Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-    Tas man kaut ko atgādināja, Džons teica, jo viņu vēl joprojām vajāja ilūzija par tēva nogalināšanu. Kā klājas tētim?

-    Labi, Gonta kundze atbildēja.

-    Vai tiešām? Viņš ir pilnīgi vesels?

-   Tiešām. Vēl vakar viņu redzēju. Viņš sūta jums svei­cienus, mīļais.

* Džons atvieglots klusi nopūtās. Man vajadzētu pie­zvanīt Nimrodam. Pateikt viņam, ka viss ir kārtībā.

-   Jā, Gonta kundze piekrita. Un ir pēdējais laiks doties ceļā. Jūsu tēvs arī būs uztraucies.

-   Nevaru iedomāties, kā mēs ietilpsim šajā mašīnā, Grounins gaudās. Tagad mēs esam septiņi. Astoņi, ja pieskaita Finleju.

Gonta kundze papurināja galvu. Mums nebūs jā­brauc ar mašīnu. Kaut kur tuksnesī es pametu gaidām virpuļviesuli.

-    Tas ir labi, Džons teica. Jo es to vēl nespēju izdarīt. Es domāju, sagriezt virpuļviesuli.

-    Esmu pārāk nogurusi, lai pamēģinātu, Filipa at­zinās.

-    Domāju, ka Aješa tev uzlika džinu aizliegumu, Gonta kundze Filipai paskaidroja. Saistību, lai neļautu tev lietot savu spēku pret viņu, mīļā. Būs vajadzīgs kāds laiciņš, lai tas pilnīgi izzustu.

-    Un tomēr, Džons sacīja, uzlikdams roku uz jaunā irākiešu zēna pleca, es gribētu kaut ko izdarīt Dārija un viņa ģimenes labā, māt. Viņam ir bijusi grūta dzīve, jābrauc ar taksometru, lai uzturētu ģimeni. Saproti, vi­ņam ir tikai divpadsmit gadi.

-    Labi, Gonta kundze teica. Es gādāšu, lai viņa ģimene būtu labi nodrošināta. Un Dārijs varēs atgriez­ties skolā.

-    Skolā? Dārijs savieba seju.

-    Ir tikai viena skola, kurā Dārijs grib iet, Džons iesmējās. Kur mācās par pirmās formulas sacīkšu brau­cēju. Viņš norādīja uz plakātu pie sienas. Gluži kā Sūmahers.

-    Ļoti labi, Gonta kundze piekrita. Kad viņš būs pietiekami vecs, es nokārtošu tā, lai viņš var iet arī sacīkšu braucēju skolā. Bet līdz tam viņam jāiet īstā skolā. Norunāts, Dārij?

Dārijs bija sajūsmā. Pat par izredzēm, ka jāatgriežas skolā. Bet vai tu esi drošs, ka nevarētu izdarīt man vēl vienu pakalpojumu? viņš jautāja Džonam. To vīrieti, kas nogalināja manu tēvu? Vai tu, lūdzu, ne­varētu pārvērst viņu par kaķi? Vai suni. Par suni vai kaķi, man vienalga. Bet man ļoti patiktu, ja viņš kļūtu par kādu dzīvnieku.

-    Nē, Džons iesmējās. Noteikti ne. Bet Dārija lūgums atgādināja Džonam, ko viņš bija solījis Finlejam. Un, turēdams mātes roku, lai smeltos no viņas spēka, Džons izrunāja savu fokusa vārdu, un mazais medību putns atkal pārvērtās par zēnu. Labi vien bija, jo piekūns un kaķis diezgan agresīvi bija blenzuši viens uz otru.

-   Liels paldies, Finlejs pateicās un izspļāva uz res­torāna grīdas zvirbuļa paliekas savu pēdējo piekūna maltīti.

-   Vai tevi nevajag paķert līdzi? Džons jautāja. Mēs varam atstāt tevi Londonā, ja vēlies. Grounina kungs tur dzīvo pie mana tēvoča Nimroda. Patlaban viņš gaida mūs Ammānā. Uz turieni mēs dosimies vispirms. Vai tu agrāk esi ceļojis ar virpuļviesuli, Finlej? Tas ir jautri.

23. nodaļa epilogiĀna

Brīdī, kad Nimrods saņēma zinu no savas māsas Lei" » »

las, ka Aješa esot atradusi kādu citu Filipas vietā, viņš uzminēja, kas varētu būt noticis, Gonta kundze brīv­prātīgi pieteikusies darīt šo darbu, lai pasargātu Filipu. Pēc viņa domām, tas būtu diezgan tipiski, ja viņa rīko­tos tik nesavtīgi. Un viņš jutās ļoti lepns par māsu. Bet dvīņu dēļ, kurus viņš ļoti priecājās atkal satikt, un aiz cieņas pret savu māsu nolēma neko neteikt. Pat tad, kad dvīņi aizskāra šo tematu pusdienu laikā Ammānas viesnīcā.

-    Nez, kas tagad būs nākamā Zilā džine, Filipa sprieda.

-   Ak, gan jau Aješa kādu atradīs, Nimrods nevainīgi teica, mēģinādams izvairīties no māsas skatiena.

-    Kaut kādā ziņā man viņas ir žēl, Filipa turpi­nāja. Šobrīd arī viņa nolēma neko neteikt par savu at­klājumu, ka Aješa ir meitenes vecmāmiņa un Leilas un Nimroda māte. Pagaidām viņa to nebija teikusi pat Džonam. Laikam ir ļoti vientulīgi būt par Babilonas Zilo džini.

Džons, kurš nenojauta, ka Edvidžesa bija ieradusies Ammānā, Nimroda sakūdīta, lai pieteiktos šim amatam, jautāja: Tas nav nekas tāds, ko jūs gribētu uzņemties, Edvidžesa?

Edvidžesa, kas arī bija uzminējusi, ka Gonta kundze bija nonākusi pie mērķa pirms viņas, samulsusi pasmai­dīja un papurināja galvu. Ak nē, Džon, es ne. Esmu pārāk aizņemta ar savu darbu. Faktiski pašlaik esmu ceļā uz Kairu. Pārņemt turienes kazino.

-    Varbūt man vajadzētu doties tev līdzi, Nimrods ieminējās. Šodien man piezvanīja Krīmijs. Kā zināms, viņš pieskata manu māju Kairā un novēro tuhemetru, kas tur atrodas. Viņš ziņo, ka tuhemetrs rāda nepārpro­tamu vēzienu uz sliktās veiksmes pusi. Es pats gribētu to pārbaudīt, iekams mēģinu noskaidrot, kāpēc.

-    Manuprāt, es varētu jums palīdzēt, Filipa teica.

-    Tu, Filipa? Gonta kundze brīnījās. Kādā veidā?

-   Kad bija pie Aješas, viņa uzzināja, ka Buls Haksters esot nozudis ar kārbu, kurā atradās Ibliss, viņa pa­skaidroja. Jūs zināt ar to, kura bija jāievieto Eiropas raketē uz Veneru.

-    Pazudis? Nimrods iesaucās. Kā tu to domā?