Vecākais

Pagāja brīdis, līdz Eragons atguva balsi. Tu nevari panākt briedi, ja steidzies.

Oromiss nolika ūdens krūku. Tiesa. Ļauj aplūkot tavas rokas. Esmu atklājis, ka tās spēj pastāstīt ļoti daudz par savu īpašnieku. Eragons novilka cimdus un ļāva elfam ar tievajiem, sausajiem pirkstiem satvert delnas. Viņš iztaustīja jaunekļa tulz­nas, tad minēja: Labo mani, ja kļūdos. Izkapti un arklu tu esi cilājis biežāk nekā zobenu, lai gan loks tev nav svešs.

-   Tiesa.

-   Un tev nav nācies daudz rakstīt vai zīmēt, varbūt tu vispār neesi ar to saskāries.

-   Broms man Teirmā ierādīja burtus.

-   Mmm. Bez darba un kara rīkiem,ko tev nācies cilāt, es vēl redzu, ka tu mēdz būt pārgalvīgs un nevērīgs pret paša dro­šību.

-  Pēc kā jūs spriežat, Oromis-elda? Eragons vaicāja, izman­todams viscienījamāko un oficiālāko pagodinājuma uzrunu, kādu vien spēja iedomāties.

-  Elda nav pareizi, Oromiss viņu izlaboja. Tu sauksi mani par skolotāju šajā valodā un ebrithil senvalodā, nekā citādi. Tāpat tev jāuzrunā Glēdrs. Mēs esam jūsu skolotāji, jūs esat mūsu audzēkņi, tāpēc izturieties ar pienācīgu cieņu un padevību. Oro­miss runāja miei'īgi, bet ar tādu noteiktību, it kā būtu piei'adis pie bezierunu paklausības.

-   Jā, skolotāj Oromis.

-   Tas pats attiecas arī uz tevi, Safira.

Eragons juta, cik grūti Safirai nākas pārvarēt lepnumu, lai pateiktu: Jā, skolotāj.

Oromiss pamāja. Tā. Ikviens ar tik bagātu rētu klāstu ir vai nu bezcerīgs neveiksminieks, cīnās kā apmāts, vai tīšām meklē briesmas. Vai tu cīnies kā apmāts? -Nē.

-   Tāpat neliekas, ka tu būtu neveiksminieks, gluži otrādi. Tad mums atliek viens vienīgs izskaidrojums. Ja vien tev nav cita viedokļa?

Eragons atcerējās to, ko bija pieredzējis mājās un ceļā, lai labāk izprastu savu rīcību. Es drīzāk teiktu, ka tad, ja es apņemos kaut ko izdarīt, es to arī izdaru par katru cenu… īpaši, ja apdraudēts ir kāds, ko es mīlu. Viņš uzmeta žiglu mirkli Safirai.

-   Un vai tu ļaujies izaicinājumiem?

-   Man patīk izaicinoši notikumi.

-   Tātad tu izjūti vēlmi stāties kādam pretī, lai pārbaudītu savas spējas.

-   Man patīk pārvarēt izaicinājumus, taču es esmu piedzīvojis gana grūtību, lai zinātu, ka ir muļķīgi padarīt stāvokli vēl grū­tāku, nekā tas jau ir. Reizēm nākas likt lietā visu izveicību, lai paliktu dzīvs.

-   Un tomēr tu nolēmi sekot razakiem, kaut gan vieglāk būtu bijis palikt Palankāra ielejā. Un tad tu ieradies šeit.

-   Tā rīkoties man likās pareizi… skolotāj.

Vairākas minūtes neviens nebilda ne vārda. Eragons mēģināja nojaust, ko elfs domā, taču nespēja nolasīt ne mazākās izjūtas mas» kai līdzīgajā sejā. Beidzot Oromiss sakustējās. Varbūt tev, Eragon, Tarnagā kaut ko iedeva? Rotaslietu, bruņas vai varbūt monētu?

-   Iedeva gan. Viņš pabāza roku zem kamzoļa un izvilku kaklarotu ar smalko sudraba veserīti. Pēc Hrotgara rīkojuma šo man pagatavoja Gannels, lai neļautu nevienam pieredzēt Safiru vai mani. Rūķi baidījās, ka Galbatorikss varētu būt uzzinājis, kfl es izskatos… Kā tu to zināji?

-   Jo, Oromiss atbildēja, es vairs nespēju tevi sajust.

-  Apmēram pirms nedēļas, kad bijām Siltrimā, kāds mēģināja mani pieredzēt. Vai tas biji tu?

Oromiss noliedzoši papurināja galvu. Pēc tam kad es pirmo reizi pieredzēju tevi kopā ar Arju, man vairs nevajadzēja izman­tot tik rupju paņēmienu, lai atrastu tevi. Es spēju pieskarties tavam prātam ar savējo, piemēram, toreiz, kad tu gulēji ievainots Farthendurā. Paņēmis amuletu, viņš nomurmināja dažus tei­kumus senvalodā, tad atdeva veserīti Eragonam. Tajā nav citu burvestību, kuras es spētu noteikt. Vienmēr nēsā to sev līdzi; tā ir vērtīga dāvana. Viņš salika abu roku pirkstus citu pret citu. Elfa nagi bija apaļi un spoži kā zivs zvīņas. Tad skolotājs caur pirkstu spraugām palūkojās uz balto apvārsni. Kāpēc tu, Eragon, esi šeit ieradies?

-   Lai pabeigtu apmācību.

-   Un ko, tavuprāt, tas ietver?

Eragons apmulsis sagrozījās. Jaunas zināšanas par maģiju un cīņas mākslu. Broms nepaguva man iemācīt visu, ko zināja.

-   Maģija, prasme rīkoties ar zobenu un citas līdzīgas mākslas ir bezjēdzīgas, ja tu nezini, kur un kā tās izmantot. Un to tad arī es tev mācīšu. Tiesa, kā to pierādīja Galbatorikss, spēks bez sirdsskaidrības ir bīstamākais, kas šajā pasaulē ir iespējams. Tad nu mans galvenais uzdevums ir palīdzēt jums abiem saprast, kas jūs virza, lai jūs neizdarītu pareizās izvēles nepareizu iemeslu dēļ. Jums ir jāapgūst pašiem sevi tas, kas jūs esat, un tas, ko jūs spējat izdarīt. Tieši tāpēc jūs esat šeit.

Kad mēs sāksim apmācību? vaicāja Safira.

Oromiss gribēja kaut ko teikt, taču tad sastinga. Krūka izkrita elfam no rokas, seja tumši piesarka, bet pirksti savilkās līkos nagos, kas ķērās drānās kā smaildadža dzelkšņi. Pārvērtība bija biedējoša un pēkšņa. Pirms Eragons paguva sabīties, elfs atkal atbrīvojās, taču tagad likās, ka viņa ķermeni ir pārmācis nogurums.

Eragons norūpējies uzdrīkstējās pajautāt: Vai tu jūties labi?