Fantastiskā sāga

— Roboti pilda šīs funkcijas jau gadiem ilgi. Vai tad radara mērītāji nespriež, kā cilvēki pārkāpj satiksmes noteikumus. Robots iereibuma pakāpes noteicējs tiek galā ar saviem pienākumiem labāk nekā policists, kas arestē piedzērušo. Savā laikā robotiem bija atļauts pat izlemt jautājumu par slepkavību. Pirms robotu ierobežošanas likuma pieņemšanas visur tika lietotas galvenokārt automātiskās tēmēšanas ierīces. Gala rezultātā parādījās patstāvīgas zenīt- lielgabalu baterijas. Automātiskais radars atklāja tuvumā visas lidmašīnas. Tām lidmašīnām, kas nevarēja noraidīt pareizo pazīšanas signālu, tika sekots, aprēķināts kurss, automātiskie šāviņu pienesēji un lādētāji sagatavoja skaitļošanas mašīnu vadītos lielgabalus, un roboti izšāva.

Man nebija par ko iebilst Nedam. Ja nu vienīgi par viņa koledžas profesora vārdu krājumu. Tāpēc es mainīju sarunas tematu.

— Bet robots nevar aizstāt policistu — tas ir cilvēka darbs.

— Jā gan, bet policijas robota uzdevums nav aizstāt cilvēku. Es galvenokārt pildu dažādas policijas apgādes funkcijas, integrēju viņu rīcību un nepārtraukti turu viņus gatavībā. Bez tam es varu mehāniski palīdzēt spaidu pasākumos. Arestējot cilvēku, jūs "uzliekat viņam roku dzelžus. Bet ja jūs liekat to izdarīt man, es nenesu morālu atbildību. Sajā gadījumā es esmu tikai mašīna roku dzelžu uzlikšanai…

Pacēlis roku, es apturēju robota argumentu plūsmu. Neds bija piebāzts pilns ar faktiem un skaitļiem, un es nopratu, ka viņu aizrunāt neizdosies. Kad arestēja Neds, neviens likums netika pārkāpts, tas bija skaidrs. Bet bez grāmatās rakstītajiem likumiem ir vēl citi.

— Ķīnietim Džo tas nepatiks, nemaz nepatiks, — ierunājās priekšnieks, it kā būtu nolasījis manas domas.

Zobu un ilkņu likums. Tas nav atrodams likumu krājumos. Bet tieši tas bija spēkā Nainportā. Pilsēta bija pietiekami liela, lai tajā netrūktu spēļu un publisko namu un dzertuvju iemītnieku. Viņi visi pakļāvās Ķīnietim Džo. Tāpat kā policija. Mēs visi bijām viņam dūrē, un var teikt, ka viņš maksāja mums algu. Bet robotam to nevarēja iestāstīt.

— Jā, Ķīnietim Džo.

Sākumā es nodomāju, ka tā ir atbalss, bet tad sapratu, ka kāds ir ienācis un stāv man aiz muguras. Kāds, kuru sauca par Aleksi. Sešas pēdas kaulu, muskuļu un nepatikšanu. Ķinieša Džo labā roka. Viņš māksloti uzsmaidīja priekšniekam, kas iegrima dziļāk krēslā.

— Ķīnietis Džo grib, lai jūs viņam paskaidrojat, kāpēc jūsu izmanīgie policisti vazājas apkārt, aiztiek cilvēkus un liek viņiem sašaut pudeles ar labiem dzērieniem. Viņš ir sevišķi dusmīgs par šņabi. Viņam esot jau līdz kaklam, un no šā brīža jūs …

— Es, robots, arestēju jūs saskaņā ar grozītā likuma 46. panta 19. paragrāfu …

Mēs nepaguvām ne iepīkstēties, kad Neds bija to izdarījis. Mūsu acu priekšā viņš arestēja Aleksi un parakstīja mums nāves spriedumus.

Aleksis nebija no tūļīgajiem. Griezdamies apkārt, lai palūkotos, kas viņu saņēmis ciet, viņš bija paguvis izvilkt pistoli. Viņš iešāva Nedam taisni krūtīs, pirms robots bija izsitis pistoli viņam no rokām un uzlicis dzelžus. Kamēr mēs visi vārstījām mutes kā pusdzīvas zivis, Neds skandēja apsūdzību, un es varu apzvērēt, ka viņa tonī jautās apmierinātība.

— Apcietināto Pēteri Rakjomski, arī Aleksi Cirvi, Kenelsitijā meklē pax bruņotu laupīšanu un slepkavības mēģinājumu. Viņu meklē arī Detroitas, Ņujorkas un Mančesteras vietējā policija, apvainojot…

— Ņemiet tos nost! — Aleksis iekaucās. Mēs būtu to izdarījuši un viss būtu uz goda, ja Benijs Vabole nebūtu dzirdējis šāvienu. Viņš pabāza galvu pa durvīm tieši tik daudz, lai redzētu, kas notiek istabā.

— Aleksi… viņi aiztiek Aleksi!

Tad Benijs nozuda, un, kad es metos pie durvīm, viņš jau bija gabalā. Ķīnieša Džo puiši vienmēr staigā apkārt pa pāriem. Pēc desmit minūtēm viņš zinās visu.

— Iereģistrē viņu, — es teicu Nedam. — Ar to nekas nemainīsies, ja mēs ļausim viņam iet. Tik un tā pasaules gals ir klāt.

Murminādams sev zem deguna, ienāca Fetss. Ieraudzījis mani, viņš ar īkšķi norādīja uz kameru.

— Kas noticis? Es redzēju, ka mazais Benijs Vabole izspruka no šejienes kā no degošas mājas un tikko nenositās, braukdams prom.

Tad Fetss ieraudzīja Aleksi roku dzelžos un vienā rāvienā atskurba. Viņš pavēra muti un izlēma. Viņš stingrā solī piegāja pie priekšnieka un nolika tam priekšā uz galda savu policista nozīmīti.

— Esmu jau vecs un pārāk daudz dzeru, lai būtu policists. Tāpēc es aizeju no policijas. Ja tur, ieslēgts roku dzelžos, stāv cilvēks, kuru es pazīstu, tad, palikdams te, es nenodzīvošu nevienu dienu ilgāk.

— Žurka! — priekšnieks sāpināts izspieda caur sakostiem zobiem. — Tu pamet grimstošu kuģi. Žurka!

— Ej ellē, — Fetss noteica un gāja prom.

Priekšnieks nepievērsa tam uzmanību. Viņš ne aci

nepamirkšķināja, kad es paņēmu no galda Fetsa nozīmīti. Es nezinu, kāpēc tā darīju, laikam uzskatīju, ka tā ir taisnīgi. Neds bija savārījis nepatikšanas, un es biju tā sadusmots, ka gribēju redzēt, kā viņš tās izstrēbs. Uz viņa krūšu plāksnes bija divi gredzeni, un es nebrīnījos, ka nozīmītes adata ir tiem piemērota.

— Tā, nu tu esi īsts policists.