Sņežina apsēdās starp norīkojuma virsnieku un Baueru un kaut kādu iemeslu dēļ atcerējās, kā nesen tajā pašā kopkajītē notika citu svešzemju viesu priekšā stādīšana. Un tie bija daudz svešāki un nepazīstamāki par šiem. Un tagad korona Aro, iespējams, sēž tiltiņā blakus savam vienmēr klātesošajam oponentam Kudarauskam, un viņi klausās, neizlaižot ne vārda, visu, kas tiek teikts kopkajītē, un korona Vas, kuru principiāli neinteresē politika; - populārās uz Koronas teorijas par to, ka progress notiek neatkarīgi no saprātīgo politiskās darbības, tikai zinātnieki var to paātrināt vai palēnināt, - Korona Vas aizvilkās uz bufeti pakaļ tantei Milijai, lai palīdzētu viņai pagatavot tēju viesiem. Bet tie, tik līdzīgi, sēž pretī, un cilvēku, kuri nezina, vai viņi ir ciemos, vai iesprostoti, spriedze ir skaidri lasāma viņu bālajās, zemes pelēkajās sejās.
- Mēs gribētu uzzināt par mūsu sagūstīto biedru likteni, - kapteinis vienmērīgā balsī saka, un Sņežina atgriežas realitātē.
Lingvista melnā kaste uz ģenerāļa krūtīm drebinās. Ģenerālim ir apjomīgs vēders, daudz zīmju un nozīmīšu uz formas tērpa, kā arī nedabiskas zilganas krāsas krāsas plakana seja, kādu viņu sejas pieņem dienasgaismas lampas gaismā.
- Jūs maldāties, - saka ģenerālis. - Viņi nav gūstekņi. Viņi ir ķīlnieki. Mēs nezinām, vai varam jums ticēt. Tiklīdz mēs pārliecināsimies, ka jums var uzticēties, mēs atbrīvosim jūsu cilvēkus. Viņi atrodas drošībā. Sieviete, kas sēž pie šī galda, var apstiprināt manus vārdus.
Sņežina automātiski pamāja ar galvu. Tad attapās:
- Es nezinu. Antipins tika piekauts. Kur ir citi, es nezinu.
- Viņš pats atsitās pret galdu, - sacīja ģenerālis. - Mēs nevienu nesitam.
- Tie nu ir meli, - saka ogļracis Renci. - Viņi arī mani sita ne reizi vien.
- Mēs vienojāmies pieļaut jūsu klātbūtni telpā, jo tas bija sarunu nosacījums, kādu mums noteica kapteinis Zagrebins. Tomēr mēs nesākam sarunas ar plebejiem. Galu galā, mūsu rokās ir trumpis - ķīlnieki.
Ģenerālis savelk dūres un šķiet, ka tur, kaulainajos, apsārtušos pirkstos, paslēpti ķīlnieki.
- Pie šī galda, - kapteinis saka tai pašā vienmērīgajā balsī, - ikvienam ir tiesības runāt.
- Tad es klusēšu, - saka ģenerālis.
- Labi, es iziešu, - saka Renci. - Man šeit nav ko darīt. Lai šeit paliek Pirra un patricietis.
Un, neuzklausījis kapteiņa iebildumus, Renci pamet kopkajīti.
Patricietis ieņem ogļrača vietu pie galda un viņam priekšā izklājas papīri, kas uzrakstīti viņa vienmērīgajā, skaistajā ar cirtainiem locījumiem greznotajā rokrakstā.
- Jūs varat runāt ar mani, - viņš saka. - Es esmu patriciešu izcelsmes, kaut arī mēs to esam atcēluši.
- Paskatīsimies. - Ģenerālis skatās uz patricieti ar smagu un ilgu skatienu, it kā iedrukādams atmiņā viņa portretu.
Tagad patricietim nekur nenoslēpties no ģenerāļa. Patricietis to saprot, uzmanīgi pieskaroties Pirras elkonim. Tā drošāk. Patricietis izvēlējies nometni, kurā cīnīsies.
- Piedodiet. - ģenerālis skatās uz savu pulksteni. - Man jāsazinās ar savu centru.
Viņš pieceļas, pieiet pie rācijas un izsit nosacītās zīmes. Sņežina skaidri redz Vaprasu sēžam savā kabinetā. Vaprass klausās.
- Tātad, - ģenerālis atgriežas savā vietā, - mēs vēlamies vēlreiz uzzināt, kāpēc jūs ieradāties pie mums un ko vēlaties
- Lieliski, - piekrīt kapteinis. - Lai gan jūs, droši vien, zināt par to, no Panovas un Antipina pratināšanas.
- Jā, - ģenerālis piekrīt. - Bet mēs gribam to dzirdēt vēlreiz.
Zagrebins īsi runā par Galaktikas centra esamību, par astronomu pamanītajiem uzliesmojumiem, par izlūkdisku un par to, kā “Segeža” nokļuva uz Munas. Viņš runā par korona Vas aparātu. Viņš neko neslēpj. Viņš pat pasaka, ka uz planētas, zem kupola, ir izveidojusies sava Padome, kas kontrolē Munu.
- Bet tālāk? - ģenerālis jautā.
- Tālāk? Tuvākajā laikā - es domāju, ka pēc dažām dienām - šeit ieradīsies vēl viens kuģis.
- Tāds pats kā jūsējais?
- Nē, automātiskais, bez cilvēkiem. Viņš atvedīs papildu dezaktivatorus. Ar laiku cilvēki varēs kaut kā sevi nodrošināt.
- Tas viss ir interesanti, - saka ģenerālis. - Bet tālāk? Kas notiks ar jums?
Mēs lidosim prom no šejienes. Mēs aizlidosim prom, tiklīdz mums būs tāda iespēja. Bet mēs atgriezīsimies, kad Munas iedzīvotājiem tas būs vajadzīgs. Mums jāpalīdz jums iznīcināt kara pēdas, mums šeit jāuzstāda vēl vismaz viens stacionārs aparāts cilvēku atdzīvināšanai. Ir daudz darba. Ļoti daudz darba. Bet par to mēs vienosimies ar Planētas Padomi.
- Tagad mēs nonācām pie vissvarīgākās lietas, - saka ģenerālis. - Kāpēc esmu šeit ieradies. Pirms jūs šeit atlidojāt, uz planētas bija likumīga valdība.
- Mēs slikti kalpojām tautai, - pašam negaidot iejaucas patricietis. - Mēs iznīcinājām planētu.
- Tā nav mūsu vaina, un tas nav mūsu pienākums tagad to apspriest, - ģenerālis viņu pārtrauc. - Visiem ir skaidrs, ka tas vairs neatkārtosies. Īpaši pēc tam, kad līdz pēdējam esam iznīcinājuši savus ienaidniekus.