Pēdējais karš

Acīmredzot viņš to visu pazaudēja jau bezsamaņā, neapjēdzot ko dara.

Neviens neskatījās uz Ranmakana otro atdzimšanu, neviens neuztraucās, vai eksperiments ar viņu izdosies. Un, ieraudzījusi viņu nākamajā dienā piesardzīgi klīstot pa gaiteni, Kiročka Tkačenko skaļi un skaidri teica Gļebam Baueram:

- Eh, būtu mana griba...

- Sapratu, dusja, - atbildēja Gļebs. - Uz šodienu viņš ir trešdaļa no šīs planētas iedzīvotājiem. Tiesa, sliktākā trešdaļa. Varbūt viņu tomēr varēs pataisīt par cilvēku.

Piektā nodaļa. Kupoli Manves piepilsētā

1

Kapteinim Zagrebinam nepatika krēsla. Garas pavasara krēslas, pilnas dziļi zilām ēnām un īpašu intensīvu klusumu. Viņš nemīlēja tās pat uz Zemes. Šeit uz Munas, bez putnu balsīm un lapu čaukstēšanas, krēsla viņam likās īpaši nomācoša. Pēdējās dienās viņš atkal gribēja smēķēt, un krēslas stundā bieži tuvojās pelnu traukam, kas piestiprināts zem ekrāna, un izklaidīgi pieskārās tam ar pirksta nagu. Kudarauskas, kurš ar Pavlišu bija saderējis, ka kapteinis atgriezīsies pie vecā ieraduma, nemanāmi smaidīja, dzirdot šo klauvēšanu.

Lai izklīdinātu krēslas garastāvokli, kapteinis attālinājās no ekrāna, pagriezās - rokas kabatās - pret galveno pulti un, ieskatījies  strādīgā Kudarauskas pakausī, sacīja:

- Zenonas, starp citu, es jums neesmu stāstījis, kā mums trešajā gadā?..

Pat ja Kudarauskas jau bija dzirdējis šo stāstu, viņš par to nerunāja, viņš labprātāk to klausījās vēlreiz. Viņš kapteiņa stāstus uzskatīja par piedodamu vājumu, kuru zaudējot, viņš būtu izgudrojis citu, varbūt apkārtējiem daudz bīstamāku. Piemēram, sāktu vākt akmeņus, kā Fukss no "Neptūna". Tad vienā atradās baktērijas, kas apēda visu mandarīnu ražu uz Zemes un maksāja gadu darba simtiem biologu, bet kapteinim Fuksam - tālo reisu kapteiņa diplomu.

Kapteinis ir atbildīgs par sava kuģa kravu.

Koronam Aro patika krēsla - krēsla atgādināja Koronu, tālu no savas zvaigznes, paslēpušos, lai nesasaltu zem bieza mākoņu slāņa. Aro uzkāpa uz tiltiņa, lūdza kapteiņa atļauju un apsēdās uz grīdas pie lokatora, apvijot asti ap sevi. Aro ar patiesu baudu paskatījās uz lielā ekrāna pelēkajām debesīm un klausījās stāstus, kas notika ar kapteini notikumiem bagātā kosmosa skolā. Korona Aro bija nerunīgs, bet šis nerunīgums radās viņa kautrības dēļ. Viņu mulsināja paša lielais, neveiklais ķermenis, mulsināja tas, ka bija jālieto lingvists, tāpēc viņš bieži palaida garām sarunu "dvēseli". Aro deva priekšroku klausīties.

Brīvā vietā ārpus pilsētas mašīnas izkausēja augsni puskilometra diametra aplī un virs šīs gludās, necaurlaidīgās grīdas tika izveidots caurspīdīgs kupols. Devkali un Mazulis vairākas reizes brauca uz Eža uz pilsētu un atveda daudz dzīvei nepieciešamu lietu. Priekšmeti uzauga kalnā pie kupola vārtiem un gaidīja rindā uz dezaktivāciju.

Pirmās mājas celtniecību vadīja divi pji. Pji bija mazāka auguma nekā Manves iedzīvotāji, un viņu āda laternu gaismā likās nedaudz zaļgana. Abi pji bija mednieki. Karš viņus atrada augstu kalnos, un viņi patvērās no sprādzieniem alā, kurā nomira no radiācijas. Antipins nejauši atrada alu izpētes lidojuma laikā uz pji galvaspilsētu četru tūkstošu kilometru attālumā no Manves. Ekspedīcijas dalībniekiem jau bija ieradums, nosacījuma reflekss, ik pa brīdim meklēt visneiedomājamākās vietas - katrs jaunais Munas iedzīvotājs atradās pēc ilgiem centieniem, meklējumiem un neveiksmēm. Dažreiz šķita, ka vairs nav iespējams atrast nevienu citu, un tomēr noteikti atkal pienāca diena, kad, atgriežoties no nākamā lidojuma, izlūki raidīja:

- Paziņojiet Vas, lai sagatavo aprīkojumu. Un pienāca svētki.

Tas bija jau trešais mēnesis, kopš "Segeža" piezemējās Manvē, bet bija bijušas tikai sešas brīvdienas.

Līdz šim nebija ko domāt par to, kā attīrīt planētu no radiācijas. Tas bija uzdevums, kas bija ārpus "Segežas" un pat pašas dabas spēkiem - paies vēl daudzi gadi, pirms cilvēki varēs doties visur, kur vēlas, un kad vēlas, pa Munas ielām un pakalniem.

- Mēs ar jums esam liecinieki pilnīgi jaunas civilizācijas dzimšanai, - sacīja korona Aro. - Bija Ādams, tad parādījās vēl divi - kuri vairāk līdzinājās īstajam Ādamam un Ievai - tagad cilvēki vairosies un pavairosies. Vai es pareizi citēju Bībeli?

- Ja godīgi, es to neesmu lasījis, - atzinās kapteinis. - Sākumā es baidījos, ka starp ligoniešiem un pji varētu būt kaut kādas domstarpības. Tomēr naidīgas tautas.

- Tās vairs nav naidīgas tautas, - sacīja Aro. - Tās nav pat tautas.

- Viņiem jākļūst par vienu tautu.

Ranmakans no kaut kurienes dabūjis košļājamo gumiju, - sacīja Kudarauskas, kurš tagad ar īpašu uzmanību sekoja planētas Ādama dzīvībai.

Ranmakans viņu ar kaut ko atgrūda, un tajā pašā laikā viņa raksturs hipnotizēja Zenonas. Zenonasam noteikti vajadzēja zināt, kur atrodas un ko šobrīd dara šis Ranmakans.

- To no pilsētas viņam atveda Devkali, - sacīja Aro.

- Vai tā nav kaitīga? - Jautāja Kudarauskas.

- Ne vairāk kaitīga kā smēķēšana. Viegla narkotika.