Hamlets

Ja esi vīrs,
Dod kausu man, dod, dieva dēļ, to man.
Ak mīļais Horācij, apkaunots vārds
Man jāatstāj, ja apslēpts paliek viss.
Ja esi mani sirdī lolojis,
No svētlaimes vēl brīdi atturies
Un padzīvo šai posta pasaulē.
Par mani pastāsti.

Tālumā kara mūzika un šāviens.

Kas tas par troksni?

Ozriks.

Tas jaunais Fortinbrass kā uzvarētājs
No Polijas nāk mājās. Angļu sūtņus
Viņš sveic, kā klājas.

Hamlets.

Horācij, es mirstu;
Veic stiprā inde ātri manu garu;
No Anglijas vairs nedzirdēšu vēstis;
Bet zinu, izvēlēts tiks Fortinbrass;
Es mirdams balsi nododu par viņu.
Tad izstāstiet tam, kas šeit noticis.
Miers, klusums.

Mirst.

Horācijs.

Lūst cēla sirds. Arlabunakt, mans princi!
Lai eņģeli tev miera dziesmu dzied.

Ārā bungu troksnis.

Kam tuvojas šis bungu troksnis?

Ienāk Fortinbrass, angļu sūtnis un pavadoņi.

Bungas, karogi.

Fortinbrass.

Ko nozīmē šis skats?

Horācijs.

Ko redzēt gribat?
Ja bēdas, ērmus, citur nemeklējiet.

Fortinbrass.

Šie posta upuri! Ak lepnā nāve,
Cik lieli svētki tavā mūžu cellē,
Kad viena tava bulta asiņaini
Daudz vareno ķērusi!

Sūtnis.

Cik baismīgs skats...
Un mūsu vēsts no Anglijas par vēlu nāk:
Tās ausis, kurām jāklausās, vairs nedzird,
Ka izpildīta pavēle, miruši
Ir Rozenkrancs un Gildenšterns, tagad
Kas mums pateiksies?

Horācijs.

Ne viņa mute,
Pat dzīvs ja būtu, to darīt nespētu:
Viņš nepavēlēja tos nonāvēt.
Bet, kad nu šinī asiņainā brīdī
No Polijas, no Anglijas jūs nākat,
Tad lieciet līķus iznest lievenēs
Un tautai rādīt; bet man atļaujiet,
Lai stāstu nezinātājiem, kas noticis.
Tad dzirdēsiet par daudziem zemiskiem,
Par asiņainiem, nedabiskiem darbiem,
Par slepkavībām, ātriem lēmumiem,
Par likteņiem, kam kalpo noziegums.
Par viltību, kas krita atpakaļ
Uz viltniekiem.
To visu patiesīgi
Es varu pastāstīt.

Fortinbrass.

Gribam dzirdēt to.
Un valstsvīri lai nāk uz sapulci:
Es savu ieguvumu skumīgs saņemu,
Man senas tiesības ir uz šo valsti,
Tās tagad pieteikt man ir priekšroka.

Horācijs.

Un arī man te jāteic būs kāds vārds
No viņa mutes, kura balss daudz citas
Vilks sevim līdz. Tas jādara ir drīz,
Jo ļaužu prāti mulst, lai nerastos
Vairs Jaunas kļūmes.

Fortinbrass.

Un četri virsnieki
Lai aiznes Hamletu kā kareivi,
Jo viņam karalisks bij diženums,
Kas atklātos, ja karalis viņš kļūtu.
Lai gājienā skan kara mūzika,
Un kareivji lai godu parāda.
Šos līķus aiznesiet. Šāds skats
Tik kaujaslaukam der: šeit tas nav vietā.
Lai karavīri salutē!

Sēru maršs, visi aiziet, aiznesdami līķus, pēc tam lielgabalu salūts.

Hamlets

Traģēdija Hamlets sarakstīta ap 1600—1601. gadu, kā to atzīst un aprāda Šekspīra darbu hronoloģijas pētnieks E. K. Cemberss. Tanī pašā laikā sākušās arī traģēdijas Hamlets izrādes. Šekspīra dzīves laikā traģēdija iespiesta trīs reizes: 1603., 1604. un 1611. gadā in (ļuarto formātā, bet pēc tam — 1623. gadā uzņemta lielajā in folio izdevumā.