Endera spēle

„Jo bīstamāk — viņu varētu viegli kontrolēt. Ar Endera vārdu vien visā pasaulē var darīt brīnumus. Dievišķais bērns, burvis, kam vara pār dzīvību un nāvi. Katrs potenciālais ti­rāns labprāt iegūtu zēnu savā rīcībā, lai nostādītu savas ar­mijas priekšā un tad gaidītu pasauli pievienojamies vai bai­lēs padodamies. Ja Enders atgrieztos uz Zemes, viņš gribētu atpūsties, kaut nedaudz vēl izbaudīt bērnību. Bet viņam ne­viens to neļautu."

,.Skaidrs. Un kāds to paskaidroja arī Dēmostenam?"

Grafs pasmaidīja.

«Dēmostens pats to kādam paskaidroja. Kādam, kurš pras­tu izmantot Enderu, kā nespētu neviens cits, kurš pakļautu visu pasauli un liktu pasaulei par to priecāties."

„Kam tad?"

„ Lokani."

„Tieši Loks iestājās par to, ka Enderam jāpaliek uz Erosa."

„Ne vienmēr ir tā, kā izskatās no malas."

„Tas ir pārāk sarežģīti, Graf. Es esmu pieradis pie spēles. Skaidri, vienkārši noteikumi. Tiesneši. Sākums un beigas. Uzvarētāji un zaudētāji — un tad visi atgriežas mājās pie sa­vām ģimenēm."

„Tu taču man laiku pa laikam atsūtīsi biļetes uz spēlēm, vai ne?"

„Tad jau tu nemaz negrasies atvaļināties?"

„Nē."

,.Strādāsi pie hegemona, vai ne?"

„Es esmu jaunais kolonizācijas ministrs."

„Tātad viņi tomēr to darīs."

,.Tiklīdz mēs saņemsim ziņojumus no insektoīdu kolonizētajām planētām. Padomā, viss jau ir gatavs: auglīgas zemes, jau uzbūvētas pilsētas un rūpnīcas. Un visi insektoīdi paga­lam. Ļoti ērti. Mēs atcelsim dzimstību ierobežojošos liku­mus."

„Kurus visi ienīst."

«Un visi tie trešie un ceturtie, un piektie salīdīs zvaigžņu kuģos un aizlidos zināmās un nezināmās tālēs."

«Cilvēki tiešām to darīs?"

„Kāpēc gan ne? Cilvēki vienmēr tic, ka kaut kur citur viņi varētu dzīvot labāk nekā mājās."

«Velns ar visu, varbūt viņi to patiešām spēj."

•••

Sākumā Enders bija pārliecināts, ka, tiklīdz viss pieklusīs, viņam ļaus atgriezties uz Zemes. Bet nu jau viss bija pieklusis veselu gadu, un tagad viņš saprata, ka viņam vispār neļaus atgriezties, ka viņš ir daudz noderīgāks kā vārds vēstures grā­matās, nevis kā īsts, neērts cilvēks ar miesu un asinīm.

Un vēl jau bija kara tiesas process pret pulkvedi Grafu. Admirālis Čamradžnagars mēģināja atturēt Enderu no tā pārraides skatīšanās, bet nesekmīgi — arī Enders bija pa­augstināts par admirāli, un šī bija viena no retajām reizēm, kad viņš uzstāja uz tiesībām izmantot savas privilēģijas. Un tā viņš noskatījās nofilmētos kautiņus ar Stilsonu un Bonso, redzēja fotogrāfijas ar līķiem, klausījās psihologu un advokā­tu strīdos, vai notikušas tīšas slepkavības vai arī jārunā par pašaizsardzību. Enderam par notikušo bija savs viedoklis — bet viņam neviens to nejautāja. Patiesībā process bija vērsts pret Enderu. Apsūdzība bija pietiekami gudra, lai neapvaino­tu viņu tieši, bet viņš dažkārt tika attēlots kā slims, perverss, jucis noziedznieks.

«Neņem to vērā," teica Meizers Rekhems. «Politiķiem bail no tevis, bet pagaidām iznīcināt tavu ljībo slavu viņi nespēj. Ar to viss būs kārtībā, līdz pēc kādiem trīsdesmit gadiem pie tevis ķersies vēsturnieki."

Enders par savu labo slavu pārāk neuztraucās. Ārēji mie­rīgs viņš turpināja skatīties videoierakstus — lai gan patiesībā jutās izbrīnīts. Es nogalināju desmit miljardus insektoīdu — vismaz to karalienes bija tikpat dzīvas un gudras būtnes kā cilvēks, un viņi nemaz nebija devušies trešajā uzbrukumā pret mums. Un nevienam pat prātā nenāk to uzskatīt par no­ziegumu.

Šie noziegumi gūlās uz viņu kā smaga nasta, un Stilsona un Bonso nogalināšana nelikās nedz vieglāk, nedz arī grūtāk panesama par pārējiem noziegumiem.

Un tā, šīs nastas nospiests, viņš mēnešiem gaidīja, līdz viņa izglābtā pasaule ļaus viņam atgriezties mājās.

Viens pēc otra viņu negribīgi atstāja draugi, kuri devās mājup pie savām ģimenēm un kurus dzimtās pilsētas, ko viņi paši bija gandrīz jau aizmirsuši, sveica kā varoņus. Enders skatījās viņu atgriešanās videoierakstus un jutās ļoti aizkus­tināts, redzot, cik ilgi viņi slavē Enderu Viginu, kas viņiem visu iemācījis, kas viņus apmācījis un aizvedis līdz uzvarai. Bet, ja arī viņi aicināja Enderu atgriezties mājās, cenzūra šos lūgumus no ierakstiem bija izgriezusi.

Kādu laiku vienīgā nodarbošanās uz Erosa bija sakopšanas darbi pēc asiņainā Alianses kara, kā arī sekošana līdzi ziņo­jumiem no kādreizējiem kara kuģiem, kas tagad pētīja insek­toīdu kolonizētās planētas.

Bet tagad Eross bija nodarbināts daudz vairāk nekā iepriekš, pat salīdzinot ar kara laiku, tas likās pārapdzīvots — uz šejieni tika nogādāti kolonisti, lai sagatavotos ceļam uz bijušajām in­sektoīdu planētām. Arī Enders darbojās līdzi — cik vien spēja. Gandrīz nevienam neienāca prātā, ka šis divpadsmit gadus ve­cais zēns varētu būt izcili talantīgs arī miera, ne tikai kara laikā. Bet viņš samierinājās ar vispārējo tendenci viņu neņemt vērā un iemācījās izteikt savus piedāvājumus un plānus, atklājot tos dažiem pieaugušajiem, kas viņu vēl uzklausīja, lai pēc tam pasniegtu šos ieteikumus un plānus kā savējos. Viņam rūpēja nevis personīga atzinība, bet gan labi paveikts darbs.