Šis tas par velti(Fant stastu krājums)

— Es jums skaidroju jau pirms vairākiem mēnešiem … Mēs pārbaudām, vai uz Tetas varēs eksistēt minimāli dzīvotspējīgi indivīdi. Runa bija par minimumu, atceraties? Mums jāzina, kā attīstīsies kolonija, kuras locekļiem ļoti dažādā mērā piemīt īpašības, kas nepieciešamas svešu planētu apguvējiem. Tāpēc mēs arī cenšamies atrast, tā teikt, mazāko kopsaucēju …

— To visu es zinu. Bet staru pistoles …

— Mister Persevrel, kolonijas dibināšana pat pēc absolūtā minimuma principa ir fantastiski dārga operācija. Mēs apgādājam kolonistus ar visjaunākajiem, vislabākajiem ieročiem un darba rīkiem, bet mēs nevaram aizstāt ne bojātus, ne arī nolietotus mehānismus. Kolonistiem jāizmanto neatjaunojama munīcija, mašīnas, kas agri vai vēlu salūzīs vai novecos, un pārtikas krājumi, kas galu galā izsīks vai sabojāsies …

— Un visu to jūs man iedevāt līdzi?

— Protams. Pārbaudes nolūkā mēs jūs apgādājām ar visnekvalitatīvāko, visneizturīgāko tehniku. Tā ir vienīgā iespēja ātri un precīzi noteikt, kāds liktenis sagaida kolonistus uz Tetas.

— Bet tas nav godīgi! Izlūkiem taču vienmēr dod pašu labāko!

— Nē, — Heiskels iebilda. — Tā tas bija toreiz, kad vēl izmantoja optimāli dzīvotspējīgo izlūku pakalpojumus. Tagad turpretim mums jānoskaidro, vai planēta apgūstama ar vismazāko potenciālu, un šis apstāklis, dabiski, liek izvirzīt citas prasības ne vien izlūka personai, bet arī ekspedīcijas materiālajai daļai. Es taču brīdināju jūs, ka uzdevums ir saistīts ar risku.

— Jā, to jūs darījāt, — Persevrels piekrita, — bet… lai nu paliek! Vai esat man sagatavojis vēl kādus pārsteigumus?

— Principā nē, — Heiskels pēc brītiņa atbildēja. — Tiklab jums, kā jūsu apbruņojumam piemīt minimāla dzīvotspēja. Ar to gandrīz viss ir pateikts.

Atbilde Persevrelam šķita diezgan izvairīga, taču Heiskels atteicās sniegt viņam sīkākus paskaidrojumus. Sakaru seanss beidzās, un Persevrels atgriezās nometnē, kur joprojām valdīja haoss.

Kopā ar robotu Entons pārcēla nometni uz mežu, kura paspārnē bija vieglāk aizsargāties no putnu uzbrukumiem. Atjaunodams savu saimniecību, Persevrels ievēroja, ka vismaz pruse no tauvām ir izdilusi, aizvien biežāk sāk pārdegt elektroinstalācija un telšu brezentu šur tur pārklājis pelējums. Novērsdams bojājumus, viņš saskrambāja ne vienu vien pirkstu un pamatīgi nobrāza delnas. Kad pats grūtākais likās jau paveikts, pēkšņi apstājās viņa elektroģenerators.

Trīs dienas Entons svīzdams meklēja avārijas cēloni un šajā nolūkā pētīja nevīžīgi iespiesto instrukciju, kas bija uzrakstīta vācu valodā. Radās iespaids, ka ģeneratorā nekas neatbilst shēmai un tāpēc neviens mezgls nevar darboties. Galu galā nejauši atklājās, ka instrukcija domāta citam modelim. Tad Persevrels zaudēja pacietību un iespēra ģeneratoram, gandrīz salauzdams labās kājas mazo pirkstiņu.

Taču pēc brīža viņš savaldījās un vēl četras dienas lauzīja galvu, lai izdibinātu, ar ko viņa modelis atšķiras no instrukcijā aprakstītā. Kad pēdīgi tas kļuva skaidrs, ģenerators itin drīz atkal sāka darboties.

Tikmēr putni savukārt izdibināja, ka, piķējot caur koku lapotnēm, var ielauzties nometnē, pakampt barību un nozust, vēl iekams kāds pagūs vērst pret tiem staru pistoles. Šie uzlidojumi maksāja Persevrelam brilles un nejauku brūci kaklā. Tāpēc viņš diendienā neatlaidīgi sēja tīklus un ar robota palīdzību iekāra tos starp nometnē augošo koku zariem.

Putnu briesmas nu bija novērstas. Persevrels beidzot varēja atlicināt kādu brīdi, lai tuvāk aplūkotu savu pārtikas noliktavu un konstatētu, ka daudzi no dehidrēta- jiem produktiem acīmredzot fabrikā slikti apstrādāti, bet citi kļuvuši par barotni pretīgai sēnītei. Šā vai tā liela daļa produktu vairs nebija lietojama. Ja viņš tūdaļ enerģiski nerīkosies, varēja gadīties, ka ziemā nepietiks pārtikas …

Persevrels uzsāka eksperimentus ar vietējiem graudaugiem, dārzeņiem, augļiem un ogām. Izrādījās, ka to vidū ir nekaitīgas un pat ļoti barojošas šķirnes. Taču, tiklīdz Entons tās nogaršoja, viņa ķermenis pārklājās ar spilgtiem alerģiska tipa izsitumiem. Cītīgi lietodams medikamentus, Persevrels izārstējās no alerģijas un nekavējoties atsāka izmēģinājumus, lai noteiktu, kurš no augiem šo slimību izraisījis. Bet tieši tai brīdī, kad viņam vajadzēja iegūt eksperimenta galīgos rezultātus,

teltī ieklumburoja robots, apgāza visas mēģenes un izlaistīja neaizstājamās ķimikālijas.

Persevrelam gribot negribot vajadzēja pašam kļūt par izmēģinājuma trusīti un no pārtikai derīgo augu saraksta izsvītrot dažas ogu un dārzeņu šķirnes.

Toties augļi bija lieliski un vietējā labība — kā radīta garšīgas maizes cepšanai. Savācis sēklas, Persevrels vēlā pavasarī lika robotam uzart un apsēt laukus.

Kamēr robots nenogurstoši rakņāja zemi, Persevrels izlūkoja apkārtni. Viņš atrada gludus akmeņus, kuros bija ieskrāpētas zīmes; dažas atgādināja ciparus, citas — koku, mākoņu un kalnu attēlus. Entons nosprieda, ka uz Tetas acīmredzot kādreiz dzīvojušas saprātīgas būtnes. Iespējams, ka tās arī tagad dzīvo planētas attālākos novados. Bet viņam nebija laika nodarboties ar šo būtņu meklēšanu.