Ēnu pavēlnieks

-   Vai jūs tiešām ticat šo bilžu varai? Pastāv daudz varenāki spēki nekā tie, ko rāda metamie kauliņi vai kārtis. Jauneklis nokāpa no gultas un piegāja pie galda. Tajā, ko jūs dzirdējāt, ir iesaistīts ikviens. Jūs tik ātri noticat gariem tikai tad, kad kāds no tiem sēž uz gultas malas. Taču jūs nevēršaties pie tā, kurš patie­šām var padarīt jūs brīvus.

-   Kas tu tāds esi, lai runātu par brīvību? Vergs runā ar mums par brīvību! Ko tu par to zini? iejaucās vīrie­tis, kas sēdēja pa labi no Lendesas kundzes.

-   Ar ko jūs atšķiraties no manis? Es esmu melns, bet jūs balti. Taču daudzējādā ziņā mēs esam vienādi, tikai jūs esat gūstā daudz lielākā mērā nekā es. Šobrīd man ap rokām ir ķēdes, bet pat Demjurels nevar savaņģot dvēseli, kas seko Riatamusam.

Vīrietis steidzās atbildēt: Būdams vergs, tu runā par daudz. Mēs labi zinām, kāda būs atlikusī dzīve tādiem kā tu. Visi iesmējās.

-    Mana dvēsele ir tā rokās, kurš mani šurp sūtī­jis. Viņš ir izplānojis manu dzīvi, un tajā ir paredzēta veiksme, nevis zaudējumi. Tas ir cerību un nākamības plāns. Šīs kārtis melo, lai ievilinātu jūs lamatās.

Rafa noliecās pār galdu un paņēma kāršu kavu. Viņš saprata, ka jārunā patiesība. Lendesas kundze pielēca kājās un mēģināja pagrābt kārtis.

Rafa turēja tās izstieptā rokā. Tās ir ļaunums, kas novedīs jūs vietā, no kuras nekad neaizbēgsiet. Tam, kurš mani ir atsūtījis, tās ir pretīgas.

Ko tu sauc par ļaunumu? Es pārsēju tavus ievai­nojumus, pagatavoju tev ēdienu, laipni uzņēmu savā namā, atļāvu gulēt, kad tev vajadzēja strādāt, un tu mani sauc par ļaunu? Lendesas kundze runāja, no dusmām gandrīz spļaudama. Šīs kārtis ir dārgas, tās man izmaksāja vairāk par gada algu. Novāc no tām savas netīrās rokas!

Lendesas kundze ķēra pēc kārtīm, bet Rafa turēja tās pa gabalu. Puiša teiktais sievieti bija satriecis. Len­desas kundze bija radījusi pasauli, kurā viņai vienmēr bija taisnība un nebija jāatskaitās nevienam, izņemot Demjurelu. Nekad agrāk viņa nebija saskārusies ar līdzīgu izaicinājumu. Kārtis vienmēr bija palīdzējušas padarīt dzīvi interesantāku un justies nozīmīgākai, jo viņai piemita kas tāds, ko citi nespēja iegūt. Tagad kāds apgalvoja, ka bilžu kārtis ir ļaunums. Sieviete raudzī­jās uz kārtīm jaunekļa rokās un nezināja, vai mēģināt tās viņam atņemt vai ne. Prātā bija ielavījušās šaubas. Tagad kārtis šķita tādas kā apsūbējušas, negribējās tām pat pieskarties. Kārtis bija zaudējušas savu nevai­nīgumu; tā vairs nebija salona spēle, ko viņai tika iemā­cījusi māte. Lendesas kundze dusmojās par šīm pārmai­ņām, par to, ka saskārusies ar patiesību pati savā namā.

Rafā bija kas tāds, kas atņēma viņai drosmi un lika justies neveikli. Puisis bija pašpārliecināts, ar lielu iek­šēju pašapziņu. No viņa staroja acīm redzama dvēseles skaidrība, kas vīdēja viņa acīs un viesa cerību netīrajā vidē, kura valdīja visapkārt.

-   Un ko tad šis tavs "tas" var izdarīt? sieviete skarbi atcirta. Vai viņš var padarīt mūsu dzīvi labāku, aizvest projām no šejienes? Vai viņš var likt Demju­relam mūs nepārstrādināt, labāk barot un samaksāt pienācīgu algu? Pie katra jautājuma viņa iebakstīja puisim krūtīs ar pirkstu. Kur ir "tas", par kuru tu runā? Vai mēs varam viņu redzēt?

-   Viņš ir jums aiz muguras. Rafa izbrīnā sarauca uzacis. Lendesas kundze salēkusies pavērās apkārt. Nē, Lendesas kundze, viņš atrodas jums visapkārt. Jūs nevarat viņu ieraudzīt, taču viņš zina visus jūsu sirds noslēpumus.

-   Kas tu esi? No kurienes esi ieradies? Lende­sas kundze dega nepacietīgās dusmās. Rafa uzlūkoja izbrīna pilnās cilvēku sejas, kuri bija sapulcējušies viņiem apkārt. Šķita, ka atbildi gaida visi, kas atrodas šajā telpā.

-   Tas nav svarīgi. Šonakt tas, kurš mani sūtījis, parādīs jums ko tādu, kas izmainīs jūsu dzīvi uz visiem laikiem.

-   Bet ja nu mēs nevēlamies neko mainīt?

-   Tad viņš atvērs jums acis, lai jūs spētu saskatīt lielo nastu, zem kuras dus jūsu dvēseles. Rafa piebikstīja ar pirkstu sievietei pie pleca. Mostieties! Celieties no mirušajiem! Un ļaujiet jūsu dvēseles tumsā iespīdēt gaismai.

Kurlmēmais puišelis stūma Rafu nost no Lendesas kundzes. Rafa saķēra viņu aiz pleciem un iegrūda sie­vietei klēpī.

-   Saņem savu dēlu! Tagad tev viņš ir jāatgūst. Tad Rafa uzlika zēnam stingri uz galvas abas rokas. Pirms vēl Lendesas kundze paspēja ko bilst, jauneklis sāka runāt valodā, kuru viņa nesaprata:

-  Abba-shekinah, El Shammah, soatzettay-isthi hugiez.

Rafa runāja ļoti skaļi. Visi neziņā atkāpās, nobiju­šies no šo vārdu spēka.