Dzintara tālskatis

Viņi šķērsoja pāreju un garu, akmeņainu gaiteni, no kura velves, dzirkstot dīvainas krāsās, karājās stalaktīti un kur sišanas, malšanas un kalšanas trokšņi pakāpe­niski izdzisa. Koulteres kundze sakarsušajā sejā juta vēsu pūsmu. Kristāli, kas deva viņiem gaismu, nebija ne pievienoti svečturiem, ne arī iekļauti kvēlojošās kolon­nās, bet brīvi izkaisīti pa grīdu, un te nebija liesmojošu lāpu, kas dotu siltumu, tāpēc grupa atkal sāka atvēst; drīz viņi gluži negaidot izgāja laukā, naksnīgajā gaisā.

Viņi atradas tadā vietā, kur daļa no kalna bija norakta, padarot telpu tik plašu un atklātu kā parādes laukums. Tālāk uz priekšu, kalna malā, varēja redzēt nespodri ap­gaismotas, lielas dzelzs durvis, dažas bija atvērtas un dažas ciet; aiz vienas no milzīgajām ieejām vīri vilka kaut ko ar brezentu apklātu.

-    Kas tas ir? Koulteres kundze jautāja afrikāņu ka­ralim, un viņš atbildēja:

-   Ieceru kuģis.

Koulteres kundzei nebija ne jausmas, ko tas varētu nozīmēt, un viņa ar pieaugošu ziņkāri vēroja, kā vīri ga­tavojas noņemt brezentu.

It kā aizsega dēļ nostājusies tuvāk karalim Ogunvem, viņa jautāja: Kā tas darbojas? Ko tas dara?

-   Tūlīt redzēsim, — karalis atteica.

Tas izskatījās pēc kaut kā līdzīga sarežģītai urbjmašī­nas vai žiroptera kabīnei, vai arī monolīta ceļamkrāna kabīnei. Pāri sēdeklim klājās stikla kupols un sēdekļa priekšā atradās vismaz ducis sviru un rokturu. Kuģis stāvēja uz sešām kājām, no kurām katra bija korpusam pievienota citādā leņķī, tāpēc tas šķita sparīgs un vien­laikus neveikls; pats korpuss sastāvēja no masīvas cau­ruļvadu sistēmas, cilindriem, virzuļiem, saritinātiem kabeļiem, elektriskās sadales iekārtas, vārstiem un mēriekārtām. Bija grūti pateikt, kas pieder pie iekārtas struktūras un kas ne, jo apgaismojums krita tikai no aizmugures un lielākā kuģa daļa bija paslēpta tumsā.

Lords Roke uz sava vanaga planēja tieši virs tā un riņķoja gaisā, nopētīdams to no visām pusēm. Lords Ez­riels un eņģelis bija iegrimuši diskusijā ar inženieriem, un no kuģa lejā trausās vīri viens nesa mapi ar aizspiedni, otrs garu kabeli.

Koulteres kundzes acis kāri pētīja kuģi, cenšoties atce­rēties katru sastāvdaļu un apjaušot tā sarežģītību. Viņai tā vērojot, lords Ezriels ielēca sēdeklī, nostiprināja ap jostasvietu un pleciem ādas siksnas un uzlika galvā dro­šības ķiveri. Lordam sekodams, sēdeklī ielēca viņa dēmons-sniega leopards, un viņš pagriezās, lai kaut ko sakārtotu tam blakus. Inženieris augšup kaut ko uzsauca, lords Ezriels atbildēja, un vīri pārvietojās uz ieejas pusi.

Ieceru kuģis sakustējās, lai gan Koulteres kundze ne­bija droša, kā. Gandrīz šķita, ka tas notrīc, lai gan turpat vien pilnīgi mierīgi stāvēja uz savām kukaiņa kājām, dīvainas enerģijas līdzsvarots. Kamēr viņa skatījās, tas atkal sakustējās, un nu sieviete redzēja, kas notiek: dažādas kuģa daļas rotēja, griezdamās gan tā, gan citādi, un skanēja tumšās debesis virs galvas. Lords Ezriels sēdēja, nevaļīgi pārvietodams sviras, pārbaudīdams ci­parnīcas un regulēdams kontrolierīces; un tad pēkšņi ieceru kuģis izgaisa.

Tas kaut kā bija palēcies virs koku galotnēm un nu li­dinājās virs viņiem, lēni griezdamies pa kreisi. Nedzir­dēja nekādas motora skaņas, nevarēja apjaust, kā tas pārvar gravitācijas spēku. Kuģis vienkārši karājās gaisā.

-     Ieklausieties, karalis Ogunve teica. Dienvidu pusē.

Viņa pagrieza galvu un sasprindzināja dzirdi. Tur gar kalna malu gaudoja vējš, varēja sadzirdēt dobjos preses āmura sitienus, kurus viņa sajuta pēdās caur zolēm, un no apgaismotās ieejas skanēja balsis, taču pēc kāda sig­nāla balsis apklusa un gaismas apdzisa. Klusumā Koul­teres kundze vēja brāzmās varēja ļoti skaidri saklausīt žiropteru motoru "čop-čop-čop".

-   Kas tie ir? viņa klusi jautāja.

-    Pievilinatāji, — karalis atbildēja. Mani piloti, kas lido kaujas uzdevumā, lai vedinātu ienaidnieku sekot. Skatieties!

Koulteres kundze iepleta acis, pūlēdamās kaut ko saskatīt biezajā tumsā, ko apmirdzēja tikai dažas zvaig­znes. Ieceru kuģis virs viņiem karājās tik stabili, it kā būtu tur noenkurots un nostiprināts ar bultām; vēja brāz­mas uz to neatstāja ne mazāko iespaidu. No pilota kabī­nes nenāca gaisma, tāpēc tas bija ļoti grūti saskatāms, un lorda Ezriela stāvs vispār nebija redzams.

Tad viņa zemu debesīs pamanīja pirmo gaismu gru­piņu, un tajā pašā mirklī motoru skaņa kļuva pietiekami skaļa, lai to varētu skaidri dzirdēt. Seši žiropteri lidoja ātri, bet viens, spriežot pēc dūmu astes aiz tā, šķietami bija iekļuvis avārijā un lidoja zemāk par pārējiem. Lid­aparāti devās uz kalnu, bet tādā virzienā, lai aizlidotu tam garām un vēl aiz tā.

Aiz viņiem cieši pēdās nāca daždažādu lidoņu apkopo­jums. Nebija viegli izšķirt, kas tie ir, bet Koulteres kundze redzēja kādu dīvaina paveida smagu žiropteri, di­vus lidaparātus ar taisniem spārniem, vienu lielu putnu, kas bez pūlēm ātri slīdēja, nesdams mugurā divus bruņo­tus vīrus, un trīs vai četrus eņģeļus.

-    Uzbrucēju grupa, karalis Ogunve sacīja.

Uzbrucēji sakļāvās virs žiropteriem. Tad no viena