Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Džons palocīja galvu. Ej līdzi straumei, viņš pats sev teica, ātri dodoties pretī sienai. Viņš jutās lieliski un bija pārliecinājis sevi, ka nekā liela tur nav, kad pašā pēdējā brīdī viens no muzeja prožektoriem mazliet uzplaiks­nīja un atstarojās uz glazētā lauvas dibena. Nākamajā mirklī viņš gulēja uz Procesiju ceļa grīdas, juzdamies gandrīz vai nokautā kā ikviens, kas pa taisno ietriecies ķieģeļu sienā ar ātrumu divas vai trīs jūdzes stundā. Džons atvēra acis pēdējā brīdī, lai redzētu Nimroda kāju pazūdam cauri plēnuma sienai. Sāpēs berzēdams pieri, viņš piecēlās sēdus.

Drukns apsargs pienāca klāt un palīdzēja Džonam piecelties kājās, bet, tā kā viņš runāja vāciski, Džonam nebija ne jausmas, ko sargs saka, tāpēc viņš tikai smai­dīja un atvainojās, ka nav skatījies, kur iet. Nākamās desmit minūtes viņš pavadīja, staigādams šurpu turpu pa gaiteni, atgūdams sajēgu un izlikdamies, ka viņu apbur Procesiju ceļš, un gaidīja, kad atgriezīsies Nim­rods. Viņš varētu mēģināt vēlreiz ieiet slepenajā istabā, ja nebūtu sarga, kas tagad viņu ļoti uzmanīgi vēroja, varbūt nobažījies, ka Džonam padomā sabojāt vērtīgo eksponātu, vēlreiz skrienot tam virsū. Viņš tik cieši vē­roja Džonu, ka zēns gandrīz nepamanīja Nimrodu, kas klusi parādījās no sienas tieši aiz viņa krēsla. Izņemot Džonu, neviens cits arī to nepamanīja.

-   Ir gan ķeza, Nimrods teica, nopētīdams punu I )/<> nam uz pieres. Vajadzīga neliela prakse, lai izdotos tāds kvantu lēciens. Šķiet, ka tevi vēl aizvien mazliet ietekmē saistība, ko Aizeks tev uzlika.

-    Neesmu pārliecināts, vai mana galva spētu iztu­rēt vēl vienu mēģinājumu, Džons atzinās. Ko viņa teica?

-    Kas?

-   Aješa, protams.

-   Viņas te nebija, Nimrods sacīja, dodamies uz Aus­gang, kas vācu valodā nozīmē "izeja".

-    Tad uz kurieni mēs tagad ejam?

-    Uz Aješas māju.

-    Jūs gribat teikt, ka viņa nedzīvo muzejā? Aiz tās plēnuma sienas?

-    Ak kungs, nē, Nimrods atbildēja. Tā ir viņas oficiālā rezidence, kur džini nāk pie viņas pēc padoma un uzklausīt spriedumu. Ārpus darba laika viņa dzīvo villā Berlīnes priekšpilsētā. Villā Fledermaus.

Uz ielas Nimrods apturēja taksometru un lika šo­ferim aizvest viņus uz namu Amon Goeth Strasse Iekāpis mašīnā, Džons jautāja: Vai Fledermaus vācu valodā nenozīmē "sikspārnis"?

-    Pareizi. Kad es biju zēns, mēs to vietu mēdzām saukt par Sikspārņa savrupmāju.

-    Tātad jūs tur jau esat bijis agrāk?

-   Ak, lai aizdegas mana lampa, jā. Nimrods nopūtās, kā Džonam šķita, mazliet skumji. Bet, ak vai, nu jau ilgus gadus vairs ne.

Sikspārņa savrupmāja atbilda savam nosaukumam. Ārkārtīgi garu egļu ieskauts, šaušalīgā izskata nams atradās aiz ļoti augstiem dzelzs vārtiem. Nimrods piesardzīgi paskatījās caur vārtiem uz villu un apkār­tējo dārzu, it kā viņš par kaut ko nebūtu gluži pārlie­cināts. Tas vedināja Džonu minēt, vai viņa piesardzība nevarētu būt saistīta ar plāksnīti pie vārtiem, uz kuras bija rakstīti trīs vārdi vācu valodā. Džons tos skaļi no­lasīja:

-    Vorsicht, bissiger Dдmon. Viņš papurināja galvu. Kaut es saprastu vācu valodu, viņš piebilda, īsi ne­domādams, ko saka, un aizmirsdams, ka stāv blakus varenam džinam. Pēkšņi Džons skaidri apjēdza, ko uz­raksts nozīmē. Mazliet pažēlodams savu māsasdēlu pēc piedzīvojumiem vilcienā, Nimrods gluži vienkārši bija izpildījis Džona vēlēšanos. Un jaunais džins tagad va­rēja saprast vācu valodu tikpat labi kā angļu. Džonam bija tāda sajūta, it kā viņa smadzenes nupat būtu kļu­vušas divtik lielas.

-    Sargieties, nikns dēmons, Džons sacīja.

-   Tieši tā, Nimrods nomurmināja un lēnām atvēra vārtus. Labāk turies man tuvumā, mīļais zēn.

-   E, kas tas par niknu dēmonu? Džons jautāja. Es ceru, ka ne Asmodejs.

-    Lai aizdegas mana lampa, ceru, ka ne, Nimrods nočukstēja. Kāpēc tu to iedomājies?

Džons gribēja viņam izstāstīt, bet Nimrods, iedams pa celiņu, turpināja runāt, un grants gurkstēja zem viņa izturīgajām jēlādas kurpēm, it kā kāds vienlaikus ēstu veselu paciņu cepumu.

-   Nē, dēmons šeit ir glūnētājs. Ieejas dēmons, kādreiz iecienīts senajā Babilonā. Nimrods uz brīdi apstājās un uzmanīgi ieklausījās, līdz atkal sāka kustēties. Tā ir suga ar noslieci gulēt pie mājas sliekšņa, lai saimnieku pasargātu to nevēlamiem viesiem. Nimrods paskat ijmm virs durvīm, kad viņi tuvojās mājai. Vai uz jumta

-    Vai mēs esam nevēlami viesi? Džons jautāja.

-    Viss var būt, Nimrods atbildēja.

Sāka tumst, un mājā nebija ieslēgtas gaismas. Doma, ka dēmons varētu uzglūnēt tepat blakus, gatavs mesties viņiem virsū, lika Džonam justies ļoti neomulīgi. Un šī sajūta strauji pieņēmās spēkā, kad Nimrods uzkāpa uz lieveņa, satvēra lielu misiņa klauvēkli, kas bija veidots kā anatomiski pareiza cilvēka sirds, un tad brīdi svār­stījās, līdz izlēma pieklaudzināt. Aješas priekšstats par joku, Nimrods paskaidroja. Jo viņa pati ir tik cietsirdīga.

Pilnmēness gaismā viņi gaidīja gandrīz minūti.