Endera spēle

Floridā, kur viņi piezemējās, bija karsta vasaras pēcpus­diena. Enders tik sen nebija uzturējies saulesgaismā, ka tā viņu apžilbināja gandrīz aklu. Viņš šķaudīja un varēja staigāt tikai ar cieši samiegtām acīm. Viņš vēlējās pēc iespējas ātrāk nokļūt kādā telpā. Viss likās tik tālu un tik plakans, un zeme neieliecās kā Kaujas skolas grīdas, gluži otrādi — viņam likās, ka tā krīt, un, stāvēdams uz līdzenas zemes, Enders jutās kā kalna galā. Gravitācija likās citāda, un ejot viņš vilka kājas. Viņš to nevarēja paciest. Viņš gribēja doties mājās, uz Kaujas

skolu, uz vienīgo vietu visā pasaulē, kurai viņš jutās piederīgs.

•••

„Viņš ir arestēts?"

„Loģiska doma, vai ne? Ģenerālis Peiss ir militārās polici­jas priekšnieks, un Kaujas skolā ir konstatēts nāves gadījums."

„Viņi tā arī nepateica, vai pulkvedis Grafs tiek paaugstināts vai arī nosūtīts kara tiesai. Pārcelts pēc polemarha pavēles — un viss."

„Tā ir laba vai slikta zīme?"

„Kas to lai zina? No vienas puses, Enders Vigins ne tikai izdzīvoja — viņš ir pārkāpis zināmu, noteiktu slieksni, viņš ir pabeidzis skolu žilbinoši lieliskā stāvokli. Par to mums jāpa­teicas vecajam, labajam Grafam. No otras puses, kuģī bija arī ceturtais pasažieris. Tas, kurš ceļoja maisā."

„Tikai otrais nāves gadījums skolas vēsturē. Vismaz šoreiz .ne pašnāvība."

„Kādā ziņā slepkavība ir labāka, major Imbu?"

„Tā nebija slepkavība, pulkvedi. Mums ir videoieraksti no divām kamerām. Enderu vainot nevar." „Bet Grafu gan var. Kad tas viss beigsies, civilisti pārrakņās mūsu dokumentus un izlems, kas darīts pareizi un kas ne. Piešķirs mums medaļas par, viņuprāt, pareizu rīcību un atņemts mums pensijas vai iebāzīs cietumā par, viņuprāt, ne­pareizu. Vismaz viņiem pietika veselā saprāta nepaziņot par zēna nāvi Enderam."

„Arī tā jau ir otrā reize."

„Jā, ari par Stilsonu viņam netika pastāstīts."

„Tas bērns mani biedē."

„Enders Vigins nav slepkava. Viņš tikai uzvar — un pama­tīgi. Ja kādam jābaidās, tad tie ir insektoīdi."

„Zinot, ka viņiem tiks uzsūtīts Enders, gandrīz vai kļūst viņu žēl."

„Man ir žēl tikai Endera. Bet ne tik ļoti, lai es ieteiktu likt viņu mierā. Es tikko dabūju piekļuves pilnvaru materiāliem, kurus līdz šim saņēma Grafs. Par flotes manevriem un tamlī­dzīgi. Līdz šim es naktīs gulēju labi."

„Vairs nav daudz laika?"

„Man nevajadzēja par to ierunāties. Es nedrīkstu jums iz­paust slepenu informāciju."

„Es zinu."

„Paliksim pie viena: viņš netika pārcelts uz Komandieru skolu par agru. Varbūt pat pāris gadu par vēlu."

13. Valentīna

„Bērni?"

«Brālis un māsa. Viņi ir pamatīgi nojaukuši aiz sevis pē­das — raksta kompānijām, kas apmaksā viņu tīkla laiku, un tamlīdzīgi. Ellīgs darbs viņus izsekot."

„Kāpēc viņi slēpjas?"

„Iemesli varētu būt dažādi. Visticamākais — vecums. Zē­nam ir četrpadsmit, meitenei divpadsmit."

„Kurš ir Dēmostens?"

«Meitene. Divpadsmitgadīgā."

«Atvaino — man tiešām neliekas, ka tas ir pārāk smiek­līgi, bet es nevaru atturēties. Visu šo laiku mēs esam tik ļoti uztraukušies, visu šo laiku mēs visādi centāmies panākt, lai krievi Dēmostenu neņem pārāk nopietni, un Loks mums bija lielisks pierādījums, ka ne visi amerikāņi ir jukuši kara kuri­nātāji. Brālis un māsa, tikko sasnieguši pubertāti…"

„Viņu uzvārds ir Vigins."

„Ak tā. Sakritība?"

„Tas Vigins ir trešais. Viņi ir abi pirmie."

«Lieliski. Krievi nekad nenoticēs…"

„Ka Dēmostenu un Loku mēs nekontrolējam, bet to Viginu gan."

„Vai tā ir kāda sazvērestība? Vai viņus kāds vada?"

„Mums nav izdevies atklāt nekādus sakarus starp šiem abiem bērniem un jebkādiem pieaugušajiem, kas varētu vi­ņus vadīt."

„Kas vēl nenozīmē, ka nav izgudrots kāds paņēmiens, kuru tu nemāki atklāt. Grūti noticēt, ka divi bērni…"

„Es iztaujāju pulkvedi Grafu, kad viņš bija ieradies no Kaujas skolas. Viņš uzskata, ka nekas no tā, ko šie bērni pa­gaidām ir izdarījuši, nepārsniedz viņu spēju robežas. Viņu spējas īstenībā ir identiskas tā Vigina spējām, tikai viņu rak­sturi ir stipri atšķirīgi. Grafu gan pārsteidza viņu abu lomas. Dēmostens pilnīgi noteikti ir meitene, bet Grafs saka, ka viņa Kaujas skolā netika pieņemta sava pārāk mierīgā, samierino­šā un jo īpaši līdzjūtīgā rakstura dēļ."

„Galīgi neizklausās pēc Dēmostena."

„Un tam zēnam esot šakāļa daba."

„Vai tad tieši Loks nesen netika atzīts par ,.vienīgo no aiz­spriedumiem brīvo amerikāni"?"

„Grūti saprast, kas tur patiesībā notiek. Grafs ieteica — un es viņam pievienojos — likt viņus mierā. Neatmaskot viņus. Nevienam neko neziņot, izņemot to, ka, pēc mūsu novēroju­miem, Lokam un Dēmostenam nav nekādu slepenu sakaru ar citām valstīm vai kādām pašmāju organizācijām — neskai­tot tās, par kurām viņi paši ir atklāti paziņojuši."

„Citiem vārdiem sakot, mēs viņiem piešķiram nevainoja­mu medicīnisko pasi."

„Es piekrītu, Dēmostens izskatās bīstams, jo viņam — vai viņai — ir ļoti daudz sekotāju. Bet, man liekas, ļoti svarīgi ir tas, ka pats ambiciozākais no viņiem ir izvēlējies mērenāko un gudrāko identitāti. Un viņi joprojām tikai runā. Viņiem ir ietekme, bet nav varas."

„Es teiktu, ka ietekme ir vara."