Profesora Dovela galva

—    Dzirdējām. Jūs klusējiet! Un pasteidzā­mies aizlaisties, pirms vēl Ravino pagūst iz­sūtīt vajātājus. Noņemšanās ar jums aizka­vēja viņa rokaspuišu varzu, tā ka jūs mums palīdzējāt nemanītiem nozust. Mēs ļoti labi zinājām, ka viegli jums tur neklāsies. Spēle ar atklātām kārtīm. Mēs, tas ir, es un Šaubs, gribējām pēc iespējas ātrāk steigties jums palīgā. Taču vispirms vajadzēja iekārtot Lo­rānas jaunkundzi un tikai pēc tam apdomāt un realizēt glābšanas plānu. Ka jūs sagūstīs, tas taču plānā nebija paredzēts … Lai maksā ko maksādams, tagad arī mums vajadzēja nokļūt viņpus mūra sienai, bet jūs jau pats zināt, ka tas nav viegls uzdevums. Tad nolē­mām rīkoties tā: mēs ar Šaubu sagādājām sev policista formas tērpus, piebraucām auto­mašīnā un paziņojām, ka esam ieradušies, lai izdarītu sanitāro apskati. Šaubs bija pagata­vojis pat mandātu ar visiem zieģeļiem. Mums

par laimi pie vārtiem stāvēja nevis pastāvī­gais sargs, bet gan kāds sanitārs, kas acīm. redzot nezināja, ka, pēc instrukcijas, nevienu cilvēku nedrīkst ielaist slimnīcas teritorijā, iepriekš nesazinoties pa telefonu ar Ravino. Mēs bijām uzdevumu augstumos un …

—   Tātad es nemurgoju … — Artūrs viņu pārtrauca. — Es atceros, ka redzēju jūs po­licista formā un dzirdēju automašīnas rū­koņu.

—   Jā, jā, automašīnā jums uzpūta vēss vējiņš, jūs pavērāt acis, bet pēc tam zaudējat samaņu. Klausieties tālāk! Sanitārs atvēra vārtus, un mēs iegājām iekšā. Pārējo izdarīt nebija grūti, kaut arī ne tik viegli, kā mēs domājām. Es pieprasīju, lai mūs aizved uz Ravino kabinetu. Taču varēja just, ka šis sanitārs ir rūdīts cilvēks. Viņš aizdomīgi uz mums noskatījās, pasacīja, ka mūs pieteiks, un iegāja mājā. Pēc dažām minūtēm iznāca baltā uzsvārcī tērpies cilvēks ar līku degunu un brillēm bruņurupuča bruņas ietvarā …

—   Ravino asistents doktors Bušs.

Larē pamāja ar galvu un turpināja:

—   Viņš paziņoja, ka doktors Ravino ir aizņemts un ka mēs varam parunāt ar viņu — Bušu. Es uzstājos, ka mums visādā ziņā jā­sastop Ravino pats. Bušs atkārtoja, ka paš­reiz tas nav iespēdams, jo Ravino atrodas pie smagi slima pacienta. Tad Saubs, ilgi neprā­todams, paņēma Bušu aiz rokas, lūk, tā. — Larē saņēma ar labo roku savas kreisās rokas plaukstu un pagrieza šitā. — Bušs no sāpēm

iekliedzās, bet mēs devāmies viņam garām un iegājām mājā. Velna būšana, mēs nezinājām, kur īsti atrodas Ravino, un bijām īstā ķezā. Par laimi, tajā brīdī viņš pats nāca pa gai­teni. Es viņu pazinu, jo biju ar viņu ticies, kad atvedu jūs kā savu psihiski slimo draugu. «Ko jūs vēlaties?» Ravino asi noprasīja. Mēs sapratām, ka nav vērts ilgāk tēlot komē­diju, tāpēc piegājām tuvāk, aši izrāvām re­volverus un pavērsām tos pret viņu. Tajā brīdī līkdegunis Bušs — kas varēja gaidīt no šitā sakārņa tādu asumu! — iezvēla Šaubam pa roku, turklāt tik pēkšņi un spēcīgi, ka iz­sita revolveri, bet Ravino saķēra mani aiz rokas. Tad nu sākās tāds jampadracis, par ko ir grūti kaut cik sakarīgi pastāstīt. Ravino un Bušam no visām pusēm drāzās palīgā sanitāri. Viņu bija daudz, un tie, protams, ar mums būtu ātri tikuši galā. Taču mums par laimi daudzus mulsināja policistu formas. Viņi zināja, cik smags sods draud par preto­šanos policijai, bet vēl jo vairāk — par var­darbīgu rīcību pret varas iestāžu pārstāvjiem. Lai arī cik skaļi Ravino kliedza, ka mūsu po­licistu formas ir tikai maskarādes tērpi, vai­rākums sanitāru uzskatīja par labāku palikt novērotāju lomā, un tikai daži uzdrīkstējās piedurt pirkstu svētajam un neskaramajam policista mundierim. Otrs mūsu trumpis bija šaujamie ieroči, kā sanitāriem nebija. Taču katrā ziņā ne mazāks trumpis bija mūsu spēks, veiklība un pārdrošība. Tāpēc spēki līdzsvarojās. Kāds sanitārs uzkrita Šaubam, kad tas pieliecās, lai paceltu revolveri. Taču Saubs bija liels dažādu cīņas paņēmienu meistars. Viņš nokratīja ienaidnieku un, izvei­cīgi bārstīdams sitienus uz visām pusēm, ar kāju paspēra sānis revolveri, pēc kura jau sniedzās kāda roka. Gods kam gods, viņš cī­nījās ārkārtīgi aukstasinīgi un savaldīgi. Ari man plecos uzkārās divi sanitāri. Nevar zi­nāt, kā cīņa beigtos, ja nebijis Šauba. Viņš ir malacis. Šaubam tomēr izdevās pacelt re­volveri, un, daudz nedomādams, viņš lika to lietā. Daži šāvieni sanitārus tūliņ atvēsināja.