Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Rečas jaunkundze vēl aizvien sēdēja viņam pretī, kad pusstundu vēlāk pa restorāna durvīm ienāca Džons, kam cieši uz pēdām sekoja viņa māsa, medību piekūns un divi vīrieši, kurus Grounins nepazina. Lai iemūžinātu viņu skaļo un acīmredzami laimīgo atkalredzēšanos, Rečas jaunkundze izvēlējās citu kameru, izlikdamās, ka atkal fotografē. Tomēr šī bija kamera, kuru Rečas jaunkundze tiešām prata lietot. Tā bija termiska ierīce, kuru izmanto, lai uztvertu siltumu, kas nāk no kāda priekšmeta vai ķermeņa. Un džinu ķermenis izstaro divreiz vairāk siltuma nekā parasto cilvēku miesa.

-    Filipa! Grounins iesaucās, piekļaudams meiteni pie sava apjomīgā vēdera.

-    Grounina kungs, Džons ierunājās. Es gribētu, lai jūs iepazīstaties ar Alanu un Nīlu.

-    Vai tu to domā nopietni?

-    Nopietni gan.

Tas ir liels prieks, džentlmeņi. Klausieties, tas tie­šām ir liels prieks. Grounins paspieda roku Alanam un Nīlam, kuru ķermeņi, tāpat kā viņa ķermenis, Rečas jaunkundzes termiskajā kamerā bija redzami dzelteni.

Rečas jaunkundze laipni pasmaidīja, kad Džons ar galvas mājienu ievēroja viņas klātbūtni. Viņa un māsas galva kameras kadru meklētājā bija vienmērīgi sarkana un tāpēc karsta. Džons bija jauks zēns, viņa nodomāja. Žēl, ka nāksies nogalināt arī viņu. Nogalināt māsu džini ūn atstāt viņas brāli dzīvu nozīmētu iekulties nepatik­šanās.

Dārijs pienāca klāt un sirsnīgi apskāva Džonu. Prieks tevi atkal redzēt, viņš teica.

Rečas jaunkundze ielika termisko kameru atpakaļ somā un satvēra niķelētā revolvera gumijoto rokturi. Kamēr Grounins apkampa Džonu un Filipa iepazinās ar Dāriju, Rečas jaunkundze ar īkšķi atvēra magazīnu un pārbaudīja, vai katrā no piecām atverēm atrodas pa garai lode. Apmierināta, ka viss ir kārtībā, viņa to atkal aizvēra, noņēma drošinātāju un turēja ieroci pie sava melnās ādas sāna. Viņa iedomājās: ja Džons pavir­zītos dažas pēdas pa kreisi tā, lai stāvētu tieši priekšā Filipai, varbūt varētu novākt abus dvīņus ar vienu šā­vienu.

***

Montana Rečas jaunkundze bija tā koncentrējusies savam darbam, ka nepamanīja garo, diezgan valdzinošo sievieti, kas bija parādījusies viņai aiz muguras. Ja Re­čas jaunkundze būtu paskatījusies uz šo sievieti caur savu termisko kameru, viņas augums būtu izskatījies pilnīgi sarkans. Tikpat sarkans kā sievietes dvīņu bērnu augumu, jo šī džine nebija neviena cita kā Leila Gonta, kuras negaidītās un pagaidām nepamanītās ierašanās iemesls bija nojauta par to, kas noticis ar Alanu un Nīlu.

Neviens džins nevar neatklāt, ja kāds, ko viņš pārvēr­tis par dzīvnieku, ir ticis nogalināts. Un tas bija Alana un Nīla laimīgais liktenis, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad Gonta kundze viņus bija pārvērtusi par suņiem, viņa bija iedomājusies likt sodam ilgt tikai suņa mūža garumā. Tādējādi viņa visu laiku zināja, ka, suņu dzīvei beidzoties, Alans un Nīls atkal varētu kļūt par cilvēkiem.

Protams, Gonta kundze tāpat apzinājās, ka Alana un Nīla bojāeja varēja nozīmēt vienīgi to, ka dvīņi iekūlušies nopietnās nepatikšanās. Tā kā pa šo laiku pat viņa, kurai bija maz vai vispār nekādu sakaru ar džinu pasauli, bija dzirdējusi no baumu telegrāfa, ka Aješa nolaupījusi Filipu, Gonta kundze bija lauzusi savu zvē­restu nekad vairs nelietot džina spēku un no Ņujorkas ar spēcīgu virpuļviesuli nekavējoties ieradusies uz ār­kārtas tikšanos ar Aješu.

Gonta kundze neievēroja ieroci Rečas jaunkundzes rokā. Vismaz ne uzreiz. Viņa bija pārāk aizņemta, lū­kojoties uz dvīņiem un jūtot milzīgu atvieglojumu, ka viņiem nekas nekaiš. Vēl viens iemesls, kāpēc viņa ne­pamanīja revolveri Rečas jaunkundzes rokā, bija tas, ka acis aizmigloja asaras. Nožēlas asaras, jo vienīgi Gonta kundze skaidri zināja, kāpēc Aješa nebija dzinusies pa­kaļ Filipai. Tas bija tāpēc, ka Gonta kundze bija piekri­tusi ieņemt savas meitas vietu.

Viņa būs nākamā Zilā džine, kad Aješa nomirs.

Gonta kundze labi zināja, ka tas vienmēr ir bijis Aješas nolūks, kopš abu tikšanās Pjēra viesnīcā Ņujorkā, kad Aješa bija pateikusi Gonta kundzei, ka vēlas, lai viņa kļūtu par nākamo Zilo džini. Toreiz Gonta kun­dze bija atteikusies, un Aješa, iespējams, jau iepriekš to paredzēja. Bet Gonta kundze nekad nebija apsvērusi iespēju, ka Aješa varētu būt tik cietsirdīga, ka nolaupīs Filipu, lai piespiestu Gonta kundzi darīt to, ko viņa lū­dza. Gonta kundze nebija pietiekami novērtējusi Aješu to bija sāpīgi atzīt. Un tas, ka viņas pašas māte spēja izdarīt ko tādu, protams, sarūgtināja. Bet tagad vairs neko nevarēja līdzēt. Un vismaz vēl kādu laiku viņas vienošanās ar Aješu paliks noslēpums.

-   Nevienam nekustēties! Rečas jaunkundze uzsauca un notēmēja Magnum Opus piecpadsmit collu garo stobru uz Filipas galvu.

Tie bija pēdējie vārdi, ko Montana Reča savā mūžā izrunāja, jo piepeši noplaiksnīja spoži zils zibsnis un atskanēja skaļš rībiens, tāpēc visi cilvēki telpā tik un tā bija pārliecināti, ka Rečas jaunkundze nospiedusi gaili. Tikai Džons un Filipa saprata, kas noticis, jo džina spēku nereti pavada spēcīga sēra smaka, kas ir džinu ķermeņos atrodams minerāls.