Vecākais

Farika uzmeta kundzei izbrīnītu skatienu un gaidīja paskaid­rojumu. Piecēlusies Nasuada ļāva kleitas daļai no klēpja nokrist uz grīdas. Tūlīt sameklē man Triānu, vārdenu vadone lika. Lai ko viņa darītu, sūti viņu nekavējoties pie manis.

Ap Farikas acīm savilkās grumbiņas, taču kalpotāja paknik­sēja un atbildēja: Kā vēlaties, kundze. Viņa izgāja pa slepena­jām kalpu durvīm.

Paldies, Nasuada nočukstēja, stāvēdama viena tukšajā telpā.

Viņa gluži labi saprata kalpones nepatiku. Nasuada pati jutās neomulīgi ikreiz, kad nācās saskarties ar burvjiem. Vārdenu vadone tā īsti uzticējās vienīgi Eragonam, jo viņš bija Jātnieks tiesa, viņa apzinājās, ka tas vēl neko nenozīmē, kā to bija pierā­dījis Galbatorikss, un viņš bija devis vārdenu vadonei uzticī­bas zvērestu, kuru, Nasuada bija pārliecināta, jauneklis nekad nelauztu. Tomēr viņu biedēja burvju un magu spēks. Bija grūti iedomāties, ka šķietami parasts cilvēks spēja nogalināt ar vienu vārdu; ielauzties tavā prātā, ja to vēlējās; krāpties, melot un zagt nesodīti; un arī citādi kaitēt līdzcilvēkiem teju bez kāda riska, ka viņu varētu notvert…

Nasuadas sirds sāka sisties straujāk.

Kā gan panākt likuma varu, ja daļai tavu padoto piemīt īpa­šas spējas? Vārdenu karš pret Impēriju patiesībā bija vien mēģi­nājums saukt pie atbildības cilvēku, kurš savas maģiskās spējas izmantoja nelietīgiem mērķiem. Galbatoriksu vajadzēja apturēt, lai viņš nepastrādātu jaunus noziegumus. Visas šīs ciešanas un posts tikai tāpēc, ka neviens nespēja sakaut viltvārdi. Viņš nav miris, kaut nodzīvojis krietni ilgāk par parastam cilvēkam atvē­lēto mūžu!

Kaut gan Nasuadai maģija nepatika, viņa zināja, ka tai būs milzīga loma Galbatoriksa gāšanā un ka viņa nedrīkst sanaido­ties ar burvjiem, pirms nav izcīnīta izšķiroša uzvara. Pēc tam vārdenu vadone bija nolēmusi atrisināt ar magiem saistītās problēmas.

Viņas domas pārtrauca drošs klauvējiens pie durvīm. Savilkusi lūpas patīkamā smaidā un parūpējusies^ par prāta aizsardzību tā, kā bija mācīta, Nasuada sacīja: Ienāciet! Bija svarīgi izturēties pieklājīgi pēc tik nepieklājīgas pavēles ierasties nekavējoties.

Durvis atvērās, un telpā ienāca Triāna. Viņas tumšie mati bija saņemti augstu virs galvas acīmredzamā steigā. Izskatījās, ka burve ir piecelta no gultas. Paklanījusies, kā tas bija ierasts pie rūķiem, viņa sacīja: Jūs gribējāt mani redzēt?

-   Gribēju gan. Atlaidusies krēslā, Nasuada ļāva skatienam nomērīt Triānu no galvas līdz kājām. Sajutusi vārdenu pavēlnieces acu skatienu, burve paslēja zodu augstāk. Atgādini man, lūdzu: kāds ir maģijas galvenais likums?

Triāna sarauca pieri. Lai ko tu darītu ar maģiju, tas prasa tikpat daudz enerģijas, cik būtu nepieciešams, lai paveiktu to ar citiem līdzekļiem.

-   Un to, ko burvis spēj izdarīt, ierobežo vien viņa dotības un senvalodas zināšanas.

-    Pastāv arī citi ierobežojumi, taču būtībā tā ir. Kundze, kāpēc jūs to vaicājat? Kaut arī par šiem maģijas principiem nerunā uz katra stūra, esmu pārliecināta, ka jums tie ir lieliski zināmi.

-   Tas tiesa. Gribēju pārliecināties, ka es tos saprotu pareizi. Nepieceldamās no krēsla, Nasuada pieliecās un paņēma kleitu, lai Triāna redzētu sabojātās mežģīnes. Tātad, piemēram, šo dotību, zināšanu un ierobežojumu ietvaros tu spētu radīt burvestību, kas ļautu tev izgatavot mežģīnes, izmantojot maģiju.

Burves tumšajās lūpās iezagās augstprātīgs smīns. Duvrangragāta pilda svarīgākus pienākumus nekā jūsu apģērba lāpīšana. Mūsu māksla nav tik vienkārša, lai izmantotu visādiem niekiem. Esmu pārliecināta, ka jūsu šuvējas un drēbnieki lieliski tiks galā ar šo vajadzību. Ja jūs mani atvainotu, es…

-   Apklusti, Nasuada noteica bezkaislīgā balsī. Pārsteigtā Triāna aprāvās pusvārdā. Redzu, ka man jāatgādina Duvrangragātai tas pats, ko reiz biju spiesta iemācīt Vecajo padomei, jā, es esmu jauna, bet es vairs neesmu bērns, pret kuru jāizturas aizbildnieciski. Es vaicāju par mežģīnēm tāpēc, ka tad, ja tu spētu tās ātri un viegli izgatavot ar maģijas palīdzību, tad tas mums ļautu papildināt vārdenu kasi. Mēs pārdotu mežģīnes par saprātīgu cenu visā Impērijā, tādējādi Galbatoriksa ļaudis mums sagādātu izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus.

-   Bet tas taču ir smieklīgi, Triāna iebilda. Pat Farika, šķiet, šaubījās. Nav iespējams samaksāt par karu ar mežģīnēm.

Nasuada sarauca uzacis. Kāpēc gan ne? Sievietes, kuras nekad nav varējušas atļauties mežģīnes, būs laimīgas par iespēju iegādāties mūsējās. Tās iekāros ikviena zemnieka sieva, kas grib izskatīties turīgāka nekā patiesībā ir. Pat bagāti tirgotāji un augstmaņi labprāt atvērs savus zelta muķus, jo mūsu mežģīnes būs smalkākas par tām, kas darinātas ar rokām. Mēs drīz būsim tikpat bagāti kā rūķi. Protams, ja tu esi pietiekami prasmīga maģijā, lai paveiktu to, ko vēlos.

Triāna atmeta matus. Jūs apšaubāt manas spējas?

-   Tātad tas ir iespējams!