Brīnumnazis Triloģijas TUMŠĀS MATĒRIJAS otrā daļa

-     Viņš atklāja metodi, kā uzspridzināt robežas, kas šķir mūsu pasauli no citām. Līdz ar to radās vērienīgi traucējumi Zemes magnētiskajā laukā, kas, neapšaubā­mi, atbalsojas arī šajā pasaulē… Bet no kurienes tev tas zināms? Karlo, manuprāt, pēdējais laiks atbildēt uz da­žiem maniem jautājumiem. Kas ir šī pasaule? Un kā tu mani šurp atgādāji?

-    Šī pasaule ir viena no miljoniem citu. Starp pasau­lēm ir pārejas, taču atrast tās nebūt nav viegli. Zinu ap­mēram duci, taču tās uz vietas nestāv, par ko, neapšau­bāmi, jāpateicas Ezriela darbībai. Izskatās, ka patlaban no šīs pasaules var nokļūt tieši mūsējā un, nav izslēgts, vēl daudzās, daudzās citās. Savulaik pastāvēja tikai viena pasaule, kas kalpoja līdzīgi krustcelēm, kur atvērās visas durvis. Tāpēc vari iedomāties, cik pārsteigts, šodien pārejot no vienas pasaules citā, jutos, satiekot tevi, un kā nopriecājos, ka varu tevi šurp atvest taisnā ceļā, izvai­roties no bīstamā ceļojuma cauri Čitagacei.

-   Čitagace? Kas tā tāda?

-     Krustceles. Pasaule, kas mani interesē, mana mīļā Marisa. Tomēr pārlieku bīstama, lai mēs turp tagad varētu doties.

-   Kāpēc bīstama?

-   Bīstama pieaugušajiem. Bērni tur var ceļot mierīgi.

-    Ko? Man par to jāuzzina sīkāk, Karlo, teica sie­viete, un Vils sievietes balsī saklausīja dedzīgu nepacie­tību. Lūk, kur atslēga atšķirība starp bērniem un pieaugušajiem! Tur meklējams viss Putekļu noslēpums! Tieši tāpēc man jāatrod mans bērns. Raganām zināms viņas vārds biju jau tik tuvu, lai to uzzinātu, tik tuvu pašai raganai, taču viņa pāragri nomira. Man jāatrod bērns! Viņa man visu pateiks, man viņa noteikti jādabū rokā…

-   Nekur tava meita nepaliks! Ta ierice viņu atvedīs pie manis nebaidies! Un, tiklīdz viņa atdos man to, ko vē­los, varēsi viņu ņemt. Bet tagad, Marisa, pastāsti man par savu neparasto miesassardzi! Savu mūžu nav redzēti tādi kareivji. Kas viņi tādi ir?

-   Vīri, un viss. Taču… apšķelti. Šiem kareivjiem vairs nav dēmonu, tāpēc nav ari baiļu un iztēles, arī brīvas gri­bas nav, un viņi cīnīsies, līdz tiks sarauti gabalos.

-     Nav dēmonu… Nu, izklausās visnotaļ interesanti. Varbūt es varu piedāvāt nelielu eksperimentu, ja vien tu kādu no šiem kareivjiem man piešķirtu. Labprāt pavē­rotu, vai Rēgi par tādu izrādīs interesi. Ja ne, mēs varētu mierīgi ceļot uz Čitagaces pilsētu.

-   Rēgi? Kas tie tādi?

-     Paskaidrošu vēlāk, mana mīļā. Viņu dēļ pieauguša­jiem tā pasaule ir slēgta. Putekļi bērni Rēgi dēmoni atšķelšana. Jā, tas varētu lieliski izdoties. Ludzu, ielej vēl vīnu!

-    Es vēlos zināt vinu, sievietes balss teica, pārmācot līstošā vīna skaņu. Un es no tevis neatlaidīšos. Tagad pasaki man: ar ko tu šajā pasaulē nodarbojies? Vai šurp tu devies, kad domājām esam tevi Brazīlijā vai Indoķīnā?

-    Ceļu uz šejieni atradu pasen. Noslēpums ir tik vēr­tīgs, ka nevaru to atklāt pat tev, Marisa. Pati redzi, esmu visai omulīgi te iekārtojies. Tā kā dzimtenē esmu Valsts padomes loceklis, man nebija grūti izprast, kam šeit pieder vara.

Faktiski es kļuvu par spiegu, lai gan darba devējiem nekad neteicu visu, ko zināju. Šis pasaules drošības die­nestus gadiem nodarbinājusi Padomju Savienība mums pazīstama kā Maskovija. Un, lai arī draudi ir mazinā­jušies, joprojām šai virzienā darbojas profesionāli noklau­sīšanas punkti un ierīces un es aizvien uzturu sakarus ar spiegošanas dienesta vadību.

Turklāt nesen dzirdēju par vērienīgiem Zemes mag­nētiskā lauka traucējumiem. Drošības dienesti sacelti kājās. Visas tautas, kas nodarbojas ar fundamentālās fizikas pētījumiem mēs to dēvējam par eksperimentālo teoloģiju -, vēršas pie zinātniekiem un mudina izskaidrot notiekošo. Visi taču zina: kaut kas notiek. Turklāt pastāv aizdomas, ka notiekošais ir saistīts ar citām pasaulēm.

Šajā jomā izlūkdienesta rokās būtībā ir vairāki pavedieni. Notiek Putekļu izpēte. Ak jā, arī šeit par tiem zina. Pat šaja pilsēta ir vienība, kas ar tiem nodarbojas. Un vēl pirms desmit vai divpadsmit gadiem ziemeļos pazuda kāds vīrs. Drošības dienesti domā, ka viņa rīcībā ir ziņas, kas tiem vitāli nepieciešamas, proti, par vietu, kur atrodas starppasauļu durvis tādas, pa kurām tu šodien ienāci. Šī vīra atrastās durvis ir vienīgās, par kurām dienestiem ir zināms, vari iedomāties, ka es viņiem neatklāju, ka zinu par tām. Kad sākās juku laiki, viņi devās šo vīru meklēt.

Dabiski, ka arī man, Marisa, tas viss interesē. Dedzīgi vēlos papildināt zinašanas šajā jomā.

Vils sēdēja ka parakmeņojies, taču sirds dunēja tik smagi, ka zēnam sametās bail: ja nu pieaugušie izdzird? Sers Čārlzs taču runāja par Vila tēvu! Tad, luk, kuru un ko viņi meklē!