Planētas attīrītaji

— Vai tiešām tur būtu kas atgadījies?— Dārija satraukti palūkojās uz brāli.

Ivs pakratīja galvu.

— Neuztraucies! Viss ir kārtībā. Tā ir mūsu ikdiena.

♦ ♦ ♦

— Labi, ka tu esi atgriezies, tas ir ļoti labi!— Vilena pētošais skatiens kavējās pie Iva sejas.— Iljass un Stīvs . . . vai tu jau zini?

— Zinu .. .— Ivs nodūra acis.

— Mūsu vienmuļā ikdiena noslāpē entuziasmu.

— Viņi atgriezīsies, Skolotāj!

— Skolotājs! . . .— Vilena plāno lūpu kaktiņos parādījās vīpsnā.— Tikai retais vairs mani tā sauc. Bet man patīk šī veclaicīgā uzruna… «Skolotāj, audzini savu skolnieku …» Vai tu atceries? Būtībā jūs visi — Viraka jaunā paaudze — esat mani skolnieki.

— Laiks padomāt arī par jaunu maiņu.

— Protams, protams! Tās ir Viraka pastāvīgās rūpes, manas un visu citu rūpes. Ļoti labi, ka pierunāji māsu atbraukt šurp.

— Patiesību sakot, nebija nemaz jāpierunā. Bet pēc pusgada jāierodas vēl jaunam papildinājumam. Manas skolas puišiem.

— Ja atbrauks, tas būs ļoti labi .. .

— Šķiet, ka jūs, Skolotāj, arī neticat.

— Tas nebūs īstais vārds. Bet viņi var pārdomāt.

— Visi jau nepārdomā.

— Protams, protams.. . Tomēr atgriezīsimies pie darba. Kam tu tagad gribētu pievērsties, Iv?

— Skolotāj, izlemiet jūs!

Vilens domīgi papluinīja sirmo ķīļbārdiņu — Virakā viņš vienīgais bija saglabājis šo senās modes zīmi — un tad ierunājās, gluži kā skaļi prātodams:

— Kontinentālajā sekcijā pagaidām cilvēku pietiek, pavadoņos šobrīd nav visai daudz, tomēr viņi galā tiek. Ar okeāniem, kā aizvien, problēma . . .— Vilens nopūtās.— Nezinu, ko mēs iesāktu, ja no pavadoņiem nekontrolētu. Šobrīd Atlantijas okeāna sekcijā vien kontrolēšanai un novērošanai nepieciešami vairāki pieredzējuši inženieri. Bet jaunu attīrīšanas filtru montāža un novecojušo nomaiņa?!. . . Kluso okeānu mēs vispār esam pametuši savā vaļā. Visa cerība uz tā milzu platību un dabasmātes gudrību, kā arī uz sauszemes kontrolieriem, kuri nepieļaus kaut kādas ģifts ieplūšanu pa upēm. Okeāna dzīļu attīrīšana šobrīd praktiski ir pārtraukta — nav cilvēku. Bet tur vēl ir darba bez sava gala .. .

— Varbūt man ķerties pie Klusā okeāna?— Ivs piedāvājās.

Vilens papurināja galvu.

— Viens pats tu neko neizdarīsi. Ja es tagad varētu tev piešķirt apmēram piecus inženierus, es bez vārda runas atjaunotu Klusā okeāna sekciju. Bet tu viens pats? .. . Klusais okeāns ir gandrīz trešā daļa no Zemes virsmas,— viņš pavīpsnāja.— Desmitiem paisuma elektrostaciju, simtiem viļņu energobloku, septiņas dziļūdens observatorijas ar savām energosistēmām, pussimt zemūdens raktuvju, urbšanas iekārtas šelfos, jūras ūdens atsāļošanas stacijas . . . Uz salām šur tur piekrastē vēl saglabājušies lieli rūpniecības kompleksi . . .— Vilens sadrūma.— Cīnies, kā gribi, nav iespējams panākt, lai tie tiktu pārcelti uz rūpniecības zonām. Runājam, strīdamies, pārliecinām, pieņemam lēmumus . . .— Vilens pakl&uvēja ar saliektu kaulainu pirkstu pa galda malu.— Viss velti. . . No vienas puses, simtiem miljonu cilvēku veselība, no otras, nezin kādi desmitiem gadu veci pārejas plāni. Dažiem desmitiem rūpnīcu pasaulē vairs nav vietas. Lēmums par rūpniecības zonām tika pieņemts manā jaunībā .. . Bet mēs vēl aizvien nevaram panākt kārtību planētas saimniecībā. Visa Klusā okeāna tropu josla ir atpūtas zona. To nolēma jau komunisma ēras pirmajā desmitgadē. Bet tur vēl līdz šim kūp dūmeņi.

— Skolotāj, dūmeņi laikam gan vairs nekūp . . .— īvs pasmaidīja.

— Jā, jā, tieši tā man teica Nākotnes plānošanas Visaugstākās Padomes pēdējā sēdē,— Vilens noskaities sacīja.— Kāda tam nozīme, ka dūmeņi nekūp vārda tiešajā nozīmē? Uzņēmumi taču strādā. Un kur paliek atlikumi? Okeānā, tieši tajā pašā zonā, kas izsludināta par atpūtas zonu. Bet šie atlikumi taču nāk no metalurģiskajām rūpnīcām Jaungvinejā, Japānas salās, Centrālās Amerikas Klusā okeāna piekrastē, urāna zemūdens raktuvēm pie Galapagu salām un tā tālāk. Un nemēģini, Iv, mani pārliecināt, ka tas viss nav nekas īpašs. Tās ir birokrātijas paliekas, pret tām visiem spēkiem jācīnās. Un es to darīšu līdz savai pēdējai stundiņai.

— Bet ko tad nolēma darīt ar rūpnīcām?— īvs jautāja.

— Apstiprināts radikālāks to pārvietošanas plāns …— Vilens paraustīja kalsnos plecus.— Radikālāks no Padomes viedokļa, nevis no mana. Rūpniecības uzņēmumi pārtrauks darbu un piecpadsmit gadu laikā tiks demontēti. Dažus pārcels uz tuvo kosmosu un uz Mēnesi, citus — uz Sibīrijas un Kanādas ziemeļdaļas rūpniecības rajoniem. Atpūtas zonas salās un okeānā derīgo izrakteņu ieguve tiks pilnīgi pārtraukta.

— Arī bagātajās atradnēs?

— Visās.

Ivs neticīgi nogrozīja galvu.

— Vai tiešām sadūšosies? Es biju Galapagu salu zemūdens urāna raktuvēs. Tur ir unikālas atradnes ar milzīgiem krājumiem. Ja saglabātos pašreizējais ieguves līmenis, šo krājumu pietiktu . . .