Pēdējais karš

Kori pārrāpās pār to un pazuda gaiteņa tumsā. Ranmakans vilcinādamies sekoja viņam un apstājās, redzēdams, kā tārpa maiss sakustējās un sāka rāpot tumšajā spraugā. Profesors skaļi krekšķināja - izpletnis svēra ap piecdesmit kilogramu. Viena no sievietēm, kas vēroja šo ainu no loga, sasita rokas, kaut ko pateica draudzenēm un skrēja palīgā profesoram. Pārējās viņai sekoja. Tārps sāka rāpot ātrāk un pazuda mājā. Ranmakans joprojām domāja, ko darīt. Stāvoklis bija sarežģīts un neticams. Profesors piederēja otrajai kastai, un iesaistīšanās tādos plebejiskos darbos kā svaru vilkšana un nešana bija absolūti aizliegta tūkstoš gadu senām tradīcijām. Kad Ranmakans mēģināja izprast cilvēku attiecības Segežā, viņš nonāca pie secinājuma, ka viņi visi tur, izņemot, iespējams, tanti Miliju, pieder pie viņu planētas augstākajām kastām. Zemāku kastu vietā viņi izmantoja robotus. Nekādas Kudarauskasa skaidrošanas nevarēja satricināt Ranmakana pārliecību. Viņam tas nebija vajadzīgs. Kad pasauli var izskaidrot ar ērtu shēmu, patiešām nav vēlēšanās to atmest un meklēt dažādus sarežģītus un nevajadzīgus skaidrojumus ikdienas dzīvē.

Tāpēc tas, ka robots vilka izpletni, bija saprotams. Tas, ka profesors Kori to darīja, bija pilnīgi nesaprotami. Ranmakans formāli atzina, ka visi zem kupola ir vienlīdzīgi un kastu nav, taču savā dvēselē viņš cilvēci sadalīja kastās un norīkoja sevi vienā no zemākajām, kaut arī ne tajā, pie kuras viņš piederēja pirms kara, bet nākamajā, ceļā uz augšu. Viņš uztraucās, ka viņam varētu tikt atņemtas tiesības vadīt darbnīcu, un aizdomīgi skatījās uz jaunpienācējiem: vai viņu vidū ir kāds patricietis, kurš spēj un vēlas ieņemt viņa vietu?

Līdz šim viss bija kārtībā. Nebija jaunu patriciešu. Vecie, Devkali, Pirra un Kori, jau ieņēma neskaidrus, bet tomēr izteiktus līderu amatus, bet vienīgais Ligonā izglābtais patricietis deva priekšroku nekā nedarīšanai un runāšanai par demokrātijas iespējām. Ranmakans devās pie profesora, lai kliedētu savas bailes, un rezultātā vēl vairāk saputrojās un nolēma, ka Kori, kurš ar viņu nebija apmierināts, varētu informēt atnācējus par Ranmakana nepareizo izturēšanos. Bet Ranmakans ir pirmais vīrietis uz Munas, Ādams, kā viņu sauc citplanētieši, un viņš nevar sēdēt kopā ar sievietēm, šūt vai pienest viņām adatas un diegus. Nē, tas nenotiks. Sievietes, protams, piekrīt demokrātijai: viņas pieder pie viszemākās kastas, arī viņu vīri un bērni. Viņām nav ko zaudēt. Ranmakans toties ir ierēdnis, kāds, nekāds, bet tomēr ierēdnis, tā sīkburžuāziskā slāņa pārstāvis, kurš ar skaudību skatoties uz saviem priekšniekiem, izmisīgi turas pie savām mazajām privilēģijām, kas paaugstinājušas viņu augstāk par tiem, kuriem vispār nav privilēģiju.

Profesors Kori, smagi elpojot, atstāja darbnīcu.

- Tā vietā, lai šeit stāvētu, - viņš teica Ranmakanam, - ej palīdzi sagriezt zīdu lielos gabalos. Negriezīsi tak no visa izpletņa...

- Es pazvanīšu kuģim, lai viņi atsūta otru robotu, - spītīgi sacīja Ranmakans. Viņš turpināja turēties pie savām privilēģijām. - Robots to izdarīs labāk nekā es. Bet man pašam ir jāraksta memuāri.

- Ak, jā, - Kori sarkastiski pasmaidīja. - Memuāri. Pats Krizinsi no Plongas paklanīsies jūsu talantiem.

- Navigators Kudarauskas manu darbu novērtē ļoti augstu.

-  Tumsa ir ar jums, ar rakstnieku un ar jūsu navigatoru. Bet es jūsu vietā padomātu, ka mums ir pienākums strādāt. Strā-dāt. Vai tu saproti? Ļaujiet "Segežai" aizlidot - viņiem ir savas darīšanas. Bet mēs valdīsim uz planētas. Mēs paliksim vieni - vai tas jums kādreiz ir ienācis prātā?

- Kur viņi aizlidos? - Ranmakans jautāja. - Kāpēc viņiem vajadzētu lidot prom?

Ranmakans bija apmierināts ar cilvēku klātbūtni. Viņš baidījās (tās bija vēl vienas no Ranmakana daudzajiem bailēm), ka tiklīdz "Segeža" pacelsies virs planētas, viņam atkal būs jāiekrīt savā astotajā kastā un, iespējams, vēl jāiet cietumā par sadarbību ar svešiniekiem.

- Viņi nedrīkst lidot prom, - sacīja Ranmakans.

- Un kāpēc tad tā? - izbrīnījās Kori. - Tiklīdz viņi varēs nodrošināt attīrītāju automātisku darbību un mēs izveidosim pārtikas apgādi, mēs paliksim vieni. Mums jāpaliek vieniem.

- Ko jūs murminiet vienu un to pašu: "Vienatnē, vieni paši!" - Ranmakans sadusmojās. - Kas jums uzlika pienākumu palikt vienam? Es? Šīs sievietes?

- Pavisam nesen jūs protestējāt pret šo cilvēku ierašanos.

- Tā ir mana personiskā darīšana. Tad es biju viens pats. Vēl nav zināms, kā jūs rīkotos manā vietā!