Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Astoņas Celtnemas dāmas sameta katra pa piec­desmit eiro, lai vecajā sporta klubā nopirktu žetonus aptuveni 500 ASV dolāru vērtībā, un tad devās augšā pie galdiem, kur, rīkojoties pēc instrukcijas, saskaitīja desmit griezienus pēc kārtas, neizdarot likmes. Viņas uzmanīgi pierakstīja rezultātus un tad izvietoja savas likmes, vadoties pēc tā, ko Edvidžesa bija ieteikusi savā mazajā brošūriņā. Pirmajā spēlē viņas laimēja 18 000 dolāru. Otrajā 648 000 dolāru. Un trešā spēle viņām ienesa satriecošu summu 23 328 000 dolārus. Viņas būtu spēlējušas ceturto reizi, jo pa šo laiku bija pār­liecinājušās, ka Edvidžesas sistēma nevar pievilt, bet šai brīdī administrācija slēdza kazino. Varbūt tas bija vienīgais glābiņš, jo ceturtais laimests vecajām dāmām būtu ienesis 839 miljonus dolāru, kas nozīmētu kazino bankrotu. Varbūt visas Montekarlo bankrotu. Lai vai kā, Edvidžesa paziņoja, ka ir pilnīgi apmierināta ar re­zultātu, un drīz vien piekrita kļūt par nākamo Zilo džini. Tad viņa pievienojās Nimrodam viņa privātajā virpuļviesulī, lai lidotu uz Ammānu Jordānijā. No tu­rienes viņš grasījās kontaktēties ar Aješu, tiklīdz būs dabūjis ziņu no Džona, ka Filipa ir izglābta.

Nimrods un Edvidžesa atradās viesnīcas vestibilā, kad piezvanīja Džons. Apsveicis Džonu un izteicis savu mil­zīgo atvieglojumu, ka viņam un Filipai nekas nekait, Nimrods atzinās, ka ir mazliet apjucis.

Ja Alans un Nīls atkal ir kļuvuši par cilvēkiem, tad Aješa būs jutusi Leilas spēku. Jo tikai tas būtu varējis atdot viņiem iepriekšējo veidolu. Tādā gadījumā nav nekādas nozīmes, vai tu lieto vai nelieto džina spēku. Vēl vairāk pa šo laiku Aješa būs noteikti sapratusi, ka Filipa ir izbēgusi. Lai mani iesloga pudelē, bet nebūtu nekāds brīnums, ja viņa jau bija mēģinājusi apturēt jūsu izkļūšanu no Iravotumas. Labāk esiet piesardzīgi gadī­jumā, ja viņa plāno ko citu.

Sapratu, ko jūs teicāt, Džons sacīja, bet esmu bezgala noguris. Neesmu gulējis veselu mūžību. Ja es gribētu likt pazust hamburgeram, tad viss, ko varētu darīt, būtu to apēst, tik noguris es esmu. Un, manuprāt, arī Filipa jūt sekas pēc tā, kas ar viņu noticis. Tomēr inan ir kāda ideja. Tikai būs vajadzīga jūsu palīdzība, tēvoci Nimrod.

Leitnante Sančesa spodrināja zābakus, kad jauniņā kaprāle iesoļoja slietenī, lai ziņotu, ka steidzami jādodas uz dušu telpu. Tur viņa ieraudzīja divus vīriešus, tēr­pušos tumšos uzvalkos, un divus bērnus plēsīga putna pavadībā.

-    Kas gan te notiek? viņa jautāja seržantam, kas apsargāja dīvaino piecnieku. Kas ir šie cilvēki?

-   Es atradu viņus kāpjam laukā no bedres aiz netīrās veļas groziem, seržants atbildēja. Šie divi džentl­meņi apgalvo, ka viņi esot no Centrālās izlūkošanas pārvaldes.

-    Tā tas ir, leitnante, Nīls apliecināja. Un mēs šeit esam ārkārtīgi svarīgā misijā.

Leitnante Sančesa tik tikko spēja novaldīt aizvaino­jumu. Galu galā vai nu viņi bija, vai nebija karavīri, šī tomēr bija sieviešu dušas telpa. Kāds CIP varētu būt iemesls iesūtīt jūs bedrē zem manu meiteņu dušām? viņa Alanam jautāja. Un kas ir šie divi bērni?

-   Baidos, ka tā ir klasificēta un pilnīgi slepena infor­mācija, Alans atbildēja.

-   Tā nu es jums ticēšu, Sančesa teica. Acumirkli, viņa piebilda, sazīmējusi Džonu. Es tevi pazīstu, vai ne? Tu esi tas mazais, kas te bija kopā ar vēderrunātāju. To vīrieti ar vienu roku.

-    Leitnante, Nīls ierunājās. Vai jums šeit ir da­tors?

-    Protams.

Vēl aizvien apsargāti, Alans, Nīls, Džons un Filipa sekoja leitnantei uz viņas biroju, kur Alans lūdza viņu ieiet CIP mājas lapā.

-    Ko tagad? Sančesa jautāja, kad CIP mājas lapa parādījās viņas klēpjdatorā.

-   Lappuses apakšā, Nīls atbildēja. Sekcijā Sazinie­ties ar mums. Izvēlieties elektroniskā pasta formu. Vēs­tījuma sekcijā iedrukājiet vārdus Alans un Nīls Gonti. Lapai vajadzētu pazīt mūsu vārdus un dot atbildi, ap­stiprinot to, kas mēs esam, un to, ko jums stāstījām par mūsu misiju.

Sančesai nepatika spiegi, pat tie, kas bija viņas pusē, taču leitnante paraustīja plecus un darīja, ko viņai lika. Dienot armijā, tā bija vieglāk.

Tūkstošiem jūdžu attālumā CIP lieldatorā Vašingtonā leitnantes e-pasts aši tika apstrādāts, un, pateicoties Nimrodam, apmaiņā pret triju vēlēšanos piešķiršanu kāds sens viņa draugs pārvaldē bija sagatavojis atbildi.

"Alans un Nīls Gonti ir ekspedīcijas aģenti, kuri paš­laik darbojas Irākas kara zonā, meklējot divus bērnus ar šifrētiem vārdiem Džons un Filipa, kuri, domājams, iesaistīti slepeno ieroču programmā. Lūdzam sniegt aģentiem Gontiem jebkuru palīdzību, kāda vien nepie­ciešama, lai palīdzētu īstenot viņu misiju saskaņā ar izlūkošanas nodaļas direktora vietnieka pavēli."

Kad leitnante Sančesa bija beigusi lasīt CIP ziņo­jumu, viņa neticīgi paskatījās uz Džonu un Filipu. Man jāatzīst, aģent Gont, ka viņi izskatās pārāk jauni, lai būtu iesaistīti šādā pasākumā. Gluži parasti bērni. Viņa brīdi padomāja. Izņemot piekūnu zēnam uz pleca. Tas ir mazliet dīvaini.