Neiepazītā Latvija

Ņemot vērā attīstīto zirgkopību Burtniekos šobrīd, pirmās divas rindas vēl šodien tīri aktuālas, bet kā ar zivīm? Senāk ezers bijis ļoti bagāts ar zivīm, te izrakumos atrasti līdz divarpus met­rus gari sami, kuru svars tad būtu bijis līdz 150 kg. Sevišķi gar­šīgi bijuši plauži jeb brekši, kuri sūtīti pat kā dāvana galmiem. Burtnieku pagastā dzimušais aktieris, zīmētājs un rakstnieks Rei­nis Birzgalis67 gan brekšus sauc maķenīt savādāk, pie viena pie­zīmējot ka "zivi breksni burtniecieši sauca par plaudi".

No 1980. gada rūpnieciskā zveja krasi samazinājās. Taču teikā kāds vīrs te kādreiz zvejojis tikai asarus, kopš tā laika "daudz visādu zivju", tikai asaru maz, jo vīrs tos visus izķēris ar saviem tīkliem68 . Bet salakas vairs neesot šeit no tā laika, kad salaka ar ķīsi saderējusi skrieties no Košķeles līdz Burtnieku Lie­lajam krogam. Ķīsis pamanījies ieķerties salakai astē un tā ar viltību panācis, ka salaka posusies no ezera laukā69 . Lai nu kā, bet ezera dienvidu daļā blakus trīs mājas - Sapali, Brekši un Ķīši. Savulaik viens pats visas zivis no ezera un visu labību trīs­desmit verstis lielā apkārtnē izēdis pūķis ar divpadsmit galvām. Kad stiprinieks nocirtis tās visas, asinis tecējušas straumēm, un no tām "cēlusies Briedes pieteka - Rusupīte"70 .

Izveidojušās plaisas, kuru platums pat vairāki metri, vairs nesasalst pat vislielākajā salā. Lai tiktu pāri, ceļa vietā metot žagarus, kamēr aizsalst. Ja ziemā pēc liela sala uznāk atkusnis, dažkārt zem ledus dzirdamas maigas, dziedošas skaņas. Savu­kārt siltās vasaras naktīs nedaudz pēc saulrieta, kad dabā valda

klusums un kokiem pat lapas nepakustas, dzirdama dīvaina melodiska šalkoņa.

Vēl par "kauslī- gajām skaņām". At­cerieties Laikavcci ezera dzelmē, kas kaujas ar atnācējiem. Teika71 min Varaž- kalnu pie ezera, kur agrāk latvieši karoju­ši ar igauņiem. Tur kritušie septiņpadsmit latvieši aprakti trīs kapos un naktīs tur ar­vien vēl karojot latvieši ar igauņiem. Lokalizējot šo teiku dabā, jādomā, vai tik te nav domāts bijušās Bauņu muižas tuvumā eso­šais Varžukalns. Tāpat teika72 min Vilka kalnus, kas atrodoties "starp Burtnieku ezeru un Salacu". Pirmkārt, ja jau Salaca ne­tek paralēli ezeram, tad jau starpā nekas nevar atrasties. Otr­kārt, Vilku kalni tiešām ir, tikai atrodas ezera A pusē starp Sil- zemniekiem un bijušo Radziņu mežsargmāju. Teika stāsta, ka tur karojuši grieķi ar vāciešiem (ko gan viņi tur dalījuši?), pie tam grieķi "apkārt mežam sacēluši valni, lai vācieši netiek ārā".

Ezera austrumu krastā noturīga tradīcija bijusi kopīga līgo­šana. Burtnieku Vecžagaros dzīvojušais Jānis Laiviņš sacerējis "1936. gada Jāņu atskaņas Burtnieku ezermalā"73 . Dzejojumā pieminēti daudzi pagasta tālaika saimnieki, kaut ne vienmēr tas viņiem bija glaimojoši. Piemēram:

Tad iet un apmetas pie pirmā laivinieku mieta, Jo tur, kā redzams, vemšanai ir brīva vieta.

Tā jau apdziedāšanās vien bija. Edvarts Tūters ezeru piemin dzejolī "… Kur trejas zvaigznes"74 . Laimonim Pēlmanim ir se­nāks dzejolis "Burtnieka atmoda"75 , tiesa, ar toreizējās ideolo­ģijas pieskaņu. Pašreizējais burtniecietis Dzintars Vītols vienu dzejoli veltījis "Burtnieku ezeram"76 , tajā starp citu teikts:

Es zinu - grūti atrast nemainību, Un bieži ceļš caur lētu prieku ies - Par tavu balto rožu uzticību Es tāpēc atnākšu reiz pateikties…

Burtnieciešu pašreizējā himna ir "Burtnieka ūdeņos"77 ar Rutas Roķes vārdiem, tai mūziku komponējis Arvīds Rihters. Tās piedziedājums jūsu ieskatam:

Zilas tāles, baltas buras, Spēks, kur rodies vējus veikt? Sirmais Burtniek, vai tu jūti - Nākam tavu daili sveikt.

Burtniccietis ir arī Pēteris Zirnītis, par ezeru sakarā ar sevi pašu dzejolī "Burtnieks"78 viņš teic:

ar tavu gaismu iezīmēts es šajā laukā esmu sēts un izkaisīts un atraisīts kā dzīvība kam jāuzdīgst

Vai Burtnieks būtu tikai vienkāršs ezers, ja jau tam veltītas tik daudz teiku un dzejas rindu? Atbildi dod dzejnieks Kārlis Kliāss79 : Tu svēts. No tavām zilām dzelmēm Dveš gaišums, teiku apmirdzēts; Nāk Lāčplēsis ar āvu spožu Nest gaismai brīvību. Tu svēts! /../ Un kamēr Latvija vien dzīvos, Tu cilšu ciltīm būsi svēts. Pats pļavu, mežu lokā jozies - Un druvās šalkodams - tu svēts!

Vēres

1   Almanahā "Sēta, daba, pasaule". 1860, 3.

2    Senču kalendārs 2000. un turpmākiem gadiem. Saldus, 1999, 186. lpp.

3    Indriķa Livonijas chronika. Tulkojis J. Kripēns. Rīga, 1936, 70. lpp.

1    Ess a i sur Ies ossements fossiles des bords du lac de Burtnek en Livonie. Extra memoires de I'Academic imp. des Sciences de St.-Petersbourg, 4. Saint-Pe- tersbourg, 1836.

2    LFK1968, 3418-3419.

3    Latviešu pasakas un teikas. Sakopojis P. Smits. Rīga, 1937, 15. sēj., 429. Ipp.

4    LFK 23, 3970.

5    Latviešu pasakas un teikas. Sakopojis P. Smits. Rīga, 1937, 15. sēj.,

420.      Ipp.

6    Antoloģijā "Dzeja" Rīga, 1921

7      LFK 17, 627,98.

8      LFK 1,37, 6.

9     LFK 1771,6812.

10     LFK 884, 662.

11     LFK 1978, 192.

12     LFK 1978,2690.

13    Žurnālā "Skola un Ģimene". Rīga, 1990, 6.

14     LFK 1978, 2382.

15    LFK 1772, 4961.

16    LFK 1978, 756.

17     Valmieras novada teikas. Valmiera, 1999, 52. Ipp.