Mollija Mūna aptur pasauli

Kaut arī īstā Lusija Ļogana dzīvoja Braiersvilas savrup­mājā, no kurienes viņa savā hipnotizētajā stāvoklī bija veikusi izlūkošanas darbu Kornēlija labā, viņš pats bija ap­meties Braiersvilparkā, milzīgā, greznā mājā ārpus pilsē­tas. No turienes viņš bija plānojis savas darbības. Viņš bija pavadījis daudzus gadus, lai nostiprinātu savu varu, tāpēc vairākās valstīs viņš jau tagad kontrolēja policijas aug­stāko priekšniecību, armijas komandējošo sastāvu, laik­rakstu redaktorus un televīzijas staciju pārraudzītājus.

Tomēr viņa izdomas pilnās darbības uzmanības centrā bija Amerika. Kornēlijs bija ieplānojis, ka viņa hipnotizē­tais prezidents Primo Sells apprecēs kluso, neuzkrītošo bibliotekāri nohipnotizēto Lusiju Ļoganu. Tiklīdz viņa kā pirmā lēdija būtu ievākusies Baltajā namā, uz turieni pār­celtos arī viņš Kornēlijs Ļogans. Un no šī brīža Kornēlijs būtu ceļojis pa pasauli kopā ar savu dvīņumāsu un viņas vīru prezidentu Sellu.

Mēs būtu neuzvarama bēēēē trijotne. Es būtu ārkārtīgi varens. Citas valstis būtu, bēēē, pievienojušās Amerikai, un kādu dienu tā tiktu pār bēē dēvēta par Loganiju.

Viņi dzirdēja, cik vājprātīgi greizsirdīgs Kornēlijs bijis uz savu dvīņumāsu. Un tiešām, kad pirms daudziem ga­diem Lusija Ļogana gaidījusi bērnu, Kornēlijs bijis tik greizsirdīgs uz viņas laimi, ka nohipnotizējis viņas nā­kamo vīru jauno Primo Sellu; un pēc tam, kad Lusija dzemdēja bērniņu, viņš bija izmantojis māsas prāta pa­gurumu un nohipnotizējis arī viņu.

Kornēlijs bija ticis vaļā no mazās meitenītes, ielikdams viņu mīksto karameļu kastē un atstādams uz Hārdvikas bāreņu nama sliekšņa. Tā tas viss arī bija sācies.

Kad Kornēlijs pabeidza savu stāstu, viņa iztukšotās acis šaudījās uz visām pusēm un galva zvārojās uz pleciem.

-    Es nekad neesmu saticis ar cilvēkiem, bēēēē. Tieši tā­pēc arī man vajadzēja izmantot Sellu kā savu prezi bēē dentu.

Mollijai no viņa balss kļuva nelabi. Viņa nolādēja šo ārprātīgo, nežēlīgo cilvēku, kurš bija veidojis visu viņas dzīvi.

-      Nu, no šī brīža tu aizmirsīsi savu pagātni, viņa pēkšņi teica, un tāpēc jutīsies labi. Tagad tu ilgi gulēsi. Kad tu pamodīsies, vairs negribu dzirdēt ne vārda par tavu šausmīgo dzīvi, ja nu vienīgi tev par to jautāšu.

Kornēlijs Ļogans pamāja un, saritinājies uz grīdas pie kamīna, iegrima miegā. Mollija uzvilka sev segu un lūko­jās ugunī; viņas domas pārtrauca vienīgi Kornēlija nesa­karīgie šļupsti.

-    Bēēēē! viņš iebrēcās. Nēēēē! viņš lūdzās. Tad viņš noblēja: Lūdzu, neapēdiet mani!

četrdesmit otrā nodaļa

Kad Mollija pamodās, ārā krēsloja. Viņa bija gulējusi tik cieši, ka viena sejas puse bija sakarsusi un piesārtusi. Atvērusi acis, viņa redzēja, ka Kornēlijs Ļogans joprojām ir sabrucis uz grīdas. Rokijs un Primo sēdēja pie kafijas galdiņa un kaut ko dzēra no krūzēm, un aiz viņiem mirgoja Losandželosas ugunis kā elektriskie zibšņi. Primo izskatījās noguris. Viņš stāstīja Rokijam par to, ko darījis Kornēlija ietekmē. Mollija ietinās segā un aizšļūca līdz viņiem, lai apsēstos blakus. Mirkli viņa domāja, vai Rokijs ir pateicis Primo, ka Mollija ir viņa meita. Tad, apzinoties, ka Rokijs nekad nebūtu to darījis, viņa nomierinājās.

-     A, tu esi augšā! Primo smaidot sacīja. Tad viņš no­rādīja uz Kornēliju. Viņam laikam piemetusies laika no­bīde pēc lidojuma.

-    Nobīde pēc hipnozes, paskaidroja Mollija.

-     Viņš nu gan bija kā īsta ragana, vai ne? atcerējās Rokijs, un visi iesmējās.

-    Un kāda vēl! Primo jau nopietnāk turpināja. Man būs vajadzīgs ilgs laiks, lai samierinātos ar to, ka vien­padsmit gadus esmu dzīvojis kā radiovadāms robots. Es būtu dzīvojis pavisam citādi, ja nebūtu Kornēlija Ļogana pavadā.

Mollija un Rokijs nezināja, ko teikt, lai viņš justos labāk. Abi zināja, cik apkrāpti bija jutušies, kad kāds bija atņēmis viņu laiku un viņu vietā izlēmis, kā viņiem tas jāpavada. Primo Sells, kā bērni domāja, tomēr bija izbaudījis kādu daļu šī laika, taču atšķirībā no viņiem Sells bija piespiests rīkoties patiesi ļauni.

-     Centies domāt par visu labo, kas ar tevi noticis! ierosināja Mollija. Nu, tu taču esi ieguvis milzum daudz draugu. Tagad tu tiešām vari ar viņiem sadraudzēties.

-     Mollij, viņi tika hipnotizēti, lai es tiem patiktu. Kad es tos atbrīvošu, viņi vairs neuzskatīs mani par tik veik­smīgu, interesantu un spīdošu.

-    Daži varbūt uzskatīs.

-    Varbūt.

-     Un klausies, tev taču ir daudz labu uzņēmumu, kuri tev pieder joprojām un kurus tu vari vadīt! Tev joprojām ir TV stacijas. Un tagad tu varētu darīt daudz ko tādu, ko tev nekad nav ļāvis Kornēlijs Ļogans.

-    Tā ir.

-     Un tu esi ļoti, ļoti bagāts, mierināja Rokijs. Tava nauda ir mērāma vismaz tonnās.

-     Nav iespējams nopirkt laiku, drūmi noteica Primo. Man ir ar varu atrauti vienpadsmit gadi. Un, kas vēl ļaunāk, nav iespējams nopirkt mīlestību. Mani nemīl ne­viens. Neviens. Man pat nav suņa vai zelta zivtiņu, kas mani mīlētu.