundzei, teica kardināls. Gribētos zināt, vai ir kas tāds, par ko viņai jau iepriekš vajadzēja mums pavēstīt?

-    Jums nāksies izteikties saprotamāk, ledainā balsī attrauca Koulteres kundze. Eminence, jūs aizmirstat, ka esmu sieviete, nevis izsmalcināts Baznīcas aristokrāts. Kāda patiesība gan man par šo bērnu būtu jāzina?

Kardināla seja runāja savu valodu, taču teikt viņš neko neteica. Iestājās klusuma bridis, un tad cits garīdznieks, gandrīz kā atvainodamies, teica: Jādomā, ka ir kāds pareģojums. Tas attiecas uz bērnu, jūs saprotat, Koulteres kundze. Par to liecina itin viss. Kaut vai apstākļi, kādos viņa piedzima. Arīdzan ģiptiešiem [2] kaut kas zināms runājot par meiteni, viņi lieto tādus izteicienus kā raga­nas eļļa un purva uguns, pati saprotat baisi -, ar to izskaidrojami viņas panākumi, vadot ģiptiešu vīrus uz Bolvangaru. Kur tad vēl pārsteidzošais varoņdarbs, gāžot no troņa lāču karali Jofuru Raknisonu lai nu kas, bet vienkāršs bērns viņa nav. Varbūt fra [3] Pāvils varēs pa­vēstīt mums ko vairāk…

Garīdznieks vērsās pie vīra ar kalsno seju, kas nodar­bojās ar aletiometra lasījumiem; samirkšķinājis acis, vīrietis tās saberzēja un uzlūkoja Koulteres kundzi.

-   Varbūt jums zināms, ka šis ir pēdējais aletiometrs, kas mums atlicis, neskaitot to, kas vēl atrodas bērna rokās, viņš teica. Visi pārējie ar tiesas lēmumu konfiscēti un iznīcināti. Ierīce man nupat paziņoja, ka meitene instru­mentu ieguvusi no Džordanas koledžas direktora un nolasīt to iemācījusies pati, turklāt viņa prot to izmantot bez skaidrojošajām grāmatām. Ja pastāvētu iespeja aletiometram neticēt, es tā darītu, nekādi netieku gudrs, kā ierīci var izmantot bez grāmatām. Lai gūtu jelkādu sapratni, vispirms desmitiem gadu vaiga sviedros jāstudē. Bet mei­tene sāka to nolasīt jau pēc pāris nedēļām un sasniegusi teju vai nevainojamu meistarību. Nevaru iedomāties, kurš mirstīgais zinātnieks spētu ar viņu sacensties.

-   Kur meitene ir šobrīd, fra Pāvil? vaicāja kardināls.

-   Citā pasaulē, sacīja fra Pāvils. Nokavējām!

-   Ragana zinās! ierunājās vīrs, kura dēmons-bizamžurka vienā laidā grauza zīmuli. Pēdējais laiks izdabūt no viņas liecību! Spīdzināšana jāturpina, kad es jums saku!

-   Kas tas par pareģojumu? uzstāja Koulteres kundze, aizvien vairāk iekaisdama. Kā jūs uzdrīkstaties kaut ko tādu no manis slēpt?

Sievietes vara pār klātesošajiem vīriem bija acīm­redzama. Zeltainais pērtiķis meta niknus skatienus pāri galdam, un neviens nespēja ieskatīties tam acīs.

Nevairījās tikai kardināls. Viņa dēmons, ara [4] , pacēla kāju un paieskāja sev galvu.

-     Raganas izteikumi norāda uz kaut ko ārkārtēju, — turpināja kardināls. Neuzdrošinos pat domāt, ko tas, manuprāt, varētu nozīmēt. Ja ta izrādīsies patiesība, uz mums gulsies visdrausmīgākā atbildība, kāda jelkad vīrie­tim vai sievietei bijusi. Lai nu kā, es atkārtoju jautajumu, Koulteres kundze, kas par bērnu un tā tēvu zināms jums?

Sievietes seja no dusmām bija krīta bālumā.