Ptolemaja vārti

Pa limuzīna logu Netenjels lūkojās naktī uz laternām, mājām un cilvēkiem. Tie visi saplūda krāsainā, raibā virpulī, kas viņam neko neizteica un nenozīmēja. Uz mirkli viņš ļāva nogurušajam skatienam kavēties pie šīm mainīgajām formām, bet, kad auto­mašīna palēnināja gaitu, tuvojoties krustojumam, viņš ieskatī­jās logu stikla atspīdumā un ieraudzīja pats sevi.

Tas nebija pats labākais skats. Seja bija nogurusi, mati slapji, krekla apkakle nošļukusi. Tomēr acis mirdzēja.

No rīta tā nebija. Pieaugošais sasprindzinājums pazemo­jums Ričmondā, draudi karjerai un Bartimaja nodevība nebija nācis par labu. Paša rūpīgi konstruētais Džona Mandrāka veiksmīgā informācijas ministra un valdības locekļa tēls sāka šķobīties. Bet tieši Lutiēnas jaunkundzes noraidošā izturēša­nās bija pielikusi punktu. Pāris mirkļos viņa bija satriekusi Mandrāka rūpīgi izveidotās statusa un varas bruņas, atstājot viņu kailu un neaizsargātu. Šis trieciens bija gandrīz neiztu­rams. Zaudējis augsto pašapziņu, viņš bija attapies haotiskajā realitātē un pavadījis atlikušo dienas daļu, niknumā ārdoties vai domīgi sēžot klusumā.

Tomēr bija divas lietas, kas viņam neļāva ieslīgt sevis žēlo­šanā. Pirmā Bartimaja novēlotais, bet noderīgais ziņojums, kas ļāva noticēt, ka viss vēl nav zaudēts. Ziņas par Hopkinsu Netenjelam vēl deva iespēju rīkoties pirms izšķirīgās tiesas.

Notverot nodevēju, viņš varētu pārspēt Ferēru, Mortensenu un pārējos ienaidniekus, bet Devro aizmirstu nepatiku pret jauno ministru un atkal kļūtu viņam labvēlīgs.

Veiksme, protams, nebija garantēta, bet Džons paļāvās uz to džinu spēku, kurus bija nosūtījis uz viesnīcu. Kad tas bija izdarīts, viņš tūlīt pat sajutās labāk. Jaunais burvis labpatikā izstaipījās un atspiedās pret ādas sēdekli. Beidzot viņš atkal bija rīkojies izlēmīgi, riskējis un nokratījis pēdējo gadu stīvumu un bezdarbīgumu. Netenjels atkal jutās kā bērns, sajūsmināts par savu uzdrīkstēšanos. Tā tas bija, pirms lielā politika un smagā Džona Mandrāka loma bija viņu nomākusi.

Viņš vairs nevēlējās tajā visā piedalīties. Tiesa, ja paveiksies, viņš parūpēsies, lai nebūtu jāaiziet no politikas. Zēns jau sen bija noguris no pārējiem ministriem, viņu samaitātības, alka­tības un strādāšanas tikai sevis labā. Un tikai šodien, runājot ar Lutiēnas jaunkundzi un Kitiju Džonsu, bija atskārtis, ka šie netikumi piemīt arī viņam pašam. Nē, viņš neiegrims atpakaļ Padomes zaņķī! Bija vajadzīga izlēmīga rīcība, lai glābtu valsti. Viņš palūkojās caur mašīnas logu uz garām slīdošajiem cilvē­kiem. Vienkāršajiem ļaudīm bija vajadzīgs jauns vadonis. Kāds, kas nodrošinātu mieru un kārtību. Jaunais burvis iedomājās par Gledstona zizli, kas neizmantots gulēja Vaitholas dārgumu glabātavā.

Nē, viņš jau negribēja lietot spēku vismaz ne pret vienkār­šajiem ļaudīm. Kitijai Džonsai bija taisnība. Viņš pameta ska­tienu sānis, kur samērā tuvu sēdēja meitene, kas apbrīno­jami mierīgi lūkojās pa automašīnas logu.

Kitija bija otrs iemesls, kas bija licis jaunajam burvim saspa­roties, un viņš priecājās, ka bija atradis viņu. Meitenes mati bija īsāki nekā agrāk, bet mēle tikpat asa. Sarunā pie kroga viņa bija sašķēlusi visus burvja argumentus kā ar asu nazi, liekot viņam kaunēties par savu rīcību. Un tomēr pavisam neparasti viņš vēlējās šo sarunu turpināt.

Ne jau tikai tāpēc, ka viņa par Bartimaja agrāko dzīvi zināja vairāk, nekā viņš jebkad bija iedomājies, ka cilvēkam ir iespējams zināt. Tas bija savādi… Tomēr to viņi varēs pārrunāt pēc izrādes apmeklējuma un pēc tam kad ja paveiksies viņa džini būs atgriezušies ar uzvaru. Šajā sarunā varētu piedalīties arī Bartimajs. Bet, ko pēc tam iesākt ar meiteni, Netenjels nezi­nāja.

Šofera balss izrāva Netenjelu no pārdomām. Mēs jau gan­drīz esam pie teātra, ser.

-   Labi. Cik ilgi mēs bijām ceļā?

-   Divpadsmit minūtes, ser. Man bija jābrauc pa apvedceļu. Centrs joprojām ir slēgts. Parkos notiek demonstrācijas, ielās ir daudz policistu.

-   Ja paveiksies, mēs būsim nokavējuši izrādes sākumu.

Kitija Džonsa ierunājās pirmo reizi ceļojuma laikā. Viņa

nebija zaudējusi aso runas manieri. Kāda luga tad man būs jāskatās?

Netenjels nopūtās. Mierdara pirmizrāde.

-   Tas taču nav tas pats džeks, kas sarakstīja Arābijas gulbjus?

-   Diemžēl ir gan. Premjerministrs ir viņa cienītājs, un arī pārējiem valdības darbiniekiem, sākot no Padomes locekļiem un beidzot ar zemākā līmeņa sekretāriem, jāapmeklē visi viņa uzvedumi. Tā ir viena no prioritātēm.

Kitija saviebās. Laikā, kad risinās karš un cilvēki uz ielām dumpojas?

-  Jā, arī tad. Man pašam arī šovakar ir daudz svarīgāki darbi, tomēr nākas tos atlikt līdz brīdim, kad izrāde beigsies. Burvis pataustīja kabatā ielikto Novērošanas disku starpbrīžos viņš palūkosies, kā veicas džiniem.