Neveiksmīgais eksperiments

Pēc pusstundas viss bija beidzies… Izrādījās, ka tas ir vienkāršāk, nekā es biju iedomājies… Kāda laime atkal sajust savu ķermeni! Pat tad, ja tas ir nekustīgs un karājas aiz rokām virs pašas grīdas. Vislielākā laime — ne vien domāt, bet arī sajust. .. Cik daudz mēnešu man tas nebija lemts … Manas acis bija aizvērtas, tomēr skaidri iztēlojos, kā es karājos starp vadības pulti un krēslu. Labā roka uz ESM regulatora, kreisā — uz krēsla elkoņu balsta. Dažus centimetrus no manas sejas — grīdas baltās flīzes. Skaidri sajutu, kā no tām plūst vēsums. Kaut nu tajā mirklī, kad tiks dota pavēle izslēgt strāvu, es nesadauzītu degunu pret grīdu. Džuds Asperss bija glīts jauneklis, un man nepavisam negribētos jau pašā sākumā samaitāt viņa degunu … It īpaši, ja tagad tas ir manējais .. . Nabadziņš, viņš vēl ir šokā un nenojauš, kādos slazdos iekritis. Interesanti, kā Džuds izturēsies, kad tiks atvienota strāva. Skandāls gan laikam nenāktu viņam par labu… Jādod viņam iespēja visu krietni apdomāt… Bet viņš taču ir tik aprobežots … Viņa smadzeņu pārslēgšana neprasīja vairāk par trim minūtēm. Saldēšanas iekārtas ietilpība un visa pārējā aparatūra bija aprēķināta speciāli man. Nabaga Džuda domām šajā laboratorijā būs plašas iespējas. Nekādi nav saprotams — kas viņu vilka pie zinātniskā darba? Pēc savas attīstības un domāšanas līmeņa Džuds ir tikai vidējas kvalifikācijas futbolists. Agrāk es vēl varēju par šo to šaubīties, bet tagad aina ir pilnīgi skaidra … Mani pārņem šausmas un sašutums, iedomājoties, ka tādi kā Džuds ielavījušies zinātnē … Nē, es kategoriski negribu, lai man būtu ar viņu kaut kas kopīgs … es atvienojos …

* * *

Kas to varēja domāt, ka šis vecais Noels būs tāds viltnieks! Ha, ha, noķert mani tādā veidā! Lai gan — vēl nav zināms, kurš kuru ir noķēris… Tiklīdz viņš mani

ieslēdza šajā kontūrā, es tūlīt sapratu, kas vecajam prātā, un nolēmu . .. viņu netraucēt. Interesanti, ko viņš darīs, kad dabūs visu zināt… Atskries un prasīsies atpakaļ? Nekā. nebija, man nenāk ne prātā viņu vairs laisti To nu gan es nebiju domājis, ka reiz būs jāstājas viņa vietā … Nekas … Es, veco zēn, tavā vietā izlocīšos, par to tu vari būt drošs, bet vai tu manējā tiksi galā? … Tu vēl pieminēsi «vidējas kvalifikācijas futbolistu» … Tupēt te kā uz troņa un tēlot, ka risina pasaules mēroga problēmas, ir viens, turpretī pavisam kas cits nokļūt manā bijušajā ādā … Vai arī jebkurā tamlīdzīgā … Nē, Noel, veco zēn, kad es gribēšu tikt laukā no šejienes, es būšu gudrāks un nemetīšos virsū Džudam Aspersam — pirmajam, kurš pagadīsies.

Oh, ir gan labi! . . . Varu padomāt vienā mierā, nekur nesteidzoties, nebaidoties, ka mani izsauks šefs vai atnāks Džena, vai kārtējo reizi ieradīsies Mērija ar savām muļķīgajām pretenzijām. .. Cik daudz sarežģītu problēmu ar vienu rāvienu atrisināja šī negaidītā iemiesošanās viņā. Apbrīnojami, kā es nebiju ņēmis vērā tik lielisku atrisinājumu… Iespējams, ka mēs ar Noelu pat būtu varējuši vienoties… Noslēgt savā starpā darījumu … Kaut gan tagad ir iznācis vēl labāk … Man nav nekādu saistību, bet viņš lielajā steigā atstāja man mantojumā šo to no savām biostrāvām. Visas šīs formulas, ar kurām patlaban piedzīta mana galva… Hm, galva? … Lai nu tā būtu galva… Agrāk es neparko nevarēju šīs formulas atcerēties… Bet tagad esmu ar mieru jebkuru no tām pierādīt… Sākumam ar to pilnīgi pietiks, lai vazātu aiz deguna profesoru Tīzvudu un citus. Interesanti, ko viņi man pieliks, ja izrādīsies, ka Noels būs pavisam aizmucis. Es viņu pamatīgi nobaidīju. Nabadziņš, grūti viņam klāsies ar intelektu vien — bez naudas, ar maniem parādiem un visu pārējo. Viņam pat neienāca prātā uzzināt manu adresi… Līdz mūža galam neaizmirsīšu Noela ģīmi tajā brīdī, kad viņš atvienoja strāvu un nogāzās ar degunu uz grīdas. Tā nu man nevienā kautiņā nebija ticis sadauzīts deguns. Ceru, ka nekad neesmu rādījis tik muļķīgu seju kā viņš tajā brīdī. Riebās skatīties … Un kā viņš laidās lapās! . .. Acīmredzot domāja, ka mēģināšu viņu aizturēt. Vecais muļķis! ..,

Smadzeņu biofizikas institūta ģenerāldirektors profesors Persijs Tīzvuds pārsteigts sarauca pieri.

—    Policijas komisārs? Pie manis? Tas droši vien ir pārpratums. Sakiet, ka esmu aizņemts, un.. , ieteiciet viņam griezties pie mana vietnieka profesora Brikija…

—    Diemžēl, ser, viņš grib runāt ar jums… Viņš apgalvo, ka tas esot ļoti svarīgi. Viņš, — sekretāre mis Pērša pieliecās šefam pie pašas auss, — viņš atnācis sakarā ar Džudu Aspersu …

—    Tādā gadījumā vēl jo vairāk… Sakiet, ka šis Asperss sen vairs nestrādā mūsu institūtā.,. Vairāk nekā divus gadus …

—    Es jau teicu, ser.

—    Nu un?

—    Viņš paliek pie sava.

—    Kaut kas neiedomājams … Esmu aizņemts, vai jūs saprotat, aizņemts … Nu — lai notiek … Aiciniet viņu kabinetā! Taču brīdiniet, ka varu veltīt viņam, augstā-* kais, desmit minūtes …