Petaura medības

«PAL?» Pirkss nodomāja, bet tūdaļ atkal atmeta šo domu. «Idiotisms! Pavadoņi taču nedžinkst! Kas tad džinkst?» -— «Nekas nedžinkst,» viņš atbildēja pats sev. «Kas tad tas ir? Avārija?»

Pirkss nemaz nenobijās. Kas gan tā par avāriju, ja viņš lido ar izslēgtu dzinēju? Kārba pati no sevis sāk sabrukt — vai tā? Bet varbūt īssavienojums? A, īssavienojums! Žēlīgais dievs! Ugunsdrošības instrukcija III A: «Ugunsgrēks orbītā» . .. paragrāfs . .. velns viņu parāvis!  Džinkst un džinkst, viņš tikko spēja sadzirdēt tālo signālu pīkstienus.

«Gluži kā muša glāzē,» Pirkss nodomāja apdullis, drudžaini skatīdamies te uz vienu ciparnīcu, te uz otru. Un tad viņš to ierau­dzīja.

Tā bija milzīga, zaļgani melna muša no tās pretīgās sugas, kas, šķiet, radīta, lai sa­gandētu cilvēkiem dzīvi, nekaunīga, uzbā­zīga, idiotiska un tai pašā laikā viltīga, izma­nīga muša, kura brīnumainā kārtā (kā gan savādāk?) ielīdusi raķetē un tagad lidoja caurspīdīgajā kupolā, kā džinkstoša bumbiņa sizdamās pret spīdošajiem ciparnīcu diskiem.

Kad muša tuvojās skaitļojamai mašīnai, tās džinkstēšana skanēja radioaustiņās kā četrmotoru lidmašīna: virs skaitļojamās ma­šīnas atradās rezerves mikrofons, lai to va­rētu izmantot bez laringofona, kad radiofona kabeļi būs izslēgti. Kam tas vajadzīgs? Kat­ram gadījumam. Līdzīgu ierīču bija daudz.

Pirkss nolādēja šo mikrofonu. Viņš bai­dījās, ka nesadzirdēs pavadoņa PAL signālu. Lai mērs būtu pilns, muša sāka sirojumus arī uz citām vietām. Dažas minūtes Pirksa skatiens bija nevilšus tai piesaistīts, līdz bei­dzot viņš stingri noteica sev, ka viņam uz­spļaut uz šo mušu. žēl, ka nevar uzbērt DDT.

—    Pietiek!

Sākās tāda džinkstoņa, ka Pirkss pat sa­viebās. Muša pastaigājās pa skaitļojamo mašīnu. Tad muša apklusa — tīrīja spārniņus. Cik riebīga muša!

Radioaustiņās ieskanējās tāla, vienmērīga pīkstoņa — trīs punkti, svītra, divi punkti, divas svītras, trīs punkti, svītra — pavadonis PAL!

—    Nu gan jātur acis vaļa! — Pirkss sacīja un nedaudz pacēla krēslu: visi trīs ekrāni atradās viņa acu priekšā. Viņš pārbaudīja vēlreiz, kā darbojas fosforescējošais radara stars, un gaidīja. Uz radara nekā nebija. Bet kāds kliedza:

—    A-7 Zeme—Mēness . . . A-7 Zeme— Mēness, 3. sektors, 113. kurss, izsauc pava­doni PAL PELENG. Dodiet peilējumu. Uz­tveru.

—    Sasodīts, kā gan es tagad dzirdēšu savus JO! — Pirkss uztraucās.

Muša ierūcās radioaustiņās un nozuda. Drīz vien uz Pirksu no augšas krita ēna — it kā uz spuldzes būtu nosēdies sikspārnis. Tā bija muša. Viņa rāpoja pa stikla spuldzi, kā pētīdama, kas slēpjas tās iekšpusē. Tik­mēr ēterā kļuva par šauru. Pavadonis PAL, kurš jau bija redzams (tas tiešām izskatījās kā milzīgs pālis: 800 metru garš alumīnija cilindrs ar observatorijas kupolu galā), lidoja kādus četrsimt vai vairāk kilometrus aug­stāk par Pirksu un lēnām apdzina viņu.

—    Pavadonis PAL PELENG izsauc A-7 Zeme—Mēness, simt astoņdesmit komats četrpadsmit, simt seši komats seši. Novirzī­šanās pieaug lineāri. Beidzu.

—    Albatross-4 Marss—Zeme izsauc Gal­veno PAL. Galvenais PAL, dodos iepildīt degvielu, 2. sektors, dodos iepildīt degvielu, 2. sektors, izmantoju rezerves. Uztveru.

—    A-7 Zeme—Mēness izsauc pavadoni PAL PELENG . . .

Pārējo Pirkss nedzirdēja, visas skaņas no­māca mušas džinkstēšana. Beidzot tā apklusa.

—    Galvenais izsauc Albatrosu-4 Marss— Zeme, iepildīšana septītajā sektorā, Galvenā Omega, iepildīšana pārcelta uz Galveno Omegu. Beidzu.

«Viņi tīšām šeit sadrūzmējušies, lai es neko nedzirdētu,» Pirkss nodomāja.

Pretsviedru veļa gandrīz vai peldēja uz miesas. Muša, nikni džinkstēdama, griezās virs skaitļojamās mašīnas diska, it kā par katru cenu gribētu panākt pati savu ēnu.

—    Albatross-4 Marss — Zeme, Albatross-4 Marss—Zeme izsauc pavadoni Galveno PAL, ieeju 7. sektorā, ieeju 7. sektorā, lūdzu pilotēt saskaņā ar interkorna pavēlēm. Beidzu.

Ieskanējās interkorna pīkstieni, kas no­slāpa pieaugošā džinkstoņā. Šajā troksnī ielauzās vārdi:

—    JO-2 Zeme—Mēness, JO-2 Zeme— Mēness izsauc AMU-27, AMU-27. Uztveru.

—    Interesanti, ko viņš izsauc? — Pirkss gudroja un pēkšņi salēcās savās siksnās.

«AMU» … viņš gribēja teikt, bet no aiz­smakušās rīkles nenāca ne skaņa. Radio­austiņās džinkstēja. Muša. Viņš aizvēra acis.

—    AMU-27 izsauc JO-2 Zeme—Mēness: Atrodos 4. kvadrantā, PAL sektors, ieslēdzu pozīcijas ugunis. Uztveru.

Pirkss ieslēdza savas pozīcijas ugunis — divas sarkanas sānos, divas zaļas priekšgalā, vienu gaiši zilu aizmugurē — un gaidīja. Nekas nebija dzirdams, izņemot mušu.

—   JO-2 bis Zeme—Mēness. JO-2 bis Zeme—Mēness, izsaucu… — un atkal džinkstoņā.

«Šoreiz, šķiet, mani?» Pirkss izmisumā nodomāja.

— AMU-27 izsauc JO-2 bis Zeme—Mē­ness. Atrodos 4. kvadrantā, PAL robežsektors. Visas pozīcijas ugunis ieslēgtas. Uz­tveru.

Tagad abi JO atsaucās vienlaicīgi — Pirkss ieslēdza secības selektoru, lai apslā­pētu to, kurš atsaucās otrais, bet džinkstoņā turpinājās, — protams, muša!

«Nudien pakāršos!» Pirkss nodomāja. Viņam neienāca prātā, ka bezsvara stāvokļa dēļ pat šāda iespēja viņam ir laupīta.