Stravaganza-2 Zvaigžņu pilsēta

Auns! Visi ceļi, šķiet, ved uz šo zvaigznāju. Hercogam nelika mieru doma, ka pēdējā apmeklējuma laikā viņš tur kaut ko nozīmīgu palaidis garām. Jāpanāk, lai Ferdinando spiegs parok dziļāk. Dzirdot Aunu pieminam kopā ar zinti, Nikolo metās neomulīgi. Hercogam cilts nepatika tie nepielāgojās di Kimiči augšanas, izplešanās un pārņemšanas filozofijai. Kaut kas nebija kārtībā ar ļautiņiem, kas nopeļ īpašumu un dzīvo bez savas zemes.

Pateikt Nikolo pateica tikai nedaudz: Tas tāpēc, ka visiem zinti jābūt ieņemtiem zem zvaigznēm. Pat viņu neprecētās sievietes neguļ mājās drošs paliek drošs, ja nu gadās bērns? Pēdējais stulbums laukā taču viņas vieglāk izvarot nekā mājas drošībā.

Falko izskatījās satriekts, un Nikolo pārlika, vai nav pienācis laiks atklāt pastarītim savus nodomus. Labāk, lai dēls dzīvi celibātā pieņem, neiepazinis iekāres spēku.

Džordžija teju visu svētdienu pavadīja gultā.

Es jau teicu, ka viņa kaut ko saķērusi, Rasels sacīja un zem deguna noburkšķēja: Vai arī kaut ko ķersta.

Nevajag izpūst no mušas ziloni, Džordžija mierināja māti. Jūtos labi. Vienīgi nomocījos ar bezmiegu. Likšos gultā ar visām mācību grāmatām, jātiek galā ar kursa darbu.

Ja godīgi, Džordžija, daudzu spilvenu un spilventiņu atbalstīta, salikusi sev apkārt grāmatas, visu rītu aizvadīja centienos uzskicēt Remoras plānu. Uzzīmējusi līniju blociņā neprecīzu apli, meitene sadalīja to augšējā un apakšējā daļā. Strada delle Stelle džordžija uzrakstīja Zvaigžņu ceļš. ziemeļos meitene novietoja Saules, bet dienvidos Mēness vārtus, pēc tam maģistrāles vidū ievilka aplīti Campo, ko viņi ar Čezari bija šķērsojuši.

Lielāko apli Džordžija sadalīja ar taisnēm, līdz ieguva divpadsmit sektorus. Viņa zināja, kur atrodas Auna un Dvīņu zvaigznāji, aptuveni nojauzdama, kur tieši Strēlnieka teritorijā abi ar Lučiano bija patvērušies no Zivīm. Taču ar pārējo sektoru aizpildīšanu gāja grūtāk.

Džordžija klusītēm dungoja senu, no bērnības prātā aizķērušos dziesmiņu:

Auns, Vērsis, debešķīgie Dvīņi,

Turpat līdzās Vēzis, Lauva mirdz,

Kundze, Svari,

Skorpions, Strēlnieks, Kaza,

Vīrs ar ūdens krūku rokās,

Zivis astēm mirdzošām.

Vienīgā atšķirība starp tāliešu zodiaka zīmēm un Džordžijai pazīstamajām bija tā, ka Remanas apvidū Lauvu aizvietoja Lauvene, bet Jaunavu remorieši mēdza saukt par Kundzi. Kad visi lauciņi bija aizpildīti, varēja skaidri redzēt, ka Remora sakārtota gada astroloģiskās kartes veidā ar mazliet no centra pa kreisi novirzītu Auna zvaigznāju pilsētas rietumos.

“Labi, būs jāiegaumē,” nolēma Džordžija. Paolo taču piekodināja, lai no Tālijas neko mājās nenes, izņemot talismanu un stravagēšanā izmantoto apģērbu. ierodoties Tālijā, Džordžija allaž bija zēna drānās, taču tās tāpat kā pirmajā ceļojumā bija uzvilktas virsū naktstērpam.

Karti līdzi ņemt nevarēs, taču jau tas vien, ka viņa to uzzīmēja, meiteni priecēja. Paņēmusi jaunu papīra lapu, Džordžija sarakstīja visu, ko atcerējās par katru Tālijas zvaigznāju, tomēr viņas zināšanās atklājās lieli robi. Par Aunu Džordžija zināja krietni vairāk nekā par pārējiem. “Auna pretinieki ir Zivis,” Džordžija pierakstīja, “bet Strēlnieks un Lauvene ir sabiedrotie.”

Pēkšņi viņa apķērās, kāpēc. Astroloģiju Džordžija neatzina, tomēr horoskopus katru dienu laikrakstā izlasīja tāpat kā pārējie ģimenes locekļi. Džordžija atcerējās Moras vārdus: katrai zodiaka zīmei atbilst Zeme, Uguns, Ūdens vai Gaiss, savukārt katram no šiem elementam trīs zodiaka zīmes.

Mēs abas esam Gaisa zīmē, māte Džordžijai toreiz teica, tu Dvīnis, es Svari.

Traks var palikt! Džordžija tagad izsaucās. Es un Dvīnis! Tātad piederu di Kimiči!

Taču, mirkli padomājusi, meitene saprata, ka tā gluži nevarētu būt. Lai cik kaismīgi remoriēši izjuta piederību savam zvaigznājam, neba iespējams izkārtot tā, lai visi bērni dzimst attiecīgajā zīmē.

Lai nu kā, bet par savienību sistēmu Džordžija nebija kļūdījusies. Pietika atcerēties, ka Auna, Lauvas un Strēlnieka zvaigznāji ir Uguns zīmē, un šķita loģiski, kāpēc Lauvene un Strēlnieks ir Auna sabiedrotie. Piecpadsmit minūtēs Džordžija izskaitļoja katra zvaigznāja sabiedrotos. Ar pretiniekiem gāja grūtāk; te pēkšņi viņa atcerējās, ko Čezare bija teicis par Dvīņiem un Kundzi.

Tavs pretinieks ir tavs pretstats tāpat kā Uguns un Ūdens, Džordžija murmināja, tāpēc otram pretstatu pārim jābūt Zemei ar Gaisu. Tātad pretstats acīmredzot ir pretinieks, kas tev pilsētā atrodas vistuvāk, Auns un Zivis, Vērsis un Dvīņi, Vēzis un Lauvene.

Vai darbodamās tu nevarētu uz mirkli aizvērties? iebrēcās Rasels, garāmejot iebelzdams pa Džordžijas istabas durvīm.

Pretinieki! nošņācās Džordžija. Lai nu kas, bet viņi ar Raselu simtprocentīgi! Auna zvaigznājs lepojās ar gadsimtiem senu vēsturi, bet Džordžija ar Raselu dažu gadu laikā jau paspējuši uzkrāt tik daudz naida un spīta, ka pietiktu gadsimtiem.