Fantastiskā sāga

— Jūs esat ievainots, 1 — viņš sacīja, neticēdams savām acīm, un ātri apgriezās. — Teks, pirmās palīdzības aptieciņu! Ātrāk!

— Kādēļ jūs tā rūpējaties par mani? Jūs tikko skatījāties uz kalpu, kas bija ievainots rokā, un tas jūs nemaz neuztrauca. Stāsta, ka vikingi pēc kaujas aiz- šujot savas brūces ar amatnieku diegiem. Kāpēc jūs nedodat man diegu?

— Esiet nu rāms, Jens, jūs esat ievainots. Mēs parūpēsimies par jums.

Tekss atskrēja ar aptieciņu, nolika to zemē blakus Jensam un pats notupās turpat.

— Kā tas notika? — viņš jautāja mierīgā, neparasti maigā balsī.

— Ar šķēpu, — Jenss atbildēja. — Tik ātri, ka es pat neko neaptvēru. Es atrados starp vīriem un laivām. Viņš bija panikas varā. Es pacēlu rokas, gribēju viņam kaut ko ieskaidrot, bet tad sajutu sāpes, indiānis paskrēja man garām un nozuda.

— Ļauj apskatīt tavu ievainojumu. Esmu gana redzējis tādus durkļa ievainojumus Jaungvinejā. — Tekss runāja mierīgi kā zinātājs, un, kad viņš pavilka Jensa rokas, tās kļuva ļenganas un bezspēcīgi nokārās; zibenīga kustība, un asiņainais apģērbs bija pārgriezts.

— Nav nekā briesmīga, — Tekss teica, uzmetis acis sarkanajam ievainojumam. — Tīrs dūriens vēderā. Zemāk par kuņģi, un šķiet, ka nav tik dziļi, lai būtu skarts vēl kaut kas. Būs jāpaguļ hospitālī. Tur viņi aizšūs ciet caurumu, ieliks vēdera dobuma drenāžu un pietūcīs tevi ar antibiotikām. Ja mēģināsi ārstēties lauka apstākļos, peritonīts pāris dienās iedzīs tevi kapā.

— Tu esi atklāts pēc velna, — teica Lins un tomēr pasmaidīja.

— Kā vienmēr, — Tekss atteica, paņemdams mor- fija ampulu un nolauzdams tai galu. — Zinot, kas ar viņu notiek, cilvēks nesūdzas par ārstēšanu. Tas nāk par labu kā viņam, tā visiem pārējiem. — Viņš ar ievingrinātu roku iešļircināja morfiju.

— Tu esi pārliecināts, ka medicīnas māsa-nevarētu sadakterēt mani tepat? Es vēl negribu braukt atpakaļ …

— Pilna alga plus prēmija, — Bārnijs viņu uzmundrināja. — Un atsevišķa istaba hospitālī. Absolūti ne par ko nebūs jārūpējas.

— Par naudu es neraizējos, mister Hendrikson. Pretēji jūsu uzskatiem pasaulē bez dolāriem ir arī vēl kas cits. Man svarīgs ir tas, ko es šeit iemācos. Viena manu piezīmju lappuse ir vērtīgāka par visiem jūsu celuloīda briesmoņa ruļļiem kopā.

Bārnijs pasmaidīja, mēģinādams mainīt sarunas tematu.

— Filmas tagad vairs negatavo no celuloīda, doktor. Tagad ražo nedegošas filmas.

Tekss uzbēra uz ievainojuma sulfanomīdu pulveri un stingri nosaitēja vēderu.

— Jums jāpalūdz, lai ārsts atbrauc uz šejieni, — Lins uzstāja. — Lai viņš pasaka, ko domā par manu prombraukšanu. Ja es aizbraukšu, filmai būs beigas, un es nekad vairs neatgriezīšos, nekad.

It kā Jensu Linu būtu pārņēmusi kvelda vēlēšanās visu iegaumēt, viņš pārlaida skatienu līcim, mājām un ļaudīm. Tekss saskatījās ar Bārniju, noraidoši papurināja galvu un ar īkšķi norādīja uz nometnes pusi.

— Es atbraukšu ar smago mašīnu un pateikšu profesoram, lai gatavo savu platformu. Lai kāds pārsien šim vikingam roku un iedod viņam penicilīna zirnīšu kārbiņu.

— Paņem līdzi medicīnas māsu, — teica Bārnijs. '—Es palikšu pie Jensa.

— Atļaujiet man izstāstīt, ko es nejauši atklāju, — sacīja Jenss, uzlikdams roku uz Bārnija rokas. — Es dzirdēju Otaru sarunājamies ar kādu no viņu vīriem par kuģī uzstādīto repetīru, un viņi nosauca to citādi, tas skanēja kā «hūsasnotra». Es paliku kā uz mutes kritis. Islandiešu sāgās daudzkārt tiek minēts kāds instruments, kuru līdz šim nav izdevies identificēt. To sauc «hūsasnotra». Vai sapratāt? Iespējams, ka vārds «repetīrs» ieviesies viņu valodā kā «hūsasnotra». Ja tā, tad ietekme, kādu atstājusi mūsu ierašanās vienpadsmitajā gadsimtā, ir lielāka, nekā mēs bijām iedomājušies. Šis jautājums jāizpēta no visiem viedokļiem. Tagad es nevaru braukt prom.

— Tas, ko jūs sakāt, Jens, ir interesanti. — Bārnijs paraudzījās uz nometnes pusi, bet smagā mašīna vēl nebija redzama. — Jums jāuzraksta par to zinātnisks apcerējums vai kaut kas tāds.

— Muļķi! Jums nav ne mazākās sajēgas, par ko es runāju. Jums vremeatrons ir tikai ietaise, kuru var prostituēt, lai uzņemtu kaut kādu mazvērtīgu filmu …

— Druscīt uzmanīgāk ar apvainojumiem, — teica Bārnijs, cenzdamies nezaudēt pašsavaldīšanos un ne- sastrīdēties ar ievainoto. — Neviens netiecās palīdzēt Hjūitam, kamēr mēs nedevām viņam naudu. Ja nebūtu šīs filmas, jūs vēl šodien kluknētu pie grāmatām savā Dienvidkalifornijas universitātē un nezinātu neko par tiem faktiem un apstākļiem, kurus uzskatāt par tik svarīgiem. Es nepaļāju jūsu darbu, nepaļājiet jūs manējo. Es par tādu prostituēšanu esmu jau dzirdējis, bet tā nu tas ir. Kari prostituē zinātniekus, bet visi lielie atklājumi tika izdarīti tad, kad karš varēja par tiem samaksāt.

— Kari nemaksā par fundamentāliem pētījumiem, bet tieši te tiek izdarīti īsti atklājumi.

— Atvainojiet, lūdzu, bet kari notur ienaidnieku un bumbas tādā attālumā, lai fundamentālajiem pētniekiem būtu laiks un iespēja pētīt.