Mollijas Mūnas fantastiskā hipnozes grāmata

-    Edna, Mollija teica, kad mēs atgriezīsimies, tu iesi uz virtuvi un pamodīsies, tiklīdz pārkāpsi pār slieksni. Tu aizmirsīsi mūsu braucienu uz pilsētu. Tu neatcerēsies, ka biju tevi hipnotizējusi. Tu teiksi Aderstones jaunkundzei, ka es biju nokāpusi lejā pēc aspirīna un ka tev šķiet es vēl joprojām esmu ļoti slima. Vai saprati?

Edna pamāja.

-     Un no šī brīža, kad es sasitīšu plaukstas vienreiz, tu atkal nonāksi transā, kura laikā darīsi visu, ko tev likšu. Un tad, kad sasitīšu plaukstas divreiz, tu izkļūsi no transa, neatceroties neko no notikušā. Vai skaidrs?

Edna vēlreiz pamāja, atkārusi apakšžokli kā lelle. Tad, uzspiedusi kāju uz gāzes pedāļa un ar roku piespiedusi skaņas signālu, viņa trieca mašīnu augšā kalnā.

No murgainā sapņa, kurā profesoru Nokmanu bija mo­cījuši svārsti un virpuļi, viņu uzmodināja automašīnas signāls uz ielas aiz Braiersvilas viesnīcas logiem. Viņš iz­berzēja acis un pārlaida mēli pār nekoptajiem zobiem.

-    Te jau ir vēl trokšņaināk nekā Čikāgā, viņš pie sevis noņurdēja, noņēmis no kakla medaljonu ar skorpionu un sniegdamies pēc ūdens glāzes.

Pēc pārdzīvojumiem bibliotēkā profesors bija nolēmis paildzināt savu uzturēšanos Braiersvilā. Viņš lēsa ja pie­tiekami bieži traucēs aizkustinošo bibliotekāri, viņa galu galā atradīs hipnozes grāmatu. Vai ari, viņš cerēja, ierau­dzīs kādu to lasām. Braiersvila taču bija pavisam neliela pilsētiņa.

Jau kopš ceturtdienas viņš bija klīdis pa ielām, sekojot cilvēkiem ar grāmatām rokās. Vairoties no viņa, mātes ar maziem bērniem pārgāja ielas otrā pusē un kāds pusaudžu bariņš apsaukāja viņu par spoku, taču viņam bija vienalga. Viņš bija cieši nolēmis dabūt doktora Logana grāmatu.

Viņš gribēja uzzināt tās glabātos noslēpumus, bet tam nebija ne mazākā sakara ar zinātniskiem pētījumiem.

Profesors Nokmans daudz zināja par slavenā hipnotizē­tāja dzīves gājumu. Viņš bija lasījis, ka Logans uzaudzis Braiersvilā un pēc tam aizceļojis uz Ameriku, kur ieman­tojis slavu un bagātību ar hipnozes seansiem. Nokmans bija studējis dzeltējošus avlžrakstu izgriezumus, kuros aprakstīti doktora vadītie pārsteidzošie hipnozes priekš­nesumi, kas reiz padarīja viņu par vienu no sava laika dižākajām slavenībām. Viņš bija apmeklējis pilij līdzīgo Hipnozes māju, ko Logans uzcēlis par priekšnesumos sa­pelnīto naudu.

Taču īpašu interesi viņā izraisīja ziņa, ka Logans sarak­stījis grāmatu, kurā, kā varētu domāt, ir apkopots viss, kas viņam zināms par hipnozi. ŠI grāmata bija izdota tikai nedaudzos eksemplāros un tika uzskatīta par ārkārtīgu retumu. Tomēr profesors Nokmans izdibināja, ka viens no pasaulē vēl esošajiem grāmatas eksemplāriem atrodas Braiersvilas bibliotēkā. No šī brīža viņš cieši nolēma iegūt to savā īpašumā. Viņš vēl nekad nebija kaut ko vēlējies tik ļoti. Un viņš to jau gandrīz ieguva, bet stulbā bibliotekāre grāmatu bija pazaudējusi.

Domas par bibliotekāri uzdzina Nokmanam dusmu trī­sas. Viņš iztēlojās, kā žņaudz sievietes kalsno kaklu, un viņa galvā sakāpa asinis. Pietvīkušu seju viņš pacēla tāl­ruņa klausuli.

Apkalpotāj, viņš nikni teica, atnesiet man krūzi bibliotekāres… es gribēju teikt, kafijas.

Nokmans izmisīgi gribēja šo grāmatu. Viņš nekad ne­bija tīkojis kaut ko kvēlāk. Nekas viņa negodīgajā dzīvē nebija šķitis tik pievilcīgs, un Nokmanam bija lieli plāni, saistīti ar grāmatu. Neviens neatturēs viņu no tās iegūša­nas, un viņš neatgriezīsies Štatos, līdz nebūs droši sagrābis grāmatu savās rokās.

ASTOTĀ NODAĻA

Edna un Mollija atgriezās bāreņu namā, mašīnas riepām šķaidot granti pa gaisu. Nams bija tukšs un kluss, jo Aderstones jaunkundze vēl nebija atgriezusies un bērni vēl nebija pārnākuši no pastaigas. Petula aizskrēja apsekot dārzu, un Mollija, ļoti apmierināta ar sevi, devās augšup uz jumtistabiņu. Viņa apsēdās uz gultas malas un sāka pārdomāt tikko paveiktos brīnumdarbus. Ednas hipnotizēšana likās kā sapnis. Kamēr Mollija brīnījās par savām jauniegūtajām spējām, no virtuves radio pa kāp­nēm augšup plūda mūzika. Mollija juta, ka viņas acis ir nogurušas. Ednas hipnotizēšanas laikā ar tām bija noticis kaut kas neparasts. Tobrīd šķita, ka tās kvēlo, bet tagad tās bija trulas un smagas.

Mollija pāršķirstīja hipnotizēšanas grāmatu, meklējot kaut ko par kvēlojošām vai nogurušām acīm. Nodaļā "Kā hipnotizēt pūli" bija apakšnodaļa ar virsrakstu "viss ir acīs".

Lai hipnotizētu lietu pūli, tev jāiemācās hipnotizēt tikai ar acīm. Tas foti nogurdina acis. Praktizējies ar Šiem vingri­nājumiem!

Grāmatā bija acs attēli. Acs, kas skatās pa kreisi. Acs, kas skatās pa labi. Acs, kas skatās uz tuviem un tāliem priekšmetiem. Tad Mollija nonāca pie apakšnodaļas, kas saucās "Vingrinājums ar spogufi".

Nostājies spoguļa priekšā un ielūkojies sev tieši acīs. Centies tās nemirkšķināt. Drīz tava seja mainīsies. Neuztraucies. Tev lik­sies, ka tavas acis kvēlo. Šī kvēlošana ir tā sajūta, kāda tev nepie­ciešama, lai hipnotizētu cilvēkus tikai ar acīm. Un tieši tā tev jā­apgūst, lai hipnotizētu pūli.