Stravaganza-1 Masku pilsēta

Lusjēns bija intensīvās aprūpes palātā. Viņam izdarīja vēl vienu medicīnisko skenēšanu, rentgena uzņēmumu un elektroencefalogrammu. Bija astoņi vakarā, bet Lusjēns vēl nebija pamodies. Patlaban viņš gulēja savā pidžamā slimnīcas gultā, seja bija bāla, bet mierīga, tikmēr māte, satvērusi dēla roku, sēdēja līdzās.

Misters Laski pētīja diagrammas un rādīja nopietnu vaigu.

Audzējs, salīdzinot ar iepriekšējo skenēšanu, ir mazliet palielinājies, viņš sacīja. Taču nesaprotu, no kurienes tā bezsamaņa.

5

Un kādēļ? pajautāja tētis, mēģinādams apspiest paniku, kas viņu bija pārņēmusi.

Misters Laski papurināja galvu. Nudien nezinu. Taču pagaidām vēl nevajadzētu uztraukties. Domāju pakontrolēt elpošanu un smadzeņu aktivitāti divdesmit četru stundu garā posmā un konstatēt, vai nav radušās izmaiņas. Un viņu pārbaudīs arī neirologs. Mēģiniet pārlieku neuztraukties. Mūsu komanda ne vienu reizi vien redzējusi, kā pacients atgūstas no komas.

Komas? pārjautāja misis Malholande. Tātad tiktāl.

Rodolfo gulēšana nebija ne prātā. Viņš palika nomodā augu nakti, ar saviem spoguļiem iztaustīdams visas vietas pēc kārtas Belecā un arīdzan citās Tālijas pilsētās, kur vien Lučiano varētu atrasties. Līdzko atausa diena, Rodolfo, ieturējis steidzīgas brokastis, pa parasto ceļu, nevis slepeno eju devās uz Hercogienes pili. Viņš lēnītēm šķērsoja Piazza, kuru cilvēki patlaban uzkopa pēc vakardienas dzīrošanas. Kā lai paziņo Ariannai, ka Lučiano pazudis? Rodolfo nebija pat pateicis, ka zēns atkal saslimis. Un bija vēl kas svarīgs sakāms. Bet labāk visu pēc kārtas.

Rodolfo piestāja un paberzēja acis. Lai gan di Kimiči neizdevās Silviju nogalināt un jaunā Hercogiene bija pašas Silvijas izvēlēta, šorīt kopš daudziem mēnešiem Rodolfo pirmoreiz juta, ka ienaidnieks gūst virsroku.

Ariannu viņš atrada īso audienču zālē.

Labrīt, Jūsu Augstība. viņš, lietišķi paklanījies, sveicināja.

Labrīt, Senator, atņēma Arianna, bet es tā vēl neesmu, vai ne? Es domāju Jūsu Augstību -, kamēr vēl nav notikusi kronēšana.

Tā jau ir, piekrita Rodolfo. Un viens no jautājumiem, kas mums apspriežams, ir ceremonijas sagatavošanas darbi. Mums jāapsver, cik daudz laika nepieciešams, lai sarūpētu vajadzīgos tērpus un tā tālāk.

Ja Arianna tobrīd negrasītos apsēsties, tad piecirstu kāju.

Jau atkal tērpi! Vai tiešām tas ir viss, kam Hercogiene domāta? Gribu zināt, cik naudas ir manā rīcībā, cik stundu dienā man jāstrādā un kad sākšu izdot likumus. Pretējā gadījumā neesmu pārliecināta, vai maz vēlos tikt kronēta, ievēlēta vai neievēlēta.

Rodolfo, pirms atbildēt, ilgi nolūkojās Ariannā, tad nopūtās un nobraucīja seju.

Jums pilnīga taisnība, viņš beigās sacīja. Neviens jums neprasīja, vai vēlaties kļūt par Hercogieni. Jūs esat gandrīz vēl bērns, un, lai gan esmu pārliecināts, ka būsiet lieliska pilsētas valdniece, paies gadi, līdz varēsiet pieņemt lēmumus bez citu palīdzības. Būs ne mazums apnicīgu pienākumu, un darbs reti kad liksies žilbinošs un iepriecinošs. Tomēr, ja jūs, tāpat kā Silvija un es, ticat, ka di Kimiči dzimtai uzticēties nevar un ka viņu ietekmes palielināšanai mūsu valstī jāpieliek punkts, tad neatliek nekas cits, kā vien turpināt Belecas pretošanos. Un tas iespējams vien tādā gadījumā, ja jūs pieņemsiet kronēšanu.

Rodolfo pieklusis caururbjošām acīm pētīja Ariannas seju. Vai visu esat Toronē apdomājusi? Vai pārrunājāt ar vecākiem?

Audžuvecākiem, izlaboja Arianna. Jā. Mēs par to runājām veselu mūžību. Taču es nedomāju, ka tas būs tik grūti.

Kaut arī Arianna rādīja lielu dūšu, tieši šobrīd Rodolfo redzēja viņā mazu meitenīti. Uz brīdi pagrūdis sāņus bailes par Lusjēnu, viņš izmocīja smaidu.

Ļaujiet man mēģināt atbildēt uz jūsu jautājumiem. Pirmkārt, nauda. Silvija, kā jums jau zināms, paņēmusi līdzi personīgās rotas un dažas mīļas lietas, turpretim atstājusi gandrīz visus krāšņos tērpus, viens otrs, mazliet pielabots, jums varbūt derēs. Un vēl ir arī milzums valsts dārgakmeņu, kurus jūs lietosiet svarīgos gadījumos. Silvija paņēma tik daudz sudraba, lai varētu uzsākt jaunu dzīvi Padāvijā kā bagāta privātpersona. Taču ikvienai jaunai Hercogienei ievērojamu bagātību nodrošina pavalstnieku maksātie nodokli. Tie rūpīgi iegulst valsts naudas lādēs, lai var samaksāt par lietām, kas iepriecina pavalstniekus, tomēr ievērojama summa piederēs jums, un to varēsiet tērēt pēc saviem ieskatiem. Es būšu tepat līdzās ar padomu, kāds vien jums būs vajadzīgs, un jums ir arīdzan valsts mantzinis. Ja runājam par likumiem, tiem jānonāk Senātā jūsu divdesmit četru virspadomnieku priekšā. Taču, nešaubos, lai ko valdošā Hercogiene piedāvās, viss tiks labvēlīgi izskatīts. Vai jums ir kas padomā?

Gribu izveidot likumu, kas ļautu meitenēm mācīties par mandoljeriem, viegli pavīpsnādama, teica Arianna. Tagad, kad uz viņas pleciem gūlās Belecas pārvalde, tas likās tāds nieciņš vien, taču gribējās šo lietu nokārtot uzreiz, pat ja pašai no tā nebūs nekāda ieguvuma.

Uzreiz pēc jūsu kronēšanas noteikti parūpēšos, lai tas tiktu iekļauts pirmās Senāta sēdes apskatāmo jautājumu sarakstā, Rodolfo apsolīja.