Tehanu

Gohai, Krama atraitnei, viņa teiktie vārdi bija pilnīgi atbilstoši, un Goha pieklājīgi atbildēja: Tava māksla noteikti spēs atturēt lietu no pļavām, līdz siens būs savests šķūņos. Taču Apse zināja, ka viņa ir sieviete, kurai Ogions pirms nāves atklājis savu īsto vārdu, un, ņemot to vērā, viņa sacītais bija tik apvainojošs un apzināti neīsts, ka pauda nepārprotamu brīdinājumu. Tenara bija gribē­jusi pavaicāt, vai viņš zina, kur atrodas vīrietis, vārda Ašais. Taču viņa teica: Es atnācu pateikt darbu uzrau­gam, ka tas vīrs, kuru viņš pieņēmis palīgā vākt sienu, aizgāja no mana ciemata ar zagļa un vēl sliktāku slavu, un diez vai viņš gribētu, lai tāds apgrozās valdnieka nama tuvumā. Bet izskatās, ka tas ciivēks jau ir paguvis nozust.

Viņa mierīgi lūkojās Apsē, līdz tas ar jaušamu piespie­šanos atbildēja: Es par šiem ļautiņiem neko nezinu.

Tajā rītā, kad nomira Ogions, Tenarai Apse bija licies jauns cilvēks, izskatīgs gara auguma vīrietis ar pelēku apmetni un sudrabotu zizli. Tagad viņš tik jauns vairs neizskatījās, bet varbūt bija jauns, tikai tāds kā izkaltis un apvītis. Viņa skatiens un balss tagad pauda atklātu nicinājumu, un Tenara atbildēja Gohas balsī: Bez šau­bām. Es atvainojos. Viņa nevēlējās nokļūt nepatikšanās šī cilvēka dēļ. Tenara pagriezās, lai dotos uz ciemata pusi, bet Apse uzsauca: Pagaidi!

Tenara apstājās.

-  Tu teici: "Ar zagļa un vēl sliktāku slavu," bet neslava naudu nemaksā, un sievas mēle ir ļaunāka par zagli. Tu nāc šurp, lai musinātu strādniekus, lai sētu neva­lodas un melus, pūķa vēmekļus, ko aiz sevis atstāj visas raganas! Domā, es nezinu, ka tu esi ragana? Kad redzēju tev astē velkamies to mazo izdzimteni, domā, es nesa­pratu, no kurienes tas radies un kādiem nolūkiem kalpo? Tas virs darīja labu, kurš gribēja iznīdēt to radījumu, tikai darbs jāpadara līdz galam. Tu man jau vienreiz meti izai­cinājumu pie vecā burvja līķa, bet viņa dēļ un citu klāt­būtnē es atturējos tevi toreiz sodīt. Bet tagad tu ej par tālu, un es tevi brīdinu, sieviete! Lai tu vairs nespertu kāju uz valdnieka zemes! Un, ja tu pretosies manai gribai vai uzdrīkstēsies kaut tikai runāt ar mani, es tevi padzīšu no Re Albi un ar suņiem norīdīšu lejā no Pārkares klintīm Vai tu mani saprati?

-  Nē, Tenara atbildēja. — Es nekad neesmu sapratusi tādus cilvēkus kā tu.

Viņa pagriezās un devās projām pa ceļu.

Viņas mugurai pārskrēja kaut kas līdzīgs dīvainam pieskārienam, un mati uz galvas sacēlās stāvus. Tenara strauji pagriezās un redzēja, ka burvis izstiepis pret viņu savu zizli, ap kuru spīgo tumši zibeņi, un ver lūpas, lai sacītu vārdus. Tajā brīdī Tenara nodomāja: Tāpēc ka Geds zaudējis savu burvja spēku, es iedomājos, ka to zaudējuši visi, bet es maldījos! Tad kāda laipna balss teica: Paskat tikai! Ko mēs te redzam?

No ķiršu dārziem ceļa otrā pusē bija iznākuši divi Havnoras vīri. Viņi lūkojās no Apses uz Tenaru ar laipnu un pieklājīgu izteiksmi sejā, itin kā nožēlodami, ka jāattur burvis no lāsta uzkraušanas pusmūža atraitnei, bet nudien nudien to nepieklājas darit.

Golias kundze, virietis ar zeltaini izšūto kreklu teica un paklanījās pret Tenaru.

Ari otrs karaļa sūtnis, vīrietis ar zibošām acīm, smaididams sveicināja viņu. — Gohas kundze ir sieviete, kura tāpat kā karalis, šķiet, nes savu īsto vārdu atklāti un bez bailēm, viņš teica. Dzīvodama Gontā, viņa varbūt vēlas, lai mēs lietotu viņas gontiešu vārdu. Taču, zini. dams viņas nopelnus, es lūdzu atļauju viņu godināt, jo viņa ir valkājusi Gredzenu, kuru nav valkājusi neviena sieviete kopš Elfaranas laikiem. Pilnīgi dabiski un bez piespiešanās viņš nometās uz viena ceļgala, viegli un ātri saņēma Tenaras labo roku un piespieda pieri plaukstas virspusei. Atlaidis to vaļā, viņš atkal piecēlās un vēlreiz pasmaidīja laipno, sazvērniecisko smaidu.

Ā! Tenara klusi izsaucās, juzdama sev cauri izplūstam aizkustinošu siltumu (pasaulē ir visāda veida vara!). Es jums pateicos!

Burvis nekustīgi stāvēja, stīvi raudzīdamies uz priekšu. Viņš bija aizvēris lūpas un apvaldījis lāstu, ka ari nolaidis zizli, taču ap to un ap viņa acīm joprojām blīvējās tumsa.

Tenarai nebija ne jausmas, vai Apse ir jau zinājis vai tikai pirmoreiz dzirdējis, ka viņa ir Gredzena sieviete Tenara. Tas nebija svarīgi. Lielāks viņa naids vairs neva­rēja kļūt. Viņas noziegums bija tas, ka viņa ir sieviete. To šī burvja acīs nekas nespēja ne pasliktināt, ne izpirkt, un nekāds sods tam nebija par bargu. Viņš bija redzējis, kas nodarīts Terru, un bija to uzlūkojis ar atzinību.

Mans kungs, Tenara sacīja vecākajam vīrietim, karalim, kura vārdā jūs runājat un rīkojaties, nepienāk­tos saņemt citādu vēsti kā pilnīgu atklātību un godīgumu.

Es ar prieku godinātu karali un viņa sūtņus. Taču mans 2 ods prasa klusēt, līdz mans draugs atbrīvos mani no šīs prasības. Es… es esmu pārliecināta, mani kungi, ka viņš pēc kāda laika dos jums ziņu. Bet es jūs lūdzu: dodiet viņam laiku!

Protams, atbildēja viens no sūtņiem, un otrs pie­bilda: Cik vien laika viņam vajadzīgs. Un jūsu uzticība, kundze, dara mums vislielāko godu.