Stravaganza-2 Zvaigžņu pilsēta

Pat nedomājiet atstāt Remoru! Hercogs dzedrā balsī brīdināja. Visi pilsētas vārti taps aizslēgti, projām netiksiet! Ja mans dēls neatgūsies, jums būs jāpaliek tepat!

Pēc Lučiano un Džordžijas aiziešanas Hercogs saķēra ar rokām galvu.

*

No Remoras puses, spēkus netaupīdams, traucās jātnieks. Ceļā vairākkārt nomainījis zirgus, viņš beidzot nakts melnumā iejoņoja viesnīcā Volanas nomalē. Viesnīcnieks samiegojies nevarēja izšķirties, vai drīkst traucēt jaunā prinča mieru, tomēr beigās tika pārliecināts, ka gadījums ir neatliekams. Pēc mirkļa, acis berzēdams, Gaetano sēdēja gultā, pūlēdamies aptvert jātnieka atnesto vēsti.

Trešdien, rīta agrumā pa Saules vārtiem izbrauca smalka kariete. Logus tai sedza biezi aizkari, kas slēpa abus pasažierus. Uz jumta bija sakrauti ceļojumu saiņi, blakus kučierim sēdēja kalps smalkā livrejā. Gara auguma slaids rudmatis -tādi Tālijā sastopami reti un tāpēc bauda cieņu.

Kariete grabēdama ripoja pa tukšajām baiģētajām ielām, līdz iebrauca Auna zvaigznājā. Pie garas ēkas Via de Montone (auna iela) tā apstājās un rudmatainais kalps nolēca zemē. Aizkari tika atvilkti, karietes logs nolaidās, lai viņš var sazināties ar darba devēju.

Paraustījis klauvēkli, rudmatis iegāja namā pārliecināties, ka tur viss kārtībā. Tikai pēc rūpīgas telpu pārbaudes un atzīšanas par labām viņš sniedza roku ceļotājai, lai viņai vieglāk izkāpt no karietes. Atbraucēja bija glīta pusmūža sieviete pelēkā samta ceļošanas tērpā, vēl tīri slaida. Kundzes seju aizklāja plīvurs, pa pēdām viņai gāja kalpone, nesdama dažnedažādas kārbiņas un somas, kuras kalps pēc brīža pieklājīgi izņēma viņai no rokām. Visi trīs nemanīti iegāja namā viņus redzēja tikai baložu pāris un pelēks kaķis tikpat kopts kā smalkā svešiniece.

Nākamajā nedēļā Falko tika ierauts notikumu virpulī. Vispirms bija jāiet pie ārsta. Ārste Kenedija, ieraudzījusi Falko ierodamies kopā ar Vikiju Malholendu, rādīja pārsteigtu vaigu. Viņa ar Sociālo dienestu bija vienojusies, ka steidzami pieņems zēnu un novērtēs viņa veselības stāvokli. Ieradās arī Mora. Abas sievietes bija nedaudz pazīstamas.

Ārste ilgi un pamatīgi izmeklēja Falko, uzrunādama viņu par Nikolasu. Falko bija jāpatur prātā savs jaunais vārds. Uz ārstes jautājumu par bērnībā pārciestajām slimībām viņš nespēja atbildēt.

Labi, izmeklējusi Falko un izpildīdama Moras atnesto veidlapu, ārste turpināja, savā ziņā tu esi diezgan labā stāvoklī. Barojums labs, sirds un plaušas veselas. Tavos gados derētu pieaudzēt klāt divus trīs kilogramus. Augumā gan neesi pārāk padevies, bet varbūt sāksi strauji augt. Galvenais, protams, ir kāja. Par negadījumu, tu saki, viss aizmirsies, vienīgi, ka viss saistīts ar jāšanu? Lūzums gaužām nelāgs, saau-gumi slikti.

Vai jūs varētu manu kāju salabot? painteresējās Falko. Tieši tāpēc jau viņš šurp atceļoja.

Fs ne, atbildēja ārste Kenedija, bet, ieskatījusies zēna grūtsirdīgajā sejā, pasmaidīja un piebilda, taču ortopēdiska ķirurģiska iejaukšanās, manuprāt, tev spētu palīdzēt.

Tad ārste vērsās pie Moras: Uzrakstīšu pieprasījumu, lai Nikolasu pēc iespējas ātrāk uzņem Bārts nodaļā. tomēr domāju, ka viņam noteikti nepieciešama visai daudzpusīga operācija un tad fizioterapeitiskas procedūras.

Kā jūs domājat, vai pēc operācijas zēns varēs normāli staigāt? ierunājās Vikija, pajautādama to, ko neuzdrīkstējās Falko.

Malholendas kundze, neko jums solīt nevaru, atbildēja ārste. Tā nav mana specialitāte. Paklausīsimies, ko teiks ķirurgs. Tūdaļ pat piezvanīšu ārsta Tērnbula sekretārei, uzzināšu, kurā dienā viņi var zēnu uzņemt. Gadījums ir visai neparasts, un tāpēc, manuprāt, ilgi gaidīt nevajadzēs.

Paldies Dievam, atsaucās Mora, kurš tad nezina, kā dažkārt izrīkojas valsts veselības aizsardzības iestādes!

Un tad, iekodusi lūpā, nožēloja, ka palaidusi mēli, jo Vikijai pār seju pārslīdēja ēna. Protams, dedzīgajai, gādīgajai sievietei par ārstiem un slimnīcām zināms vairāk nekā viņai, tas nu jāatzīst.

Bārts nodaļā falko tika pieņemts nākamajā nedēļā. Medmāsa dīvaini noskatījās uz kruķiem slimnīcas īpašumu, tomēr neko neteica. Falko tika nosvērts un nomērīts, medmāsa atdeva viņam kruķus un pēc brīža iesauca Tērnbula kunga kabinetā. Zēns atkal bija atnācis audžumātes un ierēdnes pavadībā. Mora bija sociālās nodaļas vadītāja, taču izskatīja Falko gadījumu personīgi. Falko bija kļuvis pazīstams viņa portrets tīri bieži parādījās bulvārpresē ar virsrakstiem visas lappuses platumā, piemēram: VAI TAS NAV JŪSU DĒLS? vai arī PAMESTĀ ZĒNA TRAĢĒDIJA. Sociālais dienests nedrīkstēja pieļaut, ka Falko tiek nodarīta pārestība.

*

Džordžija paņēma Falko līdzi uz Goldsmita kunga veikalu. Princim ļoti iepatikās džungļiem līdzīgā aina, kas atklājās viņa acu priekšā tabakdozes un pulksteņi, zupu terīnes un pianolas [6] fragmenti. vecais antikvariāta tirgotājs uzmeta ziņkārīgu skatienu Falko kruķiem, pēc tam Džordžijai. Viena no Goldsmita kunga īpašībām, kas Džordžijai patika, bija tā, ka par sīkumiem viņš neizprašņāja.