Fantastiskā sāga

— Tūlīt būs klāt Rafs Houks, — viņš paziņoja. — Es domāju, ka mēs varētu izmantot viņu galvenajā lomā, bet es domāju arī, ka viņš noslēdzis līgumu ar neatkarīgu studiju par citu filmu. Iztausti viņu, Bārnij, līdz viņa menedžera atnākšanai: Bet tagad par to stundu …

— To stundu apspriedīsim vēlāk, L.M. Gan viss būs kārtībā.

Durvis atvērās, un ienāca Rafs Houks. Viņš brīdi pastāvēja uz sliekšņa, pagriezis galvu tā, lai visi varētu aplūkot viņa lielisko profilu. Tas tiešām bija lielisks. Rafs izskatījās lielisks tāpēc, ka rūpes par ārieni bija visa viņa dzīves jēga. Kad visā pasaulē neskaitāmos kinoteātros miljoniem sieviešu sirdis sāka pukstēt straujāk, ieraugot, ka Rafs ieslēdz savos ciešajos apskāvienos kādu laimīgu zvaigzni, neviena no šīm neskaitāmajām sievietēm nezināja, ka viņu izredzes tikt ieslēgtām šajos apskāvienos līdzinās nullei. Rafam nepatika sievietes. Ne tāpēc, ka viņš būtu savādnieks vai tamlīdzīgi: viņam nepatika arī vīrieši. Tāpat kā aitas, lietusmēteļi, pātagas un citas lietas. Rafam patika Rafs, un mīlestības mirdzums viņa acīs nebija nekas cits kā paštīksmas sajūsmas atspulgs. Kamēr nebija atklājies, ka Rafs spēj tēlot, viņš bija vienkārši gaļas šķēle Muskuļu Pludmalē, īstenībā viņš neprata tēlot. Izrādījās, ka viņš prot darīt tikai to, ko viņam liek. Viņš precīzi izpildīja visus norādījumus, atkal un atkal atkārtoja vienus un tos pašus vārdus un žestus ar neizsmeļamu auna pacietību. Filmēšanas pārtraukumos atpūtās, skatīdamies spogulī. Viņa talanta trūkums tā arī netika pamanīts, jo tajās filmās, kurās viņš piedalījās, iekams kādam sāka durties acīs, cik slikti viņš spēlē, sākās indiāņu uzbrukums vai dinozauru bēgšana vai arī sabruka Trojas mūri, vai notika vēl kaut kas tāds, kas novērsa skatītāju uzmanību. Tāpēc Rafs bija laimīgs, un, kad producenti skatījās uz kases ieņēmumiem, arī viņi bija laimīgi, un visi apgalvoja, ka Rafs vēl daudz ko paveiks, iekams iedzīvosies vēderiņā.

— Sveiks, Raf! — uzsauca Bārnijs. — Tieši tu mums esi vajadzīgs.

Rafs sveicinot pacēla roku un pasmaidīja. Viņš nerunāja, ja viņam nebija pieteikts runāt.

— Es gribu ķerties vērsim pie ragiem, Raf, un pateikt, ka mēs gatavojamies uzņemt lielāko filmu pasaulē, un mēs spriedām par galveno varoni, un tika minēts tavs vārds, un es uzreiz pateicu, ka, ja gribam uzņemt filmu par vikingiem, Rafs Houks ir visvikin- giskākais vikings, kādu vien es varu iedomāties.

Rafs nelika manīt, ka šī slavas dziesma viņu iepriecinātu vai interesētu.

— Tu taču esi dzirdējis par vikingiem, vai ne, Raf? — jautāja Bārnijs.

Rafs atturīgi pasmaidīja.

— Atceries, — Bārnijs turpināja, — gari puiši ar cirvjiem un ragiem uz ķiverēm, visu laiku braukā ar kuģiem, kuriem priekšgalā ir no koka griezti pūķi…

— Nu, kā tad, — Rafs atteica, beidzot kaut ko apjēdzis.. — Esmu dzirdējis par vikingiem. Es nekad neesmu tēlojis vikingu.

— Bet sirds dziļumos tu, Raf, vienmēr esi gribējis tēlot vikingu, citādi nemaz nevarēja būt. Šī loma ir rakstīta tev, tu tajā varēsi parādīt sevi visā spožumā, kameras priekšā tu izskatīsies lieliski.

Biezās uzacis savilkās uz augšu, izveidojot grumbu.

— Kameras priekšā es vienmēr izskatos lieliski.

— Protams, Raf, tāpēc jau mēs te atrodamies. Vai citu saistību, citu filmu tev nav, ko?

Grumba Rafa pierē kļuva vēl dziļāka — viņš domāja.

— Nākamās nedēļas beigās sāks uzņemt vienu filmu, kaut ko par Atlantīdu.

L. M. Grīnspens pacēla acis no scenārija un sarauca pieri ne sliktāk kā Rafs.

— Tā jau es domāju. Atvainojies savam menedže- ram, Raf, bet mums būs jāpameklē kāds cits.

— L. M., — iejaucās Bārnijs, — lasiet scenāriju. Baudiet to. Atļaujiet man parunāt ar Rafu. Jūs aizmirstat, ka šī filma būs gatava jau pirmdien, tā ka Rafam vēl atliks trīs dienas līdz Atlantīdas bojāejai.

— Labi, ka tu ieminējies par scenāriju, tāpēc ka tajā ir vairākas rupjas kļūdas.

— Kā jūs to zināt? Jūs taču esat izlasījis tikai desmit lappuses! Palasiet vēl, tad mēs apspriedīsim to. Autors ārpusē gaida. Visas nepieciešamās izmaiņas viņš var izdarīt, kamēr jūs te sēžat. — Bārnijs pagriezās pret Rafu. — Tavs sapnis piepildīsies, un tu tēlosi vikingu. Mēs esam izstrādājuši jaunu tehnisku procesu, kas dod iespēju uzņemt filmu tieši uz vietas, un, kaut gan mēs būsim atpakaļ pēc pāris dienām, tu saņemsi samaksu ka par pilnmetrāžās filmu. Nu, ko tu par to domā?

— Es domāju, ka labāk būtu, ja jūs parunātu ar manu menedžeru. Kad iznāk darīšanas ar naudu, es labāk klusēju.

— Tā tam arī jābūt, Raf, tāpēc jau ir menedžeri, un bez viņa ziņas es neko vispār neiesāktu.

— Tas nu nekur neder, — nosodoši teica L. M. — No Cārlija Canga es gaidīju kaut ko vairāk. Sākums galīgi neder.

— Tūlīt paaicināšu Cārliju, L. M. Mēs to rūpīgi iztirzāsim, atklāsim trūkumus un novērsīsim tos.