Dzintara tālskatis

Viņš pastāstīja, ko bija uzzinājis no Baruča, un parā­dīja vīrietim atlantu.

-   Precīzi nosakiet šīs alas atrašanās vietu, viņš teica. Dodiet man tās koordinātes, cik precīzi vien varat. Tas ir vissvarīgākais uzdevums, pie kāda jebkad esat ķēries. Sāciet uzreiz, ja jums labpatīk.

un tik stipri piesita kāju, ka viņai sapni tā pat iesāpējās. Tu netici, ka es to izdarīšu, Rodžer, lai tā būtu, bet nesaki to. Es pamodīšos, un es neaizmirsīšu, tas arī viss.

Vina palūkojās apkārt, bet ieraudzīja tikai plati atvērtas acis un bezcerīgas, bālas, satumsusas, vecas un jaunas sejas; visi mirušie blīvējās kopā un spiedās cits citam tuvāk, klusi un noskumusi.

Rodžera seja atšķīrās. Vina sejas izteiksme vienīgā glabāja cerību.

Vina jautāja: Kāpēc tu izskaties tāds ? Kāpēc tu neesi tikpat bēdīgs kā vini? Kāpēc tu vēl neesi beidzis cerēt?

Viņš atbildēja: Tāpēc, ka

6 Priekšlaicīga grēku atlaide

RELIKVIJAS. ROŽUKROŅI. IECIETĪBA. PIECIEŠANA. GRĒKU ATLAI­DES. BULLAS. VĒJU ROTAĻA…

DŽONS MILTONS

Tagad, fra Pāvel, teica Kon­sistorija Disciplinārās tiesas klaušinātājs, es gribu, lai tu precīzi atceries, ja vien vari, vārdus, kurus dzirdēji no raganas uz kuģa.

Divpadsmit tiesas locekļi nespodrajā pēcpusdienas gaismā lūkojās uz lieci­nieka krēslā sēdošo klerikāli. Tas bija viņu beidzamais liecinieks, erudīta izskata priesteris, kura dēmonam bija vardes veidols. Tiesa senajā Sv. Džeroma augsttorņu ko­ledžā liecības klausījās jau astoņas dienas.

-    Nevaru precīzi atsaukt atmiņā raganas teikto, fra Pāvels garlaikoti atbildēja. Ka jau vakar tiesai pavēs­tīju, es nekad agrāk nebiju redzējis spīdzināšanu un sa­pratu, ka šada aina man izsauc ģīboni un nelabumu. Tāpēc nevaru atcerēties viņas sacīto precīzi, tomēr atmi­nos tā jēgu. Ragana teica, ka šajā bērnā — Lirā ziemeļu klani pazinuši sev sen zināma pravietojuma subjektu. Viņai būšot dota liktenīgas izvēles iespeja, no kuras atka­rīgs visu pasauļu liktenis. Turklāt esot kāds vārds, kas atsaukšot atmiņā līdzīgu gadījumu, tas Baznīcai likšot meiteni ienīst un bīties no viņas.

-   Vai ragana šo vārdu atklāja.

-   Nē. Pirms viņa paguva to izpaust, otra klātesošā ra­gana, kļuvusi neredzama, pamanījās viņu nogalināt un aizlaisties.

-    Tad jau tā sieviete, Koultere, nebūs šo vārdu dzir­dējusi?

-   Tā gan.

-   Un drīz pēc tam Koulteres kundze aizbēga?

-   Tā gan.

-    Ko jūs atklājāt pēc tam?

-     Es uzzināju, ka bērns caur lorda Ezriela atvērtu spraugu devies uz citu pasauli un tur viņai palīdzējis kāds zēns, kuram pieder vai kurš ir iemantojis ar īpašu spēku apveltītu nazi, fra Pāvels stāstīja, nervozi nokle­pojās un turpināja: Vai drīkstu šajā tiesā izteikties pa­visam brīvi?

-    Pilnīgi brīvi, fra Pāvel, prezidents skaidrā balsī skarbi atteica. Jūs netiksit sodīts par to, ka atklāsit mums to, kas savukārt stāstīts jums. Lūdzu, turpiniet!

Klerikālis iedrošināts turpinaja:

-     Zēna īpašumā esošais nazis spēj atvērt spraugas starp pasaulēm. Turklāt tam piemīt an vēl lielāks spēks lūdzu, es atkal bīstos no saviem vārdiem… Tas spēj nonāvēt visaugstākos eņģeļus un ari to, kas par eņģeļiem augstāki. Nav itin nekādas iespējas šo nazi iznīcināt.

Viņš svīda un drebēja, un viņa dēmons-varde satrau­kumā novēlās no liecinieka vietas uz grīdas. Fra Pāvels sāpēs ieelsās un, aši pacēlis vardi, iedeva tai iemalkot ūdeni no glāzes, kas atradās viņam priekšā.

-   Vai jūs vēlāk ievācāt ziņas par meiteni? klaušinātājs jautaja. Vai atklājāt to vārdu, par kuru runāja ragana?

-   Jā, es to darīju. Es vēlreiz lūdzu tiesas garantiju, ka…

-    Jums tā ir, prezidents strupi atbildēja. Nebai­dieties. Jūs neesat ķeceris. Stāstiet, ko esat uzzinājis, un vairs netērējiet laiku.

-   Padevīgi ludzu jūsu piedošanu. Tātad šis bērns atro­das līdzīgā stāvoklī kā Ieva, Ādama sieva, kura ir mūsu visu māte un visu grēku cēlonis.

Stenogrāfistes, kas atzīmēja ik vārdu, bija Sv. Filomela ordeņa mūķenes, nozvērinātas klusēt, bet, izdzirdējusi fra Pāvela vārdus, viena no tām izdvesa apslāpētu no­pūtu, un visas brāzmaini sāka mest krustus. Fra Pāvels nedroši turpināja:

-    Lūdzu, atcerieties, aletiometrs nepareģo, tas vēstī: "Ja notiks tas un tas, tad sekas būs…" un tā tālāk. Tas vēstī: ja meitene tiks kārdināta tāpat kā Ieva, tad viņa, iespējams, kritīs grēkā. No iznākuma būs atkarīgs… viss. Ja šī kārdināšana patiesi notiks un ja bērns tai padosies, Putekļi un grēks triumfēs.

Tiesas zālē iestājās klusums. Blāvajā saules gaismā, kas iekļuva pa lielajiem logiem, bija redzami miljoni zeltainu putekļu, bet tie bija putekļi, nevis Putekļi, lai gan ne viens vien tiesas loceklis tajos saskatīja atainojamies neredzamos Putekļus, kas klājās pār katru cilvē­cisku būtni, vienalga, lai cik apzinīgi tā ievērotu likumus.

-    Visbeidzot, fra Pāvel, klaušinātājs aicināja, pa­stāstiet, ko jūs zināt par bērna tagadējo aptuveno atraša­nās vietu.