Dzintara tālskatis

taisnspārnotā lidaparāta izšāvās gaismas svītra, kurai pēc sekundes sekoja skaņa dobjš krakšķis. Taču šāviņš ne reizi nesasniedza mērķi avarējušo žiropteri -, jo mirklī, kad viņi ieraudzīja gaismu un pirms izdzirdēja krakšķi, vērotāji uz kalna ieraudzīja uzliesmojumu, kas nāca no ieceru kuģa, un šāviņš gaisā eksplodēja.

Koulteres kundzei labi ja pietika laika aptvert šo gan­drīz acumirklīgo gaismas un skaņas secību, kad sākās kauja. Visām norisēm nemaz nevarēja tik viegli izsekot, jo debesis bija ļoti tumšas un katra lidoņa kustības ļoti straujas, bet kalna malu gandrīz vai bez skaņas apgais­moja uzliesmojumi, un tos pavadīja īsi šņācieni, itin kā izplūstu tvaiks. Ik mirkli cieta cits uzbrucējs: lidaparā­tam trāpīja uguns, un tas eksplodēja; izdvesis tādu skaņu, it kā plīstu aizkari kalna lielumā, gigantiskais putns strauji gāzās uz klintīm dziļi lejā; kas attiecas uz eņģeļiem tie vienkārši izgaisa kvēlojošā gaisa plūsmā, neskaitāmām daļiņām mirgojot un kvēlojot aizvien nespodrāk, līdz tās izplēnēja kā dziestošas raķetes.

Tad iestājās klusums. Vējš aiznesa vilinātāju žiropteru skaņas, kas tagad pazuda aiz nokalnes, un neviens no vērotājiem nebilda ne vārda. Tālu apakšā zem ieceru kuģa kvēloja liesmas, tas vēl lidinājās gaisā, lēni griezdamies, itin kā skatītos apkārt. Uzbrucēju grupa bija iznīcināta tik pamatīgi, ka tas pārsteidza pat Koulteres kundzi, kura bija redzējusi daudz šokējošu lietu. Skatoties augšup uz ieceru kuģi, tas šķita ievizamies vai pārvietojāmies pats no sevis, un tad te nu tas bija, atkal stingri uz zemes.

Karalis Ogunve metās uz priekšu, tāpat arī citi ko­mandieri un inženieri, kas, atgrūduši vaļā durvis, ļāva pār izmēģinājumu poligonu plūst gaismai. Koulteres kundze palika uz vietas, lauzīdama galvu par ieceru kuģa darbības principu.

-     Kāpēc viņš mums to rāda? viņas dēmons klusi ievaicājās.

-    Droši vien nevar nolasīt mūsu domas, viņa atbil­dēja tikpat klusi.

Koulteres kundze un zeltainais pērtiķis domāja par to brīdi adamantīna tonī, kad starp viņiem kā dzirkstele bija izšāvusies kāda ideja. Viņi bija iedomājušies ierosi­nāt lordam Ezrielam kādu priekšlikumu: piedāvāties doties uz Konsistorija Disciplināro tiesu, lai spiegotu viņa labā. Koulteres kundze pazina visas varas mehānisma sviras; viņa varētu manipulēt ar tām. Sākumā būtu grūti viņus pārliecināt par savu labticlbu, bet viņa to spētu. Un tagad, kad Gallivespiānu izlūki bija devušies prom kopā ar Viļu un Liru, Ezriels droši vien tādam piedāvājumam nespētu pretoties.

Bet tagad, viņiem skatoties uz šo dīvaino lidaparātu, Koulteres kundzei iešāvās prātā vēl pārliecinošāka ideja, un viņa līksmi apkampa zeltaino pērtiķi.

-    Ezriel, viņa nevainīgi uzsauca, vai es drīkstu paskatīties, kā šī mašīna darbojas?

Lords Ezriels pavērās viņā ar samulsinātu un nepacie­tīgu izteiksmi sejā, taču tajā varēja manīt arī saviļņojumu un apmierinājumu. Par ieceru kuģi viņš bija sajūsmināts: Koulteres kundze saprata, ka viņš nespētu pretoties lūgu­mam to izrādīt.

Karalis Ogunve pakāpās malā, un lords Ezriels, pa­stiepis roku, ievilka sievieti pilota kabīnē. Viņš palīdzēja Koulteres kundzei iekārtoties sēdeklī un vēroja, kā viņa apskata vadības sviras.

-   Kā tas darbojas? Kas ir tā dzinējspēks? viņa jautāja.

-   Cilvēka ieceres, viņš atbildēja. Tāpēc jau tāds no­saukums. Ja tu esi iecerējis doties uz priekšu, tad tas arī dosies uz priekšu.

-     Tā nav nekāda atbilde. Turpini, pastāsti vairāk! Kada veida dzinējs tam ir? Kā tas lido? Nevaru saskatīt itin neko aerodinamisku. Bet šīs vadības sviras… no iekšpuses tas gandrīz atgādina žiropteri.

Lordam Ezrielam bija grūti nociesties, lai to nepa­stāstītu, un, tā kā šī sieviete atradās viņa varā, viņš to arī darīja un paradīja kabeli ar tā galā piestiprinātu ādas turekli, kurā dziļas zīmes bija atstājuši viņa dēmona zobi.

-     Tavam dēmonam, viņš skaidroja, jātur šis rok­turis vai nu zobos, vai rokās tam nav nozīmes. Un tev jāuzliek šī ķivere. Starp ķiveri un kabeli plūst strāva, kuru pastiprina kondensators ak, tas ir sarežģītāk, taču aparāts vienkārši lido. Sviras, kas līdzinās žiroptera vadības svirām, ievietotas pieraduma pēc, taču šim ku­ģim sviras vispār nemaz nav vajadzīgas. Protams, ar to var lidot tikai cilvēks ar dēmonu.

-    Skaidrs, viņa noteica.

Un tik spēcīgi pagrūda lordu Ezrielu, ka viņš izkrita no lidaparāta.

Tajā pašā mirklī Koulteres kundze uzmauca galvā ķiveri, un zeltainais pērtiķis sagrāba ādas turekli. Viņa pasniedzās pēc sviras, kas žiropteri sašķiebtu spārnu profilu, pastūma uz priekšu droseli un ieceru kuģis tūlīt uzlēca gaisā.

Bet viņa vēl gluži neprata to izmantot. Dažus mirkļus kuģis, mazliet sašķiebies, nekustīgi karājās gaisā, iekams viņa atrada sviras, kas iedarbinātu tā kustību uz priekšu. Šajās dažās sekundēs lords Ezriels izdarīja trīs lietas. Viņš pielēca kājās, pacēla plaukstu, atturēdams karali Ogunvi no pavēles došanas kareivjiem šaut uz ieceru kuģi, un sacī­ja: Lord Roke, dodieties viņai līdzi, ja jūs butu tik laipns.