Miss Peregrīnes nams brīnumbērniem

Metāmies cauri purvam un tad mežam, it kā kavēdami satikšanos. Kad tikām līdz mājai, Emma aizveda mani uz pagalmu, kur bija uzradusies koka skatuvīte. Turp un atpakaļ no mājas skrēja bērni, nesdami propellerus, pogādami žaketes, raustīdami vizuļos mirdzošo kleitu rāvējslēdzējus. Turpat iesildījās neliels orķestris, kura muzikantiem bija tikai akordeons, daudz cietusi taure un muzikālais zāģis, uz kura ar loku spēlēja Horācijs.

Kas te notiek? pajautāju Emmai. Vai jūs uzvedat lugu?    *

Redzēsi pats, viņa atbildēja.

Kas tur būs?

Gan jau redzēsi.

Ko redzēšu?

Emma man ieknieba.

Nopūta svilpe, un visi steidza ieņemt vietas salokāmajos krēslos skatuves priekšā. Tikko ar Emmu apsēdāmies, pacēlās priekškars, atklājot gaisā peldošu salmu cepuri virs spilgta, sarkani balti svītrota uzvalka. Tikai dzirdot balsi, apķēros, ka tas ir Milards.

Dāāāmas un kungi! viņš ieķērcās. Ar lielāko prieku aicinu jūs noskatīties izrādi, kādas vēl nav bijis visā vēsturē! Redzēsiet uz skatuves tik nepārspējamu uzdrīkstēšanos, līdz pēdējam sīkumam noslīpētu burvju mākslu, ka neticēsiet savām acīm! Krietnie pavalstnieki, tūlīt jūs satiksieties ar mis Peregrīni un viņas brīnumbērniem!

Atskanēja apdullinoša aplausu vētra. Milards norāva no galvas cepuri.

Pirmais brinumpriekšnesums būs pati mis Peregrine!

Ieniris viņpus aizkara, Milards pēc minūtes atgriezās, pār

vienu roku pārmetis salocītu palagu, bet uz otras nesdams uztupušos medību piekūnu. Viņš pamāja orķestrim, kas sāka zāģēt tādu kā karnevāla mūziku.

Emma piebikstīja man ar elkoni.

Skaties uzmanīgi! viņa čukstēja.

Nolicis piekūnu, Milards pacēla palagu sev priekšā, noslēpdams putnu no skatītāju acīm. Pēc tam viņš sāka skaitīt no otra gala:

-Trīs, divi, viens!

Līdz arviens nepārprotami nošvīkstēja spārni, un virs palaga, dārdot aplausiem, parādījās mis Peregrīnes galva (ne jau putna, bet cilvēka). Mati direktorei bija sajaukti, un redzama viņa bija tikai līdz pleciem, laikam jau zemāk nebija apģērba. Droši vien, pārvēršoties putnā, tas bija nokritis. Saņēmusi palagu aiz stūriem, mis Peregrine tikli tajā ietinās.

Mister Portmen! viņa uzrunāja mani no skatuves. Priecājos, ka atkal esat kopā ar mums. Jūs redzat nelielu izrādi, ar kuru bezrūpīgajā pagātnē apceļojām Eiropu. Iedomājos, ka jums tā varētu būt pamācoša.

Pēc tam viņa cēli aizslīdēja uz mājām atgūt apģērbu. Cits pēc cita uz skatuves kāpa īpatnie bērni katrs ar savu priekšnesumu. Milards, noģērbis smokingu un kļuvis neredzams, demonstrēja triku ar stikla pudelēm. Olivija, noāvusi svina kurpes, vingroja uz līdztekām, mezdama izaicinājumu gravitācijas likumiem. Emma uzbūra uguni, aprija to, pēc tam izpūta, pati neapdedzinādamās. Aplaudējot gandrīz vai iedzīvojos tulznās.

Kad Emma atgriezās savā vietā, pajautāju:

Es tomēr nesaprotu. Vai tu to savulaik demonstrēji publikai?

Protams. Viņa pamāja ar galvu.

   Parastiem cilvēkiem?

Protams, parastiem. Kāpēc lai īpatņi maksātu par to, kas pašiem pa spēkam?

Bet vai tā tu neatklāji savas mākslas noslēpumu?

Emma nosmīkņāja.

Nevienam nebija ne jausmas, viņa atbildēja. Cilvēki nāca uz starpspēlēm, lai redzētu visus mūsu trikus un stiķus, taču atklāja tikai to, ko rādījām uz skatuves.

Tad jau nodarbojāties ar acu apmānīšanu.

Tādā veidā maizi pelnīja vairums īpatņu.

Un neviens netika pieķerts?

Ik pa brīdim aizkulisēs ieklīda kāds maita, kas gribēja •apmierināt ziņkāri, tāpēc mums allaž bija miesassargi, kas tādam iesper ar kāju pa pēcpusi un izmet laukā! Kā velnu piemin, tā velns klāt!

Uz skatuves parādījās vīrišķīga izskata meitene, vilkdama laukakmeni maza ledusskapja lielumā.

Iespējams, ka viņa nav labākais darbarīks mežā, Emma čukstēja, tomēr cilvēks ar zelta sirdi, kas drauga dēļ ies nāvē. Mēs ar Bronvīni esam nešķiramas draudzenes.

Kāds palaida riņķī atklātnes, ar kurām mis Peregrine popularizēja izrādes. Kad tās sasniedza mani, virsējā bija redzama Bronvīne. Basām kājām, raudzīdamās objektīvā ar ledainu skatienu. Otrā pusē bija reljefs uzraksts:PĀRSTEIDZOŠI SPĒCĪGA MEITENE N0 SVANSĪ!

Bet kāpēc viņa tur neceļ akmeni, ja jau dara to uz skatuves? es izrādīju interesi.

Bronvīne bija nelāgā omā, jo Putns lika uz fotografēšanos saģērbties kā dāmai. Tāpēc viņa atteicās pacelt pat cepuru kārbu.

Izskatās, ka viņai ir bijuši iebildumi ari pret apaviem.

Visā visumā jā.

Beidzot izvilkusi akmeni skatuves vidū, meitene uz mirkli sastinga, skatidamās drūzmā, it kā viņai būtu pieteikts ieturēt pauzi dramatiska efekta radīšanai. Pēc tam viņa pieliecās, sagrāba akmeni ar lielajām rokām un nesteigdamās pacēla to virs galvas. Visi brēkdami sita plaukstas nevaldāmi bērnišķīgā sajūsmā, lai gan, jādomā, triku skatījās nez kuro reizi. Jutos, gandrīz vai kā redzot līdzjutēju baru svešā skolā.