Stravaganza-1 Masku pilsēta

Riki apsēdās, atvieglots, ka uzdevums galā. Zālē sacēlās murdoņa. Belecieši nebūt nevēlējās, lai viņiem uz līdzenas vietas atņem jauno Hercogieni, taču skaidrību vajadzēja. Ariannai iekrita acīs, ka vienā pirmās rindas krēslā ieslīdējis di Kimiči.

Rodolfo piecēlās, lai uzrunātu Senātu; rokās viņš turēja žūksni papīru.

Belecas senatori un pavalstnieki, viņš iesāka. Sinjo-ram Riki pilnīga taisnība. Esmu ielūkojies Pamatlikumā, un tur ir paragrāfs ar numuru 67c, proti, prasība, lai Hercogienes dzimšana būtu likumīgi apstiprināta, lai viņai būtu nevainojama reputācija un labas attiecības ar līdzpilsoņiem beleciešiem.

Auditorijā atskanēja jau krietni skaļāka murdoņa.

Tātad, turpināja Rodolfo. Jūs, domājams, nebūsiet aizmirsuši, ka Tālijas likumā noteikts arī tas, ka laulība piešķir likumību abu pušu pēctecim. Un man rokās ir dokuments, kurā reģistrēta nelaiķes Hercogienes laulība ar jaunās Hercogienes Ariannas Gasparini tēvu.

Murdoņa pārauga rēkoņā, un di Kimiči, kā tas bija redzams, nodeva ziņu savam runasvīram. Riki piecēlās kājās, to nervozi vārstīdams rokās.

Senator, viņš iesāka. Man, dabiski, prieks to dzirdēt. Bet vai drīkstētu zināt, kas ir šis cilvēks?

Protams, atbildēja Rodolfo. Jums un pārējiem vienpadsmit pilsoņiem, kas sasaukuši Senātu, ļauts sīki izpētīt laulības vēsturi, kuru es vispirms nododu saviem kolēģiem senatoriem. Te rakstīts par laulību starp Viņas Augstību Hercogieni Silviju Izabellu Bellini, un mani, Senatoru Rodolfo Klaudio Rosi, kas noslēgta šogad dienā, kad notika Laulības ar jūru.

Dzirdot šos vārdus, Padomes zāle tikpat kā uzsprāga, bet Ariannai šķita, ka te ir tikai divi viņa un cilvēks, kas mierīgi paziņoja pasaulei, ka ir viņas tēvs. Šobrīd Rodolfo skatījās tieši Ariannā un viņa juta asinis sakāpjam vaigos. Leonora saņēma meitenes roku.

Kāpēc jūs neteicāt, ka viņš ir mans tēvs? Arianna šņāca uz tanti.

Viņa to līdz tavai ievēlēšanai neatklāja, skanēja Leo-noras atbilde. Dievs vien zina, kā viņai izdevās pierunāt Rodolfo uz slepenām laulībām, lai gan viņš tās labā allaž bija gatavs uz visu. Esmu pārliecināta, ka tavai mātei bija savi iemesli vilcināties. Tikai aizvakar viņa atklāja, kas ir tavs tēvs. Šaubos, vai Rodolfo to jau pilnībā aptvēris.

Senatori bija apskatījuši laulības apliecību, un Rodolfo to pasniedza sinjoram Riki. Tas ar biedriem, apliecību sīksīki pētīdami, sarīkoja īstu izrādi, bet Arianna nešaubījās, ka viņiem nav nekādas sajēgas, īsta tā vai ne. Viņai bija aizdomas, vai visi divpadsmit maz prot lasīt.

Rodolfo atvēlēja viņiem dažas minūtes laika un tad paziņoja: Esmu uzaicinājis arī brāli Lodoviko, kurš vadīja ceremoniju Hercogienes privātajā kapelā, lai viņš apstiprina šī dokumenta patiesumu.

LJz paaugstinājuma uzkāpa cilvēks brūnā tērpā, un Arianna atcerējās redzējusi viņu naktī, kad slēpās Loggia degli Atieti. Tas bija tas pats mūks, kuru viņa bija manījusi koka kāpnēs zem paša katedrāles jumta. Tieši tad viņš būs salaulājis viņas vecākus, īsi pēc Silvijas Laulībām ar jūru. Pēkšņi Arianna attapās, ka māte pirmajā ceremonijā droši vien nemaz nepiedalījās. Gan jau viņas vietā bija dubultniece.

Karstums telpā kļuva neciešams; pēdējās stundas dramatiskās atklāsmes lika gaisīgajiem beleciešiem dāsni svīst. Ariannai no karstuma un smārda sametās nelaba dūša. Un tad viņa juta, ka galvā ir pilnīgs tukšums.

Es to nepārdzīvošu, Deivid, teica Lusjēna māte. Laikam sajukšu prātā.

Saprotu, saprotu, bija viss, ko vīrs, Vikiju cieši saņēmis rokās un slēpdams seju viņas matos, spēja pateikt.

Kā lai to iztur, viņš guļ un diltin dilst. Vai tad nepietiek, ka uzzinājām par vēža atjaunošanos, žēlojās Vikija, un tagad pat bez atvadīšanās.

Vikijai likās, ka izraudātas jau visas asaras, taču nekā, tās bija atkal, kad Lusjēna tēvs noteica:

Labi, ka vismaz bijām kopā Venēcijā.

Šodienas atklājumu sakarā, turpināja sinjors Riki, sajūsmināts par savu spēju plašajā Padomes zālē runāt bez ielūkošanās piezīmēs, ceru, ka man ļauts savu līdzpilsoņu vārdā izteikt vispatiesāko līdzjūtību jums, Senator, par sievas, kā mums šodien kļuva zināms, Hercogienes nāvi.

Vārds vietā, atbalsojās zālē, Ariannai atgūstoties ar Leonoras sīvās ožamās sāls palīdzību. Bet, redzot di Kimiči pielēcām kājās un saucam: Ir vēl kāda lieta! Ariannai likās, ka ģībonis atgriežas.

Rodolfo rāmi atbildēja:

Vēstniek, kā Belecas goda pilsonis jūs, protams, drīkstat brīvi apmeklēt mūsu sabiedrisko Senātu un laipni tiekat lūgts to darīt. Taču esmu pārliecināts, ka lietu drīkst iesniegt tikai kāds no mūsu pavalstniekiem.

Protams, apsēzdamies noteica di Kimiči. Piedodiet. Es tikai dzirdēju pilsoņus runājam un atcerējos, ka ir divas lietas. Vēstnieks uzmeta niknu mirkli Riki, kurš šobrīd jau atkal lēca kājās.

Ak, jā, Senator. Satraucies par laulību lietu, gandrīz vai piemirsu, galvenais algotnis turpināja. Mūs satrauc arīdzan apgalvojumi par burvju mākslas piekopšanu jaunās Hercogienes labu draugu vidū.

Burvju māksla? pārjautāja Rodolfo. Vai jūs neizteiktos precīzāk?

Maģija, Riki, neērti juzdamies, teica. Biedrošanās ar gariem.