Nirējs 2.grāmata Cita pasaule

Sestās rases pārstāvju vidū tūlīt varēja samanīt stalto, sirmo reģi un viņa aklo māsu, kurai sestie iz­rādīja acīmredzamu un neviltotu cieņu.

-    Domāju, ka varam sākt! Pagājis dažus soļus uz priekšu, neviena nelūgts, sanāksmes vadītāja pienā­kumus uzņēmās kāds no atlantīdiešiem. Bez mums, ceturtās rases pārstāvjiem, es te redzu vēl divu, pie­dodiet, triju rasu sūtņus, kuriem, iespējams, ir tiesī­bas runāt! Šķiet, titāns nebija radis uzklausīt iebil­dumus.

-    Tas jauki, rimti, tomēr gana stingri ierunājās sirmais reģis. Pat nepalūkojies uz atlantīdiešiem, viņš turpināja: Mēs gan te redzam sanākušus sešu rasu pārstāvjus, kuriem jāpauž savējo viedoklis un kuriem ir tiesības balsot. No sirds pateicos jums par to mūsu planētas vārdā!

-  Dīvaina aritmētika! atlantīdietis iesmējās. Sprie­žot pēc vecuma, sestās rases pārstāvim ir problēmas ar skaitīšanu! Ceturto delegācijas vadonis atklāti ņirgājās. Varbūt tās ir redzes problēmas?

-   Mūsuprāt, lai pēc kārtas piesakās pa vienam kat­ras pamatrases pārstāvim, tā mēs novērsīsim jebkurus turpmākos pārpratumus šajā jautājumā. Trešās ra­ses pārstāvis centās nesarežģīt atklāti draudīgo situ­āciju.

-    Tam mēs piekrītam, tomēr uzskatām, ka runā­šanas un balsošanas tiesības sanākšanā ir tikai triju, iespējams, četru rasu pārstāvjiem! tiepīgi uzstāja atlantīdietis.

-    Tā kā vissenajie šo sapulci nav pagodinājuši ar klātbūtni, mēs lūgtu pieteikties Zemes otrās rases pār­stāvi! Vienacis necentās uzsākt ķīviņu.

No koka pazarēm izlija, izmirgoja daļa caurspīdīgā miglāja, veidodama ģeometriski precīzu kvadrātu, acīmredzot otro rasi pārstāvēja vismaz divi indivīdi.

-   Pateicos! īsi bilda vienacainais milzis.

Šoreiz atlantīdietis cieta klusu, jo otro rasi uzskatīja par iespējamo sabiedroto balsojumā.

-   Zemes trešo rasi pārstāvam mēs lemūrieši! Pir­majam vienacim klusēdams blakus nostājās otrs, izrā­dot cieņu klātesošajiem, nedaudz noliekdams galvu.

-   Un es pārstāvu ceturto rasi atlantīdiešus! spo­žās aizsargbruņās tērptais titāns īsi noskaldīja. Kā noprotu, vēl te ir sestie? Viņa lūpas neslēpa ironisku smīnu. Tomēr to balsošanas tiesības ir apšaubāmas vismaz divu iemeslu dēļ!

-    Mēs esam aizmirsuši piekto cilvēku rasi! pie­klājīgi un neitrāli atgādināja lemūrietis.

-    Kur viņi ir? Tādus te neredzu! Kā mums visiem zināms, iznīcinādama sevi, cilvēku rase uz mūžīgiem laikiem zaudēja tiesības piedalīties Zemes likteņu lem­šanā. Atlantīdietis nespēja valdīt dusmu izvirdumu un ironiju reizē. Es te redzu tikai citādos cilvēku izskatā svešiniekus, kuri jāiznīdē, kuriem nedrīkst ļaut eksistēt uz mūsu planētas, kur nu vēl piedalīties Zemes rasu saietā!

Šķiet, tieši šādu titāna paziņojumu bija gaidījuši visi zemieši, jo neviens neizrādīja pārsteigumu. Pat otro rasi pārstāvošais apliecināja aktīvu piedalīšanos sarunā, pārvērzdamies skaistā, izteiksmīgā ovālā, tad aplī.

-   Vai kādam ir iebildumi? vaicāja vienacainais lemūrietis.

-   Ir, Toms iesāka un turpināja tik savaldīgi kā vēl nekad savā bezgala īsajā un bezgala garajā mūžā. Ci­tādo vairs nav uz šīs planētas, neviena paša! Tiesa, nav arī cilvēku mūsu iepriekšējā izpratnē par viņiem…

-   Kas tad ir tie, kuri mums pretojas, tur lejā, pa­zemē? iebrēcās titāns Vai ne citādie .?

-   Gan jā, gan nē! Toms turpināja. Amona iecere tuvojas tās īstenojuma beigu fāzei. Šajā ne tikai Zemei vien svarīgajā eksperimentā tika iesaistīti gan senie dievi, kas nākuši no citas, mirstošas zvaigžņu sistē­mas, gan atlantu rase, gan cilvēki, gan citādie.

-   Senie dievi? Tomu pārtrauca atlantīdietis. Tādi paši svešinieku salašņas kā citādie\ Amons kļūdījās, nostādamies viņu pusē!

Acīmredzot seno dievu, viņu niknāko ienaidnieku, pieminēšana ceturtās rases pārstāvim joprojām nebija paciešama.

-    Amons bija spiests to darīt… bez steigas, taču pārliecināti turpināja Toms. Tā bija liktenīga kļūda un nejaušība, ka Zemes visu laiku attīstītākā trešā rase, pamezdama materiālo pasauli, tomēr nolēma at­stāt dažus lemūriešu brīvprātīgos, lai tie ar padomiem un zināšanām palīdzētu nākamajiem, tobrīd vēl primi­tīvajiem planētas valdniekiem titāniem.

-   Titāni nekad nav bijuši primitīvi; tu, kas neesi ne citādais, ne cilvēks, neuzdrošinies to pateikt vēl vienu reizi!

-   Lai viņš turpina… paklusi bilda lemūrietis.

-    Trešās rases atstātie, mīlēdami un lolodami šo planētu kā neviens cits, priecādamies par lielisko da­bas bērnu atlantu attīstību, visādi šo attīstību veicinā­dami, aizmirsa galveno: titānu garīgā pasaule ne tuvu netika līdzi lemūriešu dāvāto zināšanu līmenim!

Toms pārlaida skatienu klātesošajiem visu rasu pārstāvji klausījās ar lielu uzmanību, savaldījās pat atlantīdieši, jo tika runāts par viņu pagaisušo senvēsturi.