Vecākais

Pie Orina laboratorijas durvīm Nasuadai nācās apstāties un pagaidīt, kamēr karaļa miesassargi pieteica ierašanos karalim. Drīz vien kāpņu telpā nodimdēja Orina balss: Lēdija Nasuada! Priecājos, ka varēji atnākt. Gribu kaut ko parādīt.

Sakopojusi visu iecietību, viņa kopā ar Fariku iegāja labora­torijā. Galdu labirintu klāja neticams retoršu, menzūru un kolbu jūklis, kas kā stikla biezoknis ar neskaitāmiem trausliem zariem snaikstījās pēc svešinieku drānu krokām. Metālu garaiņu smagais smārds iecirtās Nasuadai acīs, liekot tām asarot. Pacēlušas kleitas apakšmalu, abas sievietes viena aiz otras aizlīkumoja uz telpas tālo galu, garām smilšu pulksteņiem un svariem, noslēpumai­niem sējumiem ar melnas dzelzs apkalumiem, rūķu darinātiem astrolabiem un fosforescējoša kristāla prizmu kaudzēm, kas ik pa mirklim drudžaini uzplaiksnīja ar zilu gaismu.

Orins stāvēja pie galda ar marmora virsmu un ar trīs pēdas garu, bet tikai ceturtdaļcollu resnu stikla caurulīti, kurai viens gals bija aizkausēts, bet otrs atvērts, maisīja tīģelī dzīvsudrabu.

-Augstība, Nasuada sacīja. Būdama līdzvērtīga karalim, viņa sasveicinājās pilnā augumā, bet Farika dziļi pakniksēja. Izskatās, ka esat atlabis pēc pagājušās nedēļas sprādziena.

Orins labsirdīgi saviebās. Esmu secinājis, ka nav īpaši prātīgi slēgtā traukā sajaukt fosforu un ūdeni. Iznākums var izrādīties visai neparedzams.

Vai dzirde ir atjaunojusies?

-   Ne pilnīgi, tomēr… Smaidīdams kā puika, kam uzdāvināts pirmais īstais duncis, viņš pie ogļu pannā gailošajām oglēm aizde­dzināja tievu sveci. Nasuada nesaprata, kā viņš tādā svelmē spēj paciest vēl vienu karstuma avotu. Tad ar degošo sveci rokā Orins piegāja pie sola un aizdedzināja ar aromātiskām tabakas lapām piebāztu pīpi.

-   Nezināju, ka jūs pīpējat.

-  Īstenībā es nemaz nepīpēju, karalis atzinās, tikai atklāju, ka mana bungādiņa nav pilnībā noslēgusies, tāpēc pagaidām spēju izdarīt šādi… Ievilcis dūmu, viņš piepūta vaigus, un pēc īsa mir­kļa pa Orina kreiso ausi izplūda tieva dūmu strūkliņa un, gluži kā čūska izvijusies no sava midzeņa, saritinājās gaisā līdzās viņa galvai. Notikušais tā pārsteidza Nasuadu, ka viņa sāka smieties. Nākamajā mirklī Orins viņai pievienojās, izpūzdams atlikušos dūmus pa muti. Ļoti savāda sajūta, viņš atzinās. Dūmiem izplūstot no auss, neprātīgi kut.

Atguvusi nopietnību, Nasuada apvaicājās: Vai bija vēl kas, ko vēlējāties apspriest ar mani?

Karalis uzsita knipi. Protams. Iegremdējis garo stikla cau­rulīti atpakaļ tīģelī, viņš piepildīja to ar dzīvsudrabu, aizspieda atvērto galu ar pirkstu un parādīja caurulīti Nasuadai. Vai pie­krītat, ka šajā caurulītē ir tikai dzīvsudrabs?

-   Piekrītu. Vai tas ir vienīgais, kāpēc viņš vēlējās mani satikt?

-   Un tagad? Ar žiglu kustību viņš apgrieza caurulīti otrādi un ievietoja atvērto galu tīģelī, pirms tam parāvis sāņus pirkstu. Nasuada gaidīja, ka viss dzīvsudrabs izlīs no caurulītes, taču izlija tikai apmēram puse, bet pārējais metāls palika caurulītē. Orins norādīja uz tukšumu virs dzīvsudraba līmeņa. Karalis vaicāja: Un kas atrodas šeit?

-   Laikam jau gaiss, sprieda Nasuada.

Orins pasmaidīja un papurināja galvu. Ja tas tā būtu, kā gan gaiss būtu ticis garām dzīvsudrabam? Vai varbūt iesūcies cauri stiklam? Gaiss nekādi nevarēja nokļūt caurulītē. Tad viņš pamāja Farikai. Un kāds ir tavs viedoklis, jaunkundz?

Farika palūkojās uz caurulīti, tad paraustīja plecus un noteica: Tur neatrodas nekas, Augstība.

-   Ak, manuprāt, tur ir tieši tas, ko tu teici: nekas. Uzskatu, ka esmu atrisinājis vienu no dabas filozofijas senākajām mīklām, man ir izdevies radīt vakuumu un pierādīt tā esamību. Tas pilnībā apgāž Vahera teoriju un nozīmē, ka Lādins bija īsts ģēnijs. Nolā­pītajiem elfiem vienmēr izrādās taisnība!

Nasuadai nācās savaldīties, lai saglabātu balsī sirsnību. Un kāda gan ir šī atklājuma nozīme?

-    Nozīme? Orins palūkojās uz vārdenu vadoni ar patiesu pārsteigumu. Nozīmes tam nav nekādas. Vismaz nespēju to iedomāties. Tomēr šis atklājums palīdzēs izprast mūsu pasau­les mijiedarbības, dažādu parādību izcelsmi un norisi. Tas ir brīnišķīgs atklājums. Kas gan to zina, kādus vēl noslēpumus mums izdosies uzzināt, pateicoties šim atklājumam? Runādams viņš iztukšoja caurulīti un uzmanīgi ielika ar samtu iztapsētā kastē līdzās citiem smalkiem rīkiem. Tiesa, mani īpaši saista iespēja izmantot maģiju, lai izvilinātu no dabas tās noslēpumus. Piemēram, vakar ar vienu vienīgu burvestību Trianna palīdzēja man atklāt divas pilnīgi jaunas gāzes. Iedomājieties, ko visu mēs varētu uzzināt, ja mērķtiecīgi izmantotu maģiju dažādās dabas filozofijas jomās?! Es apsveru iespēju pats apgūt burvestības, ja atklātos, ka man piemīt vajadzīgās dotības, un man izdotos pie­runāt kādus maģijas lietpratējus atklāt viņu noslēpumus. Žēl, ka ar jums nav Pūķu Jātnieka Eragona; esmu pārliecināts, ka viņš spētu man palīdzēt.