Stravaganza-2 Zvaigžņu pilsēta

To redzēja arī Lučiano, kas stāvēja Auna atbalstītāju vidū. Ariannu viņš nebija saticis veselu mēnesi, un ej nu sazini, kad viņi atkal būs divatā. Hercogieni aizveda uz Pāvesta pili Dvīņu zvaigznājā no tiem Lučiano patlaban vairījās. Turklāt Arianna nevarēja vien beigt nināt ar Gaetano. Lučiano jutās draņķīgi. Lai kā viņam patika Gaetano, Arianna bija dārgāka.

Salīkušais, melnais stāvs Ariannai aiz muguras uz brīdi pagriezās stravagante rodolfo bija sajutis ne vien brālības locekli, bet arī savu mīļāko mācekli. Galvas mājiens un smaids, ko viņš veltīja Lučiano, ilga vienu acumirkli, taču ar to pietika, lai zēnam uzlabotos oma. Rodolfo bija šeit, un viss būs labi.

Viņi izskatās tīri nekas, Lučiano pie pašas auss atskanēja klusa balss, un pagriezies stravagante ieraudzīja pazīstamu seju, lai arī to sedza viegls plīvurs.

Silvij! Lučiano izdvesa. Necerēju jūs šeit sastapt.

Viņi arī ne, Silvija smaidīdama atbildēja. Kā tev šķiet, vai viņi priecāsies?

Bet tas taču ir bīstami! čukstēja Lučiano. Visapkārt murd di Kimiči, turklāt Hercogs ir draudīgā noskaņojumā.

Dzirdēju par to zēnu, atbildēja Silvija. Vai nav dīvaini, ka cilvēks, kas pasūta otram cilvēkam nāvi kā jaunu zābaku pāri, ir tik mīlošs ģimenes tēvs?

Viņš ir mans draugs, teica I.učiano.

Hercogs Nikolo? nesaprata Silvija.

Nē, viņa jaunākais dēls Falko, atbildēja Lučiano. Mani hercogs Nikolo, jādomā, labprāt noliktu līdzās savam nākamajam zābaku pārim.

Zinot, ka Lučiano tiksies ar izdaudzināto Ariannu, Džordžijai tonakt bija smagi atstāt Remoru un sveikt rītu Londonā. Pietiekami sarežģīti būtu jau tad, ja sendienu Lusjēns dzīvotu un atrastu sev draudzeni Džordžijai pazīstamo meiteņu vidū. Jaunais Lučiano samta tērpā kopā ar augstdzimušajiem draugiem dzīvoja pasaulē, kas grima gadsimtiem senā pagātnē, un tajā Džordžija varēja uzturēties tikai laiku pa laikam. Tagad bija ieradusies Hercogiene, un Džordžijas personīgais laiks ar Lučiano tuvojās beigām.

Pēdējā nedēļa Remorā bija tik baisa, ka dažbrīd Džordžijai pat gribējās nakts ceļojumus pārtraukt. Galu galā viņas plāns jau bija īstenots. “Nikolass Hercogs” meitenes pasaulē dzīvoja drošībā, Malholendi par Falko rūpējās, veda pie ārstiem un veidoja viņa jauno nākotni.

Bet Remorā Falko dzīvība dzisa. Par to nešaubījās neviens. Hercogs, aiz bēdām vai zaudējis prātu, bez pārtraukuma kluknēja slimnīcā līdzās dēla gultai. Tomēr Džordžija katru nakti stravagēja un pakļāva sevi krustugunīm starp di Kimiči ģimenes traģēdiju un visaptverošo priekšsacīkšu nemieru.

Abos notikumos bija iesaistīti abi Džordžijas Remoras draugi. Čezare nespēja slēpt prieku par Stellata. katru dienu, kad abi jāja uz neapseglotiem zirgiem, zēns stāstīja Džordžijai par slepenajiem līgumiem, ko noslēdz dažādu zvaigznāju žokeji, tāpat arī neskaitāmajiem rituāliem un paražām, kas caurauž sacīkstes.

Lučiano ne pa jokam uztraucās par likteni, kas varētu piemeklēt viņu un Džordžiju. Nikolo di Kimiči abiem bija piedraudējis, piesolīdams Falko nāves gadījumā nopietnas sekas, un šis bridis tuvojās. Falko gandrīz nedēļu nebija atvēris acis -kopš rīta, kad viņu atrada ar iztukšotu indes pudeli. Remoras ārsti bija neizpratnē. Nekādi saindēšanās simptomi nebija konstatēti. Turklāt nevienam negribējās ticēt, ka tik jauns cilvēks spēj labprātīgi aiziet no dzīves. Pašnāvības Tālijā bija retums, toties slepkavības ikdienišķa parādība.

Džordžija un Lučiano bija mēģinājuši iekļūt slimnīcā, bet netika ielaisti. Hercogs sargāja Falko kā acuraugu. Džordžija visu, ko zināja par jaunā tālieša gaitām Londonā, izstāstīja Lučiano, kad abi sēdēja Paolo virtuvē.

Džordžijas pasaulē Falko bija atplaucis. Meitene tagad bieži viesojās Malholendu namā, un neviens par to nebrīnījās -zēnu taču atrada viņa. Lai nu kā, nebija tik viegli saukt Falko par Nikolasu. Lai nu kā, princis labi iejutās jaunajā tēlā. Malholendi nopirka zēnam jaunu drēbju kārtu, bet viņš nenoniecināja ari dažu labu saglabājušos Lučiano apģērba gabalu, no kura tas savulaik bija izaudzis. Pirmoreiz satiekot Falko pelēkajā sporta kreklā ar kapuci, ko Lučiano nēsāja tolaik, kad Džordžija viņā ieskatījās, meitene satrūkās.

Džordžija iepazīstināja Falko ar Alisi draudzeni bija ieinteresējusi viņas draudzība ar jaunāko zēnu.

Tu viņu atradi un laikam tāpēc uzņēmies atbildību, secināja Alise.

Tur tev taisnība, piekrita Džordžija, atbildība ir īstais vārds manām jūtām.

Falko apciemoja ari Džordžiju, un kādu sestdienu meitene pat paņēma viņu līdzi uz jāšanas nodarbībām Džīnas staļļos tā bija viena no reizēm, kad māte veda viņu mašīnā. Meitas draudzību ar pamesto zēnu Mora, par laimi, nenosodīja audžuvecāku jautājums taču nokārtots, turklāt, pēc Moras domām, zirgi un svaigs gaiss varētu uzlabot zēna veselību.