Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Tūlīt pat no tūbiņas sāka velties dūmi, jo sākās džina transubstanciācija. Pēc trīsdesmit sekundēm kupejā stā­vēja Džons un izstāstīja viņiem visu, kas bija noticis. Pamazām Nimrods un Rakšasasa kungs sāka aptvert, kāpēc diskrimens, ko Nimrods bija piešķīris Filipai, ne­bija iedarbojies.

-    Tas izskaidro visu, Rakšasasa kungs paziņoja.

-   Baidos, ka vēlēšanās, ko Vodjanoja kungs piešķīra tev, un tā, ko Nimrods piešķīra Filipai, vienu otru atcēla. Pilnajos visas Bagdādes džinu likumos, 1940. gads, 10. sējuma 62. nodaļas 49. apakšnodaļā ir teikts, ka ārkārtas situācija var pastāvēt vienā laika punktā un di­vas ārkārtas situācijas prasa, lai būtu divi mirkļi laikā, tāpēc šā iemesla dēļ divi diskrimeni nevar darboties vienlaikus, jo abi tiek vērtēti kā nenozīmīgi un nederīgi un līdz ar to spēkā neesoši.

-    Šobrīd aizmirsti staļļa durvis, Grounina kungs ieteica. Ja tu gadījumā neesi pamanījis, zirgs ir aiz­bēdzis.

-   Viņam taisnība, Džons piekrita, izņemdams cigāra tūbiņu no Nimroda rokas.

-    Aizekam bija divas tādas tūbiņas. Jābūt otrai ar Filipu iekšā. Viņš brīdi paturēja tūbiņu Alanam pie purna, ļaujot viņam sajust smaržu. Ej un atrodi to, viņš teica sunim. Ej un atrodi otru tūbiņu.

-   Iespējams, ka ir vērts pamēģināt, Nimrods atzina.

-    Bet man drīzāk ir bažas, ka viņš meklēs veltīgi. Ja Aizeks būtu nodomājis paņemt līdzi jūs abus, tad diezin vai viņš būtu pielicis tik smalkas pūles, lai transelementizētu jūs atsevišķi.

-    Kāpēc lai viņš paņemtu līdzi Filipu, nevis mani?

-    Es nezinu. Bet lai mani iesloga pudelē, ja neesmu gatavs to noskaidrot.

Vini gaidīja atgriežamies Alanu, un suns pēc kāda laika parādījās. Žokļos viņam nebija nekas cigāra tū­biņai līdzīgs, un viņš izskatījās ļoti skumjš, jo mīlēja Filipu tikpat ļoti kā Džonu.

-   Labi, Nimrods sacīja. Lūk, ko mēs darīsim. Grounin! Tu un Rakšasasa kungs aizvediet Alanu un Nīlu atpakaļ uz viesnīcu un palieciet tur, ja nolaupītājs mēģi­nās sazināties ar mums par kādu izpirkuma prasību.

-    Kur jūs iesiet? Grounins jautāja.

-    Uz Pergamona muzeju, Nimrods atbildēja. Man jāuzdod Aješai daži jautājumi.

-    Kādi? Džons gribēja zināt.

-    Piemēram, vai Zālamana Burvju grāmata vispār ir pazudusi. Vai arī tas bija tikai stāstiņš, ko Aizeks izdomāja, lai ievilinātu mūs slazdā.

Pergamona muzejs Berlīnes austrumos līdz ar Britu muzeju Londonā un Smitsona institūtu Vašingtonā bija pasaules lielākās austrumu dārgumu krātuves. Četrpa­dsmit no Pergamona istabām ir veltītas kolekcijai, kas ietver vairākas pasaulslavenas koši krāsotu Babilonas pieminekļu rekonstrukcijas, izmantojot salūzušus, ar glazūru klātus ķieģeļus, ko atraka vācu arheologi. Ne mazāka nozīme to vidū ir Ištaras vārtiem tā dēvētajiem Babilonas Zilajiem vārtiem, Procesiju ceļam un ķēniņa Nelnikadnecara II troņa zālei. Bet, kā Nimrods paskaid­roja Džonam, kad viņi ieradās Pergamonā, šeit atrodas vairākas slepenas istabas, par kurām laicīgie, luīs te strādā vai apmeklē muzeju, nezina pilnīgi neko.

-   Viena no Procesiju ceļa sienām, viņš paskaidroja, ir plēnuma siena, kas nozīmē, ka tā domāta vienīgi maskēšanas nolūkam un slēpj kvantu telpu pretstatā Kartēzijas telpai.

-    Jūs gribat sacīt, ka tur ir slepena istaba, Džons ieminējās, reducējot Nimroda vārdus līdz saprotamai jēgai.

-    Jā, Nimrods atbildēja.

-    Tad kāpēc jūs tā arī neteicāt? Džons nomurmi­nāja, sekodams viņam.

Muzeja iekšpusē Nimrods devās uz Procesiju ceļu, kur viņš apstājās pie sienas, kas bija celta no ziliem, glazūras klātiem ķieģeļiem ar reljefā veidotu dabiska lieluma lauvu. Aiz šīs sienas atrodas Babilonas Zilās džines tiesa, Nimrods paskaidroja. Tur tikai jāno­kļūst.

Džons nenoteikti palocīja galvu.

-    Prāts jāatbrīvo no parastajiem priekšstatiem par laiku, telpu un matēriju, Nimrods turpināja. Tā sa­kot, jāiet līdzi straumei.

Iet līdzi straumei Džonam likās diezgan saprotami. To viņš varēja iedomāties. Tas izklausījās daudz vien­kāršāk nekā iet pret straumi. Tātad, viņš teica, mēģinādams labāk aptvert, ko Nimrods bija teicis, šī ir neīsta siena. Mēs vienkārši pieejam tai klāt un tad izejam tai cauri, vai tā?

-    Ne gluži. Saproti, tu nevari pieiet klāt pie tā, kā nemaz nav. Šī siena īstenībā nepastāv. Vismaz mums ne. Tev jāmēģina domāt viņpus sienas, Džon.

Džons sarauca pieri un mēģināja ievirzīt prātu, kā ieteica Nimrods. Cik viņš varēja saprast, nelaime ar domāšanu viņpus sienas slēpās pašā sienā. Tā it kā bija ceļā. Kā jau sienai vajadzēja būt.

Aiziet, Nimrods sacīja. Mēs to darīsim kopā. Še, saņem manu roku. Gatavs?