Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-    Galibi, mīļo puisīt, ja tu piezvanīsi manam dēlam Radjardam, kā es lūdzu, varu tev apsolīt tik daudz šo­kolādes skudru, cik vien varēsi apēst.

Uz ziemeļiem atradās Atlantijas okeāns, pilns ar nāvējošām haizivīm. Uz dienvidiem pletās tropu mežs, kur Nimroda virpuļviesulis bija piezemējies pēc desmit stundu lidojuma. Iznākuši no koku paēnas, Džons un Filipa, Nimrods un Gonta kundze, Alans un Nīls, Grounina kungs un Montija, kā arī lampa, kurā atradās Rakšasasa kungs, uzdūrās elektriskajam žogam, kas apjoza Centrel Spatial Guyanais Franču Gviānas kosmosa centru. Tikai dažu jūdžu attālumā no Velna salas, uz kurieni Francija reiz sūtīja katordzniekus. To apsargāja franču ārzemju leģions tā ir Francijas armijas daļa, kas ir pasaulē slavena ar savu godīgumu un pieklājību, tādēļ CSG kosmosa centrs šķita neieņemams. Ikvienam, izņemot piecus džinus un viņu laicīgos sabiedrotos.

-    Man gan neliekas, ka viņiem varētu patikt septiņi svešinieki un kaķis, kas pēkšņi uzrastos šajā centrā, Alans piebilda. Tā ir īpašas drošības teritorija. Uz mums varētu šaut vai tamlīdzīgi. Vai varbūt giljotinēt.

Nomurminot "QWERTYUIOP", Nimrods jau bija at­slēdzis elektriskā žoga strāvu un ierīkojis Triumfa ar­kas miniversiju starp stieplēm, lai viņi varētu droši tikt cauri, turklāt acij tīkamā veidā.

-   Tieši tas viņiem nepatiks, Alans piebilda. Izska­tās pēc necieņas izrādīšanas. It kā tu izjokotu viņus.

-   Muļķības, Nimrods teica. Kā viņiem varētu ne­patikt Triumfa arka? To pasūtināja Napoleons drīz pēc uzvaras Austerlicā. Un šī ir precīza kopija, desmitā daļa no oriģināla. Tomēr saprotu, uz ko tu tēmē, jo mēs neesam franči. Tev taisnība. Varbūt man vajadzētu tur­pināt vienam pašam. Es lieliski runāju franciski, tāpēc man neliekas, ka viņi man pievērsīs pārāk lielu uzma­nību.

-    Šajā uzvalkā? Džons pavīpsnāja.

Nimrods paskatījās uz sevi. Stopsignāls nevarētu iz­skatīties sarkanāks par viņu. Sarkans uzvalks, sarkans krekls, sarkana kaklasaite, sarkanas kurpes, sarkans mutauts un sarkanas zeķes. Jā, tev ir taisnība, viņš piekrita. Varbūt tā būs labāk. QWERTYUIOE

Vienā acumirklī Nimrods stāvēja viņu priekšā ar Franču ārzemju leģiona ģenerāļa uniformu mugurā. Ar balto formas cepuri, baltiem cimdiem un koši sarkanām epoletēm viņš izskatījās tiešām izcils.

-    Kā jums šķiet? viņš jautāja.

-    Ļoti Beau Geste, Gonta kundze atzina.

-    Novēliet man veiksmi, viņš teica. Tad eleganti salutēja un izsoļoja cauri arkai, lai atrastu Kosmosa centra štābu.

Pārējie apsēdās un gaidīja, kad viņš atgriezīsies.

-    Vai Zilā džine tiešām ir mūsu vecmāmiņa? pēc brīža Džons jautāja mātei.

-   Jā, mīļais.

-    Kāpēc tu mums to neteici agrāk?

-   Man nepatika par to runāt, viņa atbildēja. Mani sarūgtināja tas, ka viņa izvēlējās būt par Zilo džini, ne­vis rūpēties par jūsu tēvoci un mani.

-   Vai jūs bijāt ļoti jauni? Filipa jautāja. Kad viņa aizgāja projām?

-    Mēs bijām varbūt mazliet vecāki par jums, viņa teica. Ne sevišķi daudz. Viņa uz brīdi apklusa. Ma­nuprāt, tas bija viens no iemesliem, kāpēc es nolēmu atteikties būt par džini.

-    Kāpēc viņa tā darīja? Džons jautāja. Kāpēc viņa jūs pameta?

-    Manuprāt, viņa tikai juta, ka tas ir kas tāds, kas viņai jādara.

-    Var gadīties, ka tāpēc viņa nolaupīja arī mani, Filipa ieminējās.

-   Jā, tā varētu būt.

-    Aješa nav pārāk slikta, Filipa turpināja. Bet nevar arī teikt, ka viņa ir laba. Viņa ir tikai… Filipa paraustīja plecus. Dzīvē ne vienmēr jādara tikai tas, kas ir loģisks. Reizēm darīt to, kas ir nepareizi, ir tik­pat svarīgi kā darīt to, kas ir pareizi. Tas padara dzīvi par izpriecu. Man šķiet, ka aizvadīt savu mūžu citādi ir noliegt pašu dzīvi.

Gonta kundze brīdi klusēja un priecājās ieraudzīt at­griežamies Nimrodu, jo viņai nevajadzēja atbildēt. Viņš brauca ar bruņutransportieri, ko bija aizņēmies no kāda pakāpē zemāka franču virsnieka.

-Allons!, viņš franciski uzsauca. Es gribēju teikt, aiziet! Leciet iekšā.

-    Uz kurieni mēs tagad brauksim? Filipa jautāja, kāpdama bruņutransportierī.

-    Uz Tarakānu viesnīcu, Nimrods atbildēja. Tā atrodas Kurū, tikai pāris jūdžu no šejienes. Šķiet, Buls Haksters tur atrodas mājas arestā. Franči atlaida viņu, kad izrādījās, ka viņš ir blēdījies, vairākas reizes pārdo­dams vienu un to pašu maksas vietu raķetē. Viņi par to ir pamatīgi noskaitušies. Bet tai pašā laikā viņi to ir mēģinājuši turēt slepenībā, naturellement.

-    Kā jūs to uzzinājāt? Džons jautāja.

-    Redz, kāpēc ir tik dīvaini būt par franču armijas ģenerāli, Nimrods paskaidroja. Karavīri pastāsta tev visu, ko tu gribi dzirdēt. Viņi pat atdod savu bru­ņutransportieri, kad viņiem liek to darīt.

Buls Haksters bija diezgan nožēlojamā izskatā, kad tie viņu atrada trāpīgi nosauktajā Tarakānu viesnīcā.

Viņam bija drudzis, bet pēc stipras melnas kafijas tases un aukstas dušas Buls pastāstīja, ko tie gribēja zināt, kur viņš izmetis kārbu, ko iedevusi Aješa. Un uz turieni viņi devās pēc tam. Uz milzīgo atkritumu izgāztuvi ne­tālu no Kajennas.