Mollija Mūna aptur pasauli

Viņai izdevās izspiest jautājumu: Vai tu nožēlo to, ko esi izdarījis?

Sinklērs nopūtās. Mollij, es taču tev teicu, ka viņš ir traks. Protams, nenožēlo.

-             Nožēloju? Sells vilcinājās. Daļa manis kaut kur kaut kur dziļi iekšienē nožēlo. Bet es netieku klāt tām jūtām. Deivīna… Deivīna Natela palīdzēja man pieskarties manām jūtām. Bet citādi tām priek­šā ir siena.

-     Siena?

-    Aizliegums.

-Kas?

-    Man ir aizliegts iet pie manām jūtām.

Mollija sarauca pieri. Rokijs un Sinklērs pieslējās sēdus. Gluži kā informācijas zeltracis Mollija nejauši bija uzdūrusies necerētai patiesības āderei.

-            Vai tu, Primo, saki, ka tev kāds ir aizliedzis jūtu dzī­vi? viņa lēni vaicāja.

-Jā'

-            Kas tev to ir aizliedzis? Mollija juta, ka matiņi pa­kausī saslienas stāvus savādā, biedējošā satraukumā.

-    Mans pavēlnieks, atbildēja Sells.

-    Kas ir tavs pavēlnieks?

Primo Sells nodrebēja, it kā censtos, bet nespētu atce­rēties vārdu. Sinklērs un Rokijs ieplestām acīm pieliecās tuvāk.

-            Saki! uzstāja Mollija. Primo sāka kratīt galvu, it kā mēģinātu izdabūt no auss korķi.

-    Atbilde ir ieslodzīta, viņš teica.

Mollija saņēma Primo roku un skatījās uz savām kur­pēm.

-            Sinklēr, viņa teica, palīdzi Rokijam, lai viņš nesa­stingst!

Tikpat viegli, kā aptur kinofilmu projektora spoli, Mol­lija apturēja pasauli.

-            Tagad, viņa teica Sellam, tu aizmirsīsi visus sa­ņemtos rīkojumus par visa turēšanu noslēpumā. Vairs ne­kādu noslēpumu! Kas ir tavs pavēlnieks?

Sellam pa muti sāka nākt putas, kad viņš pūlējās iz­runāt vārdu.

-     Slakg Klegg, viņš siekalojās. Slakgg Kllak.

Bija tā, it kā vārds būtu ieslēgts viņa balsenē un nespētu izlauzties.

-     Slasss Šššladd.

Dubultais d atbalsojās telpā. Petula, nekustīga kā iz­bāzts suns, blenza augšup uz Sellu.

-            Ir kaut kāda parole, Sinklērs izbrīnīts teica. Vārds ir noslēgts ar paroli. Vai nu arī viņš mums nesaka patie­sību. Vai viņam tiešām var būt pavēlnieks?

-            Ir jābūt kaut kādam veidam, kā atrast paroli, teica Mollija. Viņa jautāja Sellam: Kāda ir parole, ar kuru no­slēgtas tavas pavēles?

-    Es nevaru tev to teikt, atbildēja Sells.

-    Mums atliek vienīgi minēt! Sinklērs uztraucās.

-            Bet tam var būt nepieciešams miljons gadu, teica Mollija. Tur taču ir triljoniem iespēju!

-            Ļauj pasaulei atkal kustēties! nervozi izsaucās Sin­klērs. Tā pretestības sajūta tuvojas. Viņš palūkojās ārā pa logu uz apvārsni, no kurienes nāca elektriskā, tirpinošā sajūta.

Mollija pamāja un atlaida laiku. Ūdens cilpveida ba­seinā atkal sāka plūst, un no āra varēja sadzirdēt Forestu savā dziļajā balsī dziedam vistām.

-     Lai kas tur ārā ari būtu, turpināja Sinklērs, tas kontrolē Sellu. Un tagad tas noteikti viņu meklē. Viņa sejas izteiksme pauda bailes. Ja tie nonāks šeit un to tur būs vairāk par vienu, mēs būsim nokļuvuši lielās nepatik­šanās. Viņi gribēs atpakaļ savu ievēlēto prezidentu.

Mollijas prāts vārījās. Viņi visi apzinājās, ka Primo Sella pavēlnieks vai pavēlnieki varētu ielauzties mājā. Ja tie tā rīkotos, tad viņiem kaut kas jādara, pirms tie ierodas. Mollija no kafijas galdiņa paķēra pildspalvu un papīru un strauji pagriezās pret Sellu.

-     Labi, Primo, es gribu, lai tu ātri pasaki man visas pa­roles, ko tu izmantoji citiem hipnotizētājiem, zvaigznēm, visiem cilvēkiem, ko tu esi hipnotizējis, lai mēs varam viņus atbrīvot.

-    Vienmēr ir bijusi tikai viena parole, ko esmu izmantojis, izšņāca Sells.

-    Un kāda tā ir? Mollija tuvināja pildspalvu papīram. Gaisā biezēja gaidas, un visi smagi elpoja.

-    Parole, ko es lietoju, ir "pilnīgi precīzi".

Mollija jutās kā saņēmusi belzienu pa smadzenēm. Smagu belzienu.

-     Pilnīgi precīzi? Bet tā… Viņa nespēja parunāt. Šie vārdi. Abu šo vārdu savienojums tika izmantots viņai. Iz­mantots, lai atmodinātu Molliju pirmo reizi, kad viņa bija hipnotizēta. To lietoja persona, kurai Mollija uzticējās. Un tie paši vārdi bija tie, kurus izmanto Primo Sells, lai valdītu pār saviem upuriem. Šos vārdus nebija izdomājis Sells, bet kāds cits.

Mollijas smadzenes pēkšņi salika visu pa plauktiņiem. Vai pilnīgi precīzi bija arī tā parole, ar kuru tika kontrolētas Sella smadzenes?

Bez brīdinājuma Mollija saķēra Rokija un Sella rokas un atkal sastindzināja pasauli.

Saki, kas ir tavs pavēlnieks! Mollija uzkliedza Primo. Pilnīgi precīzi!

Šī bija parole, kas bija jādzird Sellam. Mollijas minējums bija trāpījis desmitniekā. Tā bija ne tikai parole, ko Sells lietoja, tā bija lietota arī viņam.

Pēkšņi Sells izplūda padevībā un pavisam vienkārši pa­teica: Lo-gana ir mana pavēlniece.

trīsdesmit septītā nodala

Rokija mute pavērās tik plati, it kā tajā kāds būtu iestūmis lielu siera gabalu. Sinklērs izskatījās tā, it kā tikko būtu norijis dzīvu zuti. Petula ierūcās.

-     Tu gribi teikt, ka tava pavēlniece ir Lusija Ļogana? jautāja Mollija, cenšoties aptvert šausminošo patiesību.

-     Lusija Ļogana ir mana pavēlniece, apstiprināja Sells. Gandrīz visu, ko es daru, es daru tāpēc, ka Lusija ir tā pavēlējusi.